Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdu „resentimentālisti” atvasinu no vārda „resentiments”. Latviešu publikācijās šos vārdus var ļoti reti sastapt. Vēl jo mazāk ir ticams, ka mūsu ļaudis tos bieži skandina ikdienas sarunās. Vislabākajā svešvārdu vārdnīcā (Dr.philol. Jura Baldunčika redakcijā) nav iekļauti abi vārdi. Klusē arī Google. Ja tā meklētājā ievada vārdu „resentiments”, tad latviešu valodā nekas neparādās, bet nezin kāpēc tūlīt parādās vācu valodā materiāls no Wikipedia.

Vārda „resentiments” ļoti reto sastopamību latviešu diskursā (īpaši filosofiskajā čalošanā) nākas uzskatīt par amizanti dīvainu pārpratumu. Lieta ir tā, ka bez šī vārda nav iespējams objektīvi uztaustīt mūsu tautas identitāti – tautas morālo seju. Vārds „resentiments” ļoti dzidri raksturo latviešu morāli psiholoģisko būtību un bez liekiem pārpratumiem palīdz uzšķērst tautas tikumisko orientāciju. Aizvadītajos gadu desmitos ir ņirbējusi aizgrābti jūsmīga latviešu identitātes uztaustīšana. Tai visenerģiskāk pievērsās augstskolu emocionālās pasniedzējas. Taču viņas iemanījās iztikt bez vārda „resentiments”. Viņu taustīšanās (projekti) ir ievadīta internetā. Bet, kā jau minēju, internets klusē.

Intuīcija čukst, ka drīz arī pie mums neviens kārtīgs pētnieks un kārtīgs pētnieka pētnieks vairs negribēs iztikt bez vārda „resentiments”. Ārzemēs tagad bez tā vairs neiztiek „lielo” valodu (vācu, angļu, krievu) lietotāji filosofijā, zinātnē, publicistikā. Tas tāpēc, ka dotais vārds ir saistīts ar grandiozu un mūsdienās ļoti aktuālu filosofisko koncepciju. Turklāt šai filosofiskajai koncepcijai ir saulaina nākotne. Bez tās nevarēs izprast ne tikai atsevišķu cilvēku un atsevišķu tautu, bet gan visas eiropeīdu („baltās”) rases turpmāko garīgo trajektoriju. Dotā koncepcija nav adresēta vienīgi latviešu portretam. Dotā koncepcija arī citiem var palīdzēt tikt skaidrībā ar sevi.  

Vārds „resentiments” ir aizguvums no franču vārda „ressentiment”. Aizguvums no franču vārda tas ir arī citās valodās. Piemēram, vācu valodā šodien raksta „ressentiment”, angļu valodā šodien raksta „resentiment”, krievu valodā šodien raksta „ресентимент”. Krievijas jaunākajās svešvārdu vārdnīcās ir šķirklis ar nosaukumu „ресентимент”.

Ar franču vārda „ressentiment” palīdzību grandiozu filosofisko koncepciju uzbūvēja Frīdrihs Nīče. Viņš necentās izprātot leksisko aizguvumu vācu valodā, bet franču vārdu konsekventi lietoja oriģinālrakstībā. Arī mūsdienās franču vārdam netiek izdomāti vāciskāki, angliskāki, krieviskāki ekvivalenti. Acīmredzot nebūtu vēlams izdomāt arī latviskāku ekvivalentu. Būtu labi, ja arī mūsu gaišo inteliģenci  apmierinātu vārds „resentiments” un tā mazliet kariķētais atvasinājums „resentimentālisti”.

Frīdriham Nīčem minētais franču vārds bija vajadzīgs tāpēc, ka tā jēga pilnā mērā saskanēja ar viņa filosofiskajām refleksijām, kuras galu galā izvērtās grandiozā koncepcijā. Precīzāk – grandiozā morāles koncepcijā. F.Nīče nemitīgi interesējās par morāles ģenealoģiju. Viņa hipotēzēs par morāles izcelsmi resentiments kļuva par morāles ģenealoģijas kardinālu elementu. Ar F.Nīčes grandiozo koncepciju var iepazīties darbā „Zur Genealogie der Moral”.

