Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdu „resentimentālisti” atvasinu no vārda „resentiments”. Latviešu publikācijās šos vārdus var ļoti reti sastapt. Vēl jo mazāk ir ticams, ka mūsu ļaudis tos bieži skandina ikdienas sarunās. Vislabākajā svešvārdu vārdnīcā (Dr.philol. Jura Baldunčika redakcijā) nav iekļauti abi vārdi. Klusē arī Google. Ja tā meklētājā ievada vārdu „resentiments”, tad latviešu valodā nekas neparādās, bet nezin kāpēc tūlīt parādās vācu valodā materiāls no Wikipedia.

Vārda „resentiments” ļoti reto sastopamību latviešu diskursā (īpaši filosofiskajā čalošanā) nākas uzskatīt par amizanti dīvainu pārpratumu. Lieta ir tā, ka bez šī vārda nav iespējams objektīvi uztaustīt mūsu tautas identitāti – tautas morālo seju. Vārds „resentiments” ļoti dzidri raksturo latviešu morāli psiholoģisko būtību un bez liekiem pārpratumiem palīdz uzšķērst tautas tikumisko orientāciju. Aizvadītajos gadu desmitos ir ņirbējusi aizgrābti jūsmīga latviešu identitātes uztaustīšana. Tai visenerģiskāk pievērsās augstskolu emocionālās pasniedzējas. Taču viņas iemanījās iztikt bez vārda „resentiments”. Viņu taustīšanās (projekti) ir ievadīta internetā. Bet, kā jau minēju, internets klusē.

Intuīcija čukst, ka drīz arī pie mums neviens kārtīgs pētnieks un kārtīgs pētnieka pētnieks vairs negribēs iztikt bez vārda „resentiments”. Ārzemēs tagad bez tā vairs neiztiek „lielo” valodu (vācu, angļu, krievu) lietotāji filosofijā, zinātnē, publicistikā. Tas tāpēc, ka dotais vārds ir saistīts ar grandiozu un mūsdienās ļoti aktuālu filosofisko koncepciju. Turklāt šai filosofiskajai koncepcijai ir saulaina nākotne. Bez tās nevarēs izprast ne tikai atsevišķu cilvēku un atsevišķu tautu, bet gan visas eiropeīdu („baltās”) rases turpmāko garīgo trajektoriju. Dotā koncepcija nav adresēta vienīgi latviešu portretam. Dotā koncepcija arī citiem var palīdzēt tikt skaidrībā ar sevi.  

Vārds „resentiments” ir aizguvums no franču vārda „ressentiment”. Aizguvums no franču vārda tas ir arī citās valodās. Piemēram, vācu valodā šodien raksta „ressentiment”, angļu valodā šodien raksta „resentiment”, krievu valodā šodien raksta „ресентимент”. Krievijas jaunākajās svešvārdu vārdnīcās ir šķirklis ar nosaukumu „ресентимент”.

Ar franču vārda „ressentiment” palīdzību grandiozu filosofisko koncepciju uzbūvēja Frīdrihs Nīče. Viņš necentās izprātot leksisko aizguvumu vācu valodā, bet franču vārdu konsekventi lietoja oriģinālrakstībā. Arī mūsdienās franču vārdam netiek izdomāti vāciskāki, angliskāki, krieviskāki ekvivalenti. Acīmredzot nebūtu vēlams izdomāt arī latviskāku ekvivalentu. Būtu labi, ja arī mūsu gaišo inteliģenci  apmierinātu vārds „resentiments” un tā mazliet kariķētais atvasinājums „resentimentālisti”.

Frīdriham Nīčem minētais franču vārds bija vajadzīgs tāpēc, ka tā jēga pilnā mērā saskanēja ar viņa filosofiskajām refleksijām, kuras galu galā izvērtās grandiozā koncepcijā. Precīzāk – grandiozā morāles koncepcijā. F.Nīče nemitīgi interesējās par morāles ģenealoģiju. Viņa hipotēzēs par morāles izcelsmi resentiments kļuva par morāles ģenealoģijas kardinālu elementu. Ar F.Nīčes grandiozo koncepciju var iepazīties darbā „Zur Genealogie der Moral”.

