Iesaki rakstu: 
Brīva valsts ir tā, kurā pilsoņi nebaidās no valsts, bet valsts strādā pilsoņu labā. Tā ir valsts ar ierobežotām funkcijām, starp kurām noteikti nav tās iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Papildus pārliecība par brīvu valsti ir, ka pilsoņi, kuriem nav problēmu ar veselo saprātu, drīkst turēt un nēsāt šaujamieročus.
Šeit jāpaskaidro, ka brīva valsts ir arī ierobežota valsts. Tā nodarbojas ar šādām lietām: valsts ārējo drošību, proti, armiju, pretgaisa aizsardzību, militāro aviāciju un, manuprāt, arī robežapsardzi. Militārais izlūkdienests. Visa līmeņa kadru sagatavošana ārējās drošības vajadzībām.
Valsts iekšējo drošību, tātad policiju un valsts slepenpoliciju. Latvijā esot 11 represīvās struktūras. Vai nav par daudz nieka 1,5 miljoniem iedzīvotāju? Neredzu nekādu vajadzību pēc KNAB un Satversmes aizsardzības biroja, jo abu policiju pienākumos de facto ietilpst korupcijas novēršana. Tāpat nez vai ir vajadzīga kaut kāda muitas vai ekonomiskā policija. Ārlietas un naudas stabilitāte. Īpašumu aizsardzība. Tiesas un tieslietas.
Kā jau iepriekš minēju: daudzām pārvaldes un īpašumu formām būs jāveido pārejas periodi, lai pilnībā pārveidotu šo liberālā sociālisma pārvaldību.
Valsts nejaukšanās uzņēmējdarbībā.
Brīvā, ierobežotā valstī tai nav jānodarbojas ar jebkādu citu darbību kā vien ar funkcijām, kas apzinātas iepriekš. Turklāt šīm funkcijām jāvelta fundamentāla vērība, jo vairāk tāpēc, ka šobrīd nepilnus 1000 km no mums notiek karš.
Tomēr mūsu valsts sociālistiskā pārvalde nodarbojas ar pilnīgi visu: ar megaprojektu būvniecību (Rail Baltica), tātad ar dzelzceļu un autoceļu būvniecību, mūsu divas lielākās ostas no daļējas valsts pārvaldes nonākušas tās pilnīgā valdījumā, mums ir valsts sociālā sistēma, valsts izglītība, valsts palīdzība baznīcām, kuras formāli mūsu Satversme ir atdalījusi no valsts.
Mums ir valsts augstskolas, skolas, kurās valsts nepārtraukti kaut ko reformē. Mums ir valsts finansēta veselības aizsardzības sistēma, kura jau ir pierādījusi, ka nestrādā. Diemžēl detalizēti vienā rakstā visas valsts ačgārnās darbības nav iespējams uzskaitīt.
Mums ir valsts meži, valsts autoceļi, valsts ostas, valsts lidostas, valsts dzelzceļi, Air Baltic, kas ļoti slikti funkcionē, dažādi valsts fondi un daudz kas cits, kas tiek finansēts no valsts budžeta, tātad no nodokļu maksātāju naudas.
Neliels jēdziens par uzņēmējdarbību, ko pie mums sauc par komerciju. Mūsu Ekonomikas ministrijas skaidrojums: uzņēmējdarbība ir fiziskas vai juridiskas personas saimnieciskā darbība, kas saistīta ar kapitāla ieguldīšanu un vērsta uz preču ražošanu, realizāciju.. utt. Kur te valsts? Kas tai te jāregulē?
Mūsu Ekonomikas ministrijas skaidrojumā ir vārds “realizācija”, kas ir komunistisks vārda “pārdošana”sinonīms. Pat šeit netiekam no komunisma prom.
Kāpēc Eiropā 19.gadsimta sākumā attīstījās ekonomika, bet pie Amerikas indiāņiem ne? Kāds ir tas atslēgas vārds? Šis vārds ir: uzņēmējs! Tas ir cilvēks, kas riskē ar savu naudu, īpašumu, laiku un vēl daudz ko citu, lai radītu uzņēmumu un gūtu peļņu.