Ar franču vārdu „ressentiment” apzīmē naidīgumu, ļaunu atmiņu, ļaunprātību. F.Nīče uzskatīja, ka no cilvēces pirmsākuma eksistē divi morāles tipi un viena morāles tipa pamatā ir resentiments. Viens tips ir t.s. kungu morāle, bet otrs tips ir t.s. vergu morāle. Kungu morālei pretstats ir vergu morāle. Resentiments ir pamats vergu morālē. Resentiments ir ievērojami sarežģītāka izpausme nekā tās izpausmes, kuras tradicionāli apzīmē ar vārdiem „skaudība”, „netīksme”, „nenovīdība”.

Vārds „resentiments” precīzi atspoguļo vergu morāli. Vergu morāle nespēj eksistēt bez sublimācijas, kas ir resentimenta motors. Par sublimāciju dēvē zemāko instinktu izvēršanos augstākā psihiskajā enerģijā. Sublimācija ir tas, kas parasto naidīgumu padara par psihiski komplicētāku naidīgumu. Praktiski sublimācija ir radošs process. Tas nozīmē, ka primitīvākas instinktīvās tieksmes (piem., skaudība) radoši izlolo kaut ko psihiski komplicētāku (piem., skaudību kopsolī vēl ar kādu agresīvu reakciju).  

Tieši šim momentam F.Nīče piešķīra ļoti lielu uzmanību. Viņaprāt vergu morāle ir radoša izpausme, jo rada jaunas morālās vērtības. Prasti sakot, resentiments nav tikai kāda subjekta nolamāšana, bet daudz smalkāka izdarība. Ar nolamāšanu patīkamais process nebeidzās. Nolamāšanu pavada nolamātā subjekta svētumu (t.i., vērtību) nozākāšana un savu svētumu novatoriska glorificēšana. Tādējādi resentiments ir tad, kad lamāšanās noslēdzās ar nolamātā degradēšanu – subjekta vērtību maksimālu pazemināšanu, noniecināšanu, izsmiešanu u.tml. Vergu morāles fani ne tikai nolamājās, pagriež muguru un tipina tālāk. Vergu morāles fani arī ļaunprātīgi ņirgājās par nolamāto, izsmej tā morāli un jaunā izgaismojumā slavē savu morāli. Un tas ir resentiments.

Saprotams, svarīgi ir zināt, kuri F.Nīčes terminoloģijā ir kungi un kuri ir vergi. Gan kungs, gan vergs var būt jebkurš subjekts – atsevišķs cilvēks, sociālā kārta, tauta, civilizācija. Visu izšķir attiecīgā subjekta pašapziņa. Visu izšķir tas, vai attiecīgajam subjektam piemīt paškritiskums un pašcieņa, spēja pacelties pāri citu subjektu negodīgumam un piedot negodīgo rīcību. Principiāla iedarbība ir tādām īpašībām kā sava garīgā spēka apziņa, garīgās neatkarības apziņa, dzīves aktivitāte, iecietība, taktiskums, atklātība, godīgums, taisnīgums, mīlestība, pateicīgums, iekšējais cēlums, garīgums, spēja cienīt pretinieku, atriebības alku trūkums. Ļoti būtiski ir tas, vai subjekta morāle ir pievērsta sevis analīzei jeb pievērsta citu subjektu morāles analīzei.

Tie, kuriem piemīt attiecīgās īpašības, var sevi uzskatīt par kungiem – gara aristokrātiem, dižciltīgajiem, augstāko kārtu, sabiedrības virslāni, sabiedrības morālajiem līderiem, eliti. Tie, kuriem nepiemīt attiecīgās īpašības, kungu izpratnē ir vergi – plebeji, niecības, zemiski, primitīvi, vulgāri, bezspēcīgi tipi. F.Nīčes tēlainajiem vārdiem izsakoties, verga dvēsele uz pasauli nemitīgi šķielē, nepārtraukti meklē šķirbas un sētas durvis, jo nemīl atklātību. Turpretī kungi (gara aristokrātija) jau no sengrieķu laikiem uz pasauli un tajā skaitā uz zemākajām kārtām lūkojās atklāti, iecietīgi, taktiski, ar nožēlu. Gara aristokrātijas laime nekad nebalstās uz prieku par ienaidnieku (vergu) nelaimi. Gara aristokrātijas skatījums uz zemākajām kārtām nav samākslots un naidīgs. Tāds ir vergu skatījums uz kungiem, kā arī viena verga skatījums uz otru vergu.

