Iesaki rakstu: 
Brīva valsts ir tā, kurā pilsoņi nebaidās no valsts, bet valsts strādā pilsoņu labā. Tā ir valsts ar ierobežotām funkcijām, starp kurām noteikti nav tās iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Papildus pārliecība par brīvu valsti ir, ka pilsoņi, kuriem nav problēmu ar veselo saprātu, drīkst turēt un nēsāt šaujamieročus.
Šeit jāpaskaidro, ka brīva valsts ir arī ierobežota valsts. Tā nodarbojas ar šādām lietām: valsts ārējo drošību, proti, armiju, pretgaisa aizsardzību, militāro aviāciju un, manuprāt, arī robežapsardzi. Militārais izlūkdienests. Visa līmeņa kadru sagatavošana ārējās drošības vajadzībām.
Valsts iekšējo drošību, tātad policiju un valsts slepenpoliciju. Latvijā esot 11 represīvās struktūras. Vai nav par daudz nieka 1,5 miljoniem iedzīvotāju? Neredzu nekādu vajadzību pēc KNAB un Satversmes aizsardzības biroja, jo abu policiju pienākumos de facto ietilpst korupcijas novēršana. Tāpat nez vai ir vajadzīga kaut kāda muitas vai ekonomiskā policija. Ārlietas un naudas stabilitāte. Īpašumu aizsardzība. Tiesas un tieslietas.
Kā jau iepriekš minēju: daudzām pārvaldes un īpašumu formām būs jāveido pārejas periodi, lai pilnībā pārveidotu šo liberālā sociālisma pārvaldību.
Valsts nejaukšanās uzņēmējdarbībā.
Brīvā, ierobežotā valstī tai nav jānodarbojas ar jebkādu citu darbību kā vien ar funkcijām, kas apzinātas iepriekš. Turklāt šīm funkcijām jāvelta fundamentāla vērība, jo vairāk tāpēc, ka šobrīd nepilnus 1000 km no mums notiek karš.
Tomēr mūsu valsts sociālistiskā pārvalde nodarbojas ar pilnīgi visu: ar megaprojektu būvniecību (Rail Baltica), tātad ar dzelzceļu un autoceļu būvniecību, mūsu divas lielākās ostas no daļējas valsts pārvaldes nonākušas tās pilnīgā valdījumā, mums ir valsts sociālā sistēma, valsts izglītība, valsts palīdzība baznīcām, kuras formāli mūsu Satversme ir atdalījusi no valsts.
Mums ir valsts augstskolas, skolas, kurās valsts nepārtraukti kaut ko reformē. Mums ir valsts finansēta veselības aizsardzības sistēma, kura jau ir pierādījusi, ka nestrādā. Diemžēl detalizēti vienā rakstā visas valsts ačgārnās darbības nav iespējams uzskaitīt.
Mums ir valsts meži, valsts autoceļi, valsts ostas, valsts lidostas, valsts dzelzceļi, Air Baltic, kas ļoti slikti funkcionē, dažādi valsts fondi un daudz kas cits, kas tiek finansēts no valsts budžeta, tātad no nodokļu maksātāju naudas.
Neliels jēdziens par uzņēmējdarbību, ko pie mums sauc par komerciju. Mūsu Ekonomikas ministrijas skaidrojums: uzņēmējdarbība ir fiziskas vai juridiskas personas saimnieciskā darbība, kas saistīta ar kapitāla ieguldīšanu un vērsta uz preču ražošanu, realizāciju.. utt. Kur te valsts? Kas tai te jāregulē?
Mūsu Ekonomikas ministrijas skaidrojumā ir vārds “realizācija”, kas ir komunistisks vārda “pārdošana”sinonīms. Pat šeit netiekam no komunisma prom.
Kāpēc Eiropā 19.gadsimta sākumā attīstījās ekonomika, bet pie Amerikas indiāņiem ne? Kāds ir tas atslēgas vārds? Šis vārds ir: uzņēmējs! Tas ir cilvēks, kas riskē ar savu naudu, īpašumu, laiku un vēl daudz ko citu, lai radītu uzņēmumu un gūtu peļņu.