Kāpēc nekur neder valsts komercsabiedrības? Ierēdnis nav cilvēks, kas ir pieradis riskēt. Bez riska komercija nav iedomājama! Ierēdnis vairumā labāk nedarīs neko! Skatiet kaut vai Rail Baltica sāgu ar jauno ministru. Vai kaut kas notiek? Protams, ka ne.
Tādēļ ir pamats visu valsts komercsabiedrību likvidēšanai.
Man šķiet, ka, lai būtu iespējams radīt šādu ierobežotu valsti, pārvietojot ekonomiskos centrus uz novadiem un valstspilsētām, pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām būtu jāveic šādi pasākumi.
Jāizveido jauna partija ar iespēju tai tikt ievēlētai tuvu 50% deputātu robežai. Lai to panāktu, gadu pirms vēlēšanām, jānodibina šīs jaunās partijas reklamēšanu tieši ar propagandas palīdzību - dodoties pie iespējami vairāk iedzīvotājiem, iesaistot tos vēlēšanu procesā. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 34% no balsstiesīgajiem vēlētājiem (Igaunijā, ieviešot digitālo balsošanas iespēju, tika panākta dalība tuvu 60%)!
Esmu pārliecināts, ka darbīgas propagandas rezultātā būtu iespējams sasniegt pat 70% vēlētāju piedalīšanos! Ja nebūtu partiju solījumu paaugstināt pensijas, Jaunā vienotība tiktu ievēlēta? Tā ir aizliegta administratīvā resursa lietošana partijas reklāmai. Bet... uzvarētājus netiesā!
Jāveido kooperācija ar kādu saprātīgu partiju, lai sasniegtu vairāk par 65% balsu Saeimā.
Jāmaina vēlēšanu sistēma, jālabo Satversme, lai varētu izveidot Apakšpalātu ar 50 deputātiem un Augšpalātu ar 25 deputātiem.
Jāpārveido likumdošanas akti, izslēdzot visas nevajadzīgās valsts funkcijas, tās pārmērīgās kontroles un uzraudzības iestādes.
Jāsamazina ministriju skaits. Nav nekādas vajadzības pēc Finanšu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Izglītības, Klimata (?) un pat pēc Aizsardzības ministrijām. Šo minēto valsts funkciju veikšanai pietiktu ar Finanšu departamentu Ministru kabinetā un Valsts iepirkumu departamentu turpat. Tāpat man šķiet, ka nav nekādas vajadzības barot valsts kontroli. Pietiktu ar departamentu ar desmit kontrolieriem arī Ministru kabinetā.
Jāizbeidz no valsts budžeta barot dažādas pussabiedriskās organizācijas, piemēram, Valsts cilvēktiesību biroju un dažādus rečekistus. Jālikvidē Latvijas radio un televīzija. Tam visam jābūt privātam. Nekādi nav saprotams, kādu iemeslu dēļ ir nepieciešams maksāt partijām. Kamdēļ nepieciešamas desmit vai vairāk partijas? Vai tām ir atšķirīgas ideoloģijas? Kāpēc ASV ir tikai divas varas partijas? Vai Latvijā nepieciešams vairāk?
Secinājumi
Šajā rakstā mēģināju izskaidrot divus veidus, kā valsts iejaucas uzņēmējdarbībā.
Pirmkārt, tā pati nodarbojas ar uzņēmējdarbību (valsts SIA, valsts AS utt.).
Otrkārt, tā traucē uzņēmējiem ar savām sertifikācijām, kontrolēm, nesakarīgiem priekšrakstiem, nevajadzīgām informātikas un pārbaužu sistēmām, piemēram, BIS - būvniecības informācijas sistēmu. Uzskatu, ka 1,5 miljonu valstij šie ir nevajadzīgi slogi.
Valstij (ar to domāju ierēdņus un valsts kalpotājus labākajā nozīmē) jāatceras, ka tā arī Latvijā ir formāli paredzēta pilsoņu apkalpošanai un ka uzņēmēji galvenokārt ir tie, kas pilda valsts kasi. Atcerieties to!
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