Vergi sevi par vergiem neuzskata. Viņi sevi uzskata par daudz labākiem radījumiem nekā kungi. Vergu apziņai vienmēr ir vajadzīgs, kā raksta F.Nīče, ārējais kairinājums – konkrēts ienaidnieks. Vergu apziņā dominē naids un bezspēcīgas atriebības fantoms pret tiem, kurus vergi uzskata par savu nelaimju vaininiekiem. Vergu apziņa ir bezspēcīgas skaudības mistrojums un agresīva atskārsme par nespēju paaugstināt savu stāvokli dzīvē. Vergu morāle ir vājuma sajūtas un nepilnvērtības sajūtas sintēze. Šīs sajūtas koncentrējās šausmīgā naidā pret citiem. Tiek veidots ienaidnieka tēls, lai morāli atbrīvotos no vainas apziņas par neveiksmīgo dzīvi. Ienaidnieka degradēšanai ir jākompensē paša mazvērtība.

Kā jau skaidroju, sublimācija (radošais process) izpaužās tādējādi, ka vergi noliedz ienaidnieka vērtības un ierosina jaunā izgaismojumā savas vērtības. Vergu morāles radošais spēks izpaužās ienaidnieka sameklēšanā, ienaidnieka vērtību noliegšanā un savu vērtību slavināšanā. Vergi savas vērtības uzskata par vislabākajām vērtībām, bet ienaidnieka vērtības uzskata par vissliktākajām vērtībām, ļauni nevēloties tajās saskatīt kaut ko labu.

Latviešu resentimenta ilustrācijai ir piemēru pārpilnība. Tipisks piemērs ir šāds citāts no svaigas publikācijas internetā 2015.gada aprīļa beigās: „Visai pasaulei zināms, ka 8. maijs ir datums, kas saistās ar Otrā pasaules kara beigām. Savukārt 9. maiju kā tā saucamo "uzvaras dienu" atzīmē Krievijā, bet, kā zināms, šajā karā uzvarētāju nav, jo daudzas tautas un valstis uz ilgiem gadu desmitiem nokļuva šo "uzvarētāju", kas bija visīstākie bandīti šī vārda visplašākā nozīmē, okupācijā.”

Krievijas un krievu vainas akcentēšana burtiski visās latviešu ķibelēs ir vispārzināms resentiments vietējās niecības šļupstēšanā. Nekādu pārsteigumu nevar sagādāt padomju armijas karavīru nolamāšana par visīstākajiem bandītiem. Tas nekas, ka starp nolamātajiem padomju armijas karavīriem bija arī latviešu, Latvijas krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu, lībiešu karavīri. Taču šajā citātā agrāk nesastaptus apgriezienus ir sasniegusi resentimenta specifika – ienaidnieka vērtību noliegšana un savu jauno vērtību formulējums.

Šajā ārprātīgajā nelietībā noliegta ir šodienas Krievijas vislielākā vērtība – uzvara II Pasaules karā un Uzvaras diena. Krievijas nācija pašlaik uzskata, ka valstī vislielākais dārgums ir fašistu sakaušana. Ar to Krievijas ļaudis var visvairāk lepoties. Krievijas ļaudis pašlaik nevar īpaši lepoties ar ekonomiskajiem, zinātniskajiem, finansiālajiem panākumiem, bet var īpaši lepoties ar uzvaru II Pasaules karā. Mūsu resentimentālists to neuzskata par vērtību. Gluži pretēji - uzvara karā atnesa postu. Tāpēc mūsu resentimentālista sublimāts (respektīvi, jaunā vērtība) ir vājprātīgā atziņa, ka „šajā karā uzvarētāju nav”.

Frīdrihs Nīče nebija ne pirmais un arī ne pēdējais eiropiešu domātājs, kurš filosofiski apcerēja resentimentu. Jau antīkajā filosofijā tiek runāts par cilvēku mazvērtības kompleksu un tā stimulēto naidu uz visu pasauli. Piemēram, Juvenāls dusmojās uz tiem cilvēkiem, kuri nevēlas apzināties savu vietu sabiedrībā un tāpēc izvirza pārspīlētas un nereālas prasības līdzcilvēku attieksmē pret viņiem.

XX gadsimtā ļoti gudru pētījumu uzrakstīja izcilais vācu filosofs Maks Šēlers. 1912.gadā tika publicēts viņa raksts par resentimentu morāles struktūrā. Rakstā lasāmie fenomenoloģiskie un socioloģiskie risinājumi resentimenta izskaidrojumā joprojām nav zaudējuši intelektuālo valdzinājumu.