Ar franču vārdu „ressentiment” apzīmē naidīgumu, ļaunu atmiņu, ļaunprātību. F.Nīče uzskatīja, ka no cilvēces pirmsākuma eksistē divi morāles tipi un viena morāles tipa pamatā ir resentiments. Viens tips ir t.s. kungu morāle, bet otrs tips ir t.s. vergu morāle. Kungu morālei pretstats ir vergu morāle. Resentiments ir pamats vergu morālē. Resentiments ir ievērojami sarežģītāka izpausme nekā tās izpausmes, kuras tradicionāli apzīmē ar vārdiem „skaudība”, „netīksme”, „nenovīdība”.

Vārds „resentiments” precīzi atspoguļo vergu morāli. Vergu morāle nespēj eksistēt bez sublimācijas, kas ir resentimenta motors. Par sublimāciju dēvē zemāko instinktu izvēršanos augstākā psihiskajā enerģijā. Sublimācija ir tas, kas parasto naidīgumu padara par psihiski komplicētāku naidīgumu. Praktiski sublimācija ir radošs process. Tas nozīmē, ka primitīvākas instinktīvās tieksmes (piem., skaudība) radoši izlolo kaut ko psihiski komplicētāku (piem., skaudību kopsolī vēl ar kādu agresīvu reakciju).  

Tieši šim momentam F.Nīče piešķīra ļoti lielu uzmanību. Viņaprāt vergu morāle ir radoša izpausme, jo rada jaunas morālās vērtības. Prasti sakot, resentiments nav tikai kāda subjekta nolamāšana, bet daudz smalkāka izdarība. Ar nolamāšanu patīkamais process nebeidzās. Nolamāšanu pavada nolamātā subjekta svētumu (t.i., vērtību) nozākāšana un savu svētumu novatoriska glorificēšana. Tādējādi resentiments ir tad, kad lamāšanās noslēdzās ar nolamātā degradēšanu – subjekta vērtību maksimālu pazemināšanu, noniecināšanu, izsmiešanu u.tml. Vergu morāles fani ne tikai nolamājās, pagriež muguru un tipina tālāk. Vergu morāles fani arī ļaunprātīgi ņirgājās par nolamāto, izsmej tā morāli un jaunā izgaismojumā slavē savu morāli. Un tas ir resentiments.

Saprotams, svarīgi ir zināt, kuri F.Nīčes terminoloģijā ir kungi un kuri ir vergi. Gan kungs, gan vergs var būt jebkurš subjekts – atsevišķs cilvēks, sociālā kārta, tauta, civilizācija. Visu izšķir attiecīgā subjekta pašapziņa. Visu izšķir tas, vai attiecīgajam subjektam piemīt paškritiskums un pašcieņa, spēja pacelties pāri citu subjektu negodīgumam un piedot negodīgo rīcību. Principiāla iedarbība ir tādām īpašībām kā sava garīgā spēka apziņa, garīgās neatkarības apziņa, dzīves aktivitāte, iecietība, taktiskums, atklātība, godīgums, taisnīgums, mīlestība, pateicīgums, iekšējais cēlums, garīgums, spēja cienīt pretinieku, atriebības alku trūkums. Ļoti būtiski ir tas, vai subjekta morāle ir pievērsta sevis analīzei jeb pievērsta citu subjektu morāles analīzei.

Tie, kuriem piemīt attiecīgās īpašības, var sevi uzskatīt par kungiem – gara aristokrātiem, dižciltīgajiem, augstāko kārtu, sabiedrības virslāni, sabiedrības morālajiem līderiem, eliti. Tie, kuriem nepiemīt attiecīgās īpašības, kungu izpratnē ir vergi – plebeji, niecības, zemiski, primitīvi, vulgāri, bezspēcīgi tipi. F.Nīčes tēlainajiem vārdiem izsakoties, verga dvēsele uz pasauli nemitīgi šķielē, nepārtraukti meklē šķirbas un sētas durvis, jo nemīl atklātību. Turpretī kungi (gara aristokrātija) jau no sengrieķu laikiem uz pasauli un tajā skaitā uz zemākajām kārtām lūkojās atklāti, iecietīgi, taktiski, ar nožēlu. Gara aristokrātijas laime nekad nebalstās uz prieku par ienaidnieku (vergu) nelaimi. Gara aristokrātijas skatījums uz zemākajām kārtām nav samākslots un naidīgs. Tāds ir vergu skatījums uz kungiem, kā arī viena verga skatījums uz otru vergu.