Kāpēc nekur neder valsts komercsabiedrības? Ierēdnis nav cilvēks, kas ir pieradis riskēt. Bez riska komercija nav iedomājama! Ierēdnis vairumā labāk nedarīs neko! Skatiet kaut vai Rail Baltica sāgu ar jauno ministru. Vai kaut kas notiek? Protams, ka ne.
Tādēļ ir pamats visu valsts komercsabiedrību likvidēšanai.
Man šķiet, ka, lai būtu iespējams radīt šādu ierobežotu valsti, pārvietojot ekonomiskos centrus uz novadiem un valstspilsētām, pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām būtu jāveic šādi pasākumi.
Jāizveido jauna partija ar iespēju tai tikt ievēlētai tuvu 50% deputātu robežai. Lai to panāktu, gadu pirms vēlēšanām, jānodibina šīs jaunās partijas reklamēšanu tieši ar propagandas palīdzību - dodoties pie iespējami vairāk iedzīvotājiem, iesaistot tos vēlēšanu procesā. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 34% no balsstiesīgajiem vēlētājiem (Igaunijā, ieviešot digitālo balsošanas iespēju, tika panākta dalība tuvu 60%)!
Esmu pārliecināts, ka darbīgas propagandas rezultātā būtu iespējams sasniegt pat 70% vēlētāju piedalīšanos! Ja nebūtu partiju solījumu paaugstināt pensijas, Jaunā vienotība tiktu ievēlēta? Tā ir aizliegta administratīvā resursa lietošana partijas reklāmai. Bet... uzvarētājus netiesā!
Jāveido kooperācija ar kādu saprātīgu partiju, lai sasniegtu vairāk par 65% balsu Saeimā.
Jāmaina vēlēšanu sistēma, jālabo Satversme, lai varētu izveidot Apakšpalātu ar 50 deputātiem un Augšpalātu ar 25 deputātiem.
Jāpārveido likumdošanas akti, izslēdzot visas nevajadzīgās valsts funkcijas, tās pārmērīgās kontroles un uzraudzības iestādes.
Jāsamazina ministriju skaits. Nav nekādas vajadzības pēc Finanšu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Izglītības, Klimata (?) un pat pēc Aizsardzības ministrijām. Šo minēto valsts funkciju veikšanai pietiktu ar Finanšu departamentu Ministru kabinetā un Valsts iepirkumu departamentu turpat. Tāpat man šķiet, ka nav nekādas vajadzības barot valsts kontroli. Pietiktu ar departamentu ar desmit kontrolieriem arī Ministru kabinetā.
Jāizbeidz no valsts budžeta barot dažādas pussabiedriskās organizācijas, piemēram, Valsts cilvēktiesību biroju un dažādus rečekistus. Jālikvidē Latvijas radio un televīzija. Tam visam jābūt privātam. Nekādi nav saprotams, kādu iemeslu dēļ ir nepieciešams maksāt partijām. Kamdēļ nepieciešamas desmit vai vairāk partijas? Vai tām ir atšķirīgas ideoloģijas? Kāpēc ASV ir tikai divas varas partijas? Vai Latvijā nepieciešams vairāk?
Secinājumi
Šajā rakstā mēģināju izskaidrot divus veidus, kā valsts iejaucas uzņēmējdarbībā.
Pirmkārt, tā pati nodarbojas ar uzņēmējdarbību (valsts SIA, valsts AS utt.).
Otrkārt, tā traucē uzņēmējiem ar savām sertifikācijām, kontrolēm, nesakarīgiem priekšrakstiem, nevajadzīgām informātikas un pārbaužu sistēmām, piemēram, BIS - būvniecības informācijas sistēmu. Uzskatu, ka 1,5 miljonu valstij šie ir nevajadzīgi slogi.
Valstij (ar to domāju ierēdņus un valsts kalpotājus labākajā nozīmē) jāatceras, ka tā arī Latvijā ir formāli paredzēta pilsoņu apkalpošanai un ka uzņēmēji galvenokārt ir tie, kas pilda valsts kasi. Atcerieties to!
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