M.Šēlers resentimentu attiecināja uz cilvēka socializāciju. Tātad procesu, kurā indivīds apgūst sabiedrības sociālās normas, lai varētu mierīgi dzīvot attiecīgajā vidē. F.Šēlers resentimentu saskatīja cilvēku socializācijā tajās sabiedrībās, kurās formāli, oficiāli, ideoloģiski visi cilvēki skaitās vienādi, bet tomēr reālajā dzīvē tas nebūt tā nav un pastāv dažādi ierobežojumi atsevišķām sabiedrības grupām. M.Šēlera izpratnē tas cilvēkos izraisa morālo pašsaindēšanos un bezspēka draudīgu koncentrāciju. Bet šī morālā pašsaindēšanās un bezspēka draudīgā koncentrācija var pāraugt naidā pret tiem cilvēkiem, kuriem dzīvē ir labāki apstākļi.

Resentimenta koncepcijai, nākas atkārtot, ir saulaina nākotne. Resentimenta saulaino nākotni paredzēja jau Frīdrihs Nīče. Interesanto apceri par morāles ģenealoģiju viņš rakstīja 1887.gadā. Paredzot resentimentam saulainu nākotni, F.Nīčes rīcībā tātad bija materiāls līdz XIX gadsimta otrajai pusei.

Bet acīmredzot ar to pietika. F.Nīče lasītājiem pravietiski sola vergu morāles un tās auklējuma resentimenta totālu uzvaru. Eiropeiskā cilvēka nivelēšanās un sīkumainība satrauc, nogurdina, apdraud. F.Nīče secina: „Mēs esam noguruši no cilvēka”. Reformāciju viņš uzskata par plebejisku resentimentālistu kustību. Tautas resentimenta instinkts izraisīja franču revolūciju. Ebreju tautu viņš apsaukā par „ressentiment par excellence”. Nīčes kungam aristokrātiskās vērtības simboliski ir Romas impērijas vērtības, bet resentimentālistu vērtības simboliski ir Jūdejas vērtības. F.Nīče iesaka virs Paradīzes vārtiem novietot uzrakstu „Mani radīja mūžīgais naids”.

F.Nīče mira 1900.gadā. Viņš nepiedzīvoja XX gadsimta spožumu un postu – plebeju asiņainās revolūcijas, aristokrātijas iznīcināšanu, H.Ortegas-i-Gaseta lieliski uztverto „masu sacelšanos”, Frankfurtes skolas teicami izskaidroto masu kultūru, plebeju politisko triumfu sociālistiskajās valstīs. Saprotams, skeptiski noskaņotais filosofs nepiedzīvoja arī XXI gadsimta sākuma spožumu un postu – postcilvēku ģenēzi, eiropeīdu izmiršanu un izvirtību, masu cilvēku un masu fenomenu uzkundzēšanos kultūras visos segmentos.

Mēs tagad redzam, ka resentimenta saulainā nākotne XXI gadsimtā vissulīgāk uzplaukst civilizāciju sadursmē. Resentimenta nākotnes trajektorija jau tagad ir vingri sagrupējusies islama civilizācijas bezspēcīgajā naidīgumā, eiropiešu civilizācijas bezspēcīgajā naidīgumā, Krievijas civilizācijas bezspēcīgajā naidīgumā. Jau ilgu laiku katru dienu turpinās šo bezspēcīgo naidīgumu savstarpējie kari. Pārfrāzējot F.Nīčes secinājumu, gribas teikt: „Mēs esam jau noguruši no bezspēcīgo naidīgumu kariem”.

Latvieši ir apskaužami stingri sašņorēti ar bezspēcīgo naidīgumu kariem. Daudzi brīvprātīgi. Daudzi nozombēti. Daudziem tas patīk. Daudzi ar to lepojās. Daudzi bez tā neprot dzīvot. Bet tas nav labi. Aktīvā līdzdalība bezspēcīgo naidīgumu karos vairo bezspēcīgo naidīgumu mūsu tautā un kavē latviešiem kļūt kultūras tautai. Turklāt latvieši ir bagāti ar resentimenta elementārāko pakāpi – atsevišķu indivīdu savstarpējo bezspēcīgo naidīgumu. Latviešu tautas identitātē ir iekalts latvieša naidīgums pret otru latvieti. Nebūt katra tauta ar to var lielīties. Var sanākt tā, ka F.Nīče pārdomās un no mūžīgā miera valstības ebreju vietā rādīs ar pirkstu uz latviešiem - „ressentiment par excellence”. Vergi var palikt vergi uz visiem laikiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...