Vergi sevi par vergiem neuzskata. Viņi sevi uzskata par daudz labākiem radījumiem nekā kungi. Vergu apziņai vienmēr ir vajadzīgs, kā raksta F.Nīče, ārējais kairinājums – konkrēts ienaidnieks. Vergu apziņā dominē naids un bezspēcīgas atriebības fantoms pret tiem, kurus vergi uzskata par savu nelaimju vaininiekiem. Vergu apziņa ir bezspēcīgas skaudības mistrojums un agresīva atskārsme par nespēju paaugstināt savu stāvokli dzīvē. Vergu morāle ir vājuma sajūtas un nepilnvērtības sajūtas sintēze. Šīs sajūtas koncentrējās šausmīgā naidā pret citiem. Tiek veidots ienaidnieka tēls, lai morāli atbrīvotos no vainas apziņas par neveiksmīgo dzīvi. Ienaidnieka degradēšanai ir jākompensē paša mazvērtība.

Kā jau skaidroju, sublimācija (radošais process) izpaužās tādējādi, ka vergi noliedz ienaidnieka vērtības un ierosina jaunā izgaismojumā savas vērtības. Vergu morāles radošais spēks izpaužās ienaidnieka sameklēšanā, ienaidnieka vērtību noliegšanā un savu vērtību slavināšanā. Vergi savas vērtības uzskata par vislabākajām vērtībām, bet ienaidnieka vērtības uzskata par vissliktākajām vērtībām, ļauni nevēloties tajās saskatīt kaut ko labu.

Latviešu resentimenta ilustrācijai ir piemēru pārpilnība. Tipisks piemērs ir šāds citāts no svaigas publikācijas internetā 2015.gada aprīļa beigās: „Visai pasaulei zināms, ka 8. maijs ir datums, kas saistās ar Otrā pasaules kara beigām. Savukārt 9. maiju kā tā saucamo "uzvaras dienu" atzīmē Krievijā, bet, kā zināms, šajā karā uzvarētāju nav, jo daudzas tautas un valstis uz ilgiem gadu desmitiem nokļuva šo "uzvarētāju", kas bija visīstākie bandīti šī vārda visplašākā nozīmē, okupācijā.”

Krievijas un krievu vainas akcentēšana burtiski visās latviešu ķibelēs ir vispārzināms resentiments vietējās niecības šļupstēšanā. Nekādu pārsteigumu nevar sagādāt padomju armijas karavīru nolamāšana par visīstākajiem bandītiem. Tas nekas, ka starp nolamātajiem padomju armijas karavīriem bija arī latviešu, Latvijas krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu, igauņu, lībiešu karavīri. Taču šajā citātā agrāk nesastaptus apgriezienus ir sasniegusi resentimenta specifika – ienaidnieka vērtību noliegšana un savu jauno vērtību formulējums.

Šajā ārprātīgajā nelietībā noliegta ir šodienas Krievijas vislielākā vērtība – uzvara II Pasaules karā un Uzvaras diena. Krievijas nācija pašlaik uzskata, ka valstī vislielākais dārgums ir fašistu sakaušana. Ar to Krievijas ļaudis var visvairāk lepoties. Krievijas ļaudis pašlaik nevar īpaši lepoties ar ekonomiskajiem, zinātniskajiem, finansiālajiem panākumiem, bet var īpaši lepoties ar uzvaru II Pasaules karā. Mūsu resentimentālists to neuzskata par vērtību. Gluži pretēji - uzvara karā atnesa postu. Tāpēc mūsu resentimentālista sublimāts (respektīvi, jaunā vērtība) ir vājprātīgā atziņa, ka „šajā karā uzvarētāju nav”.

Frīdrihs Nīče nebija ne pirmais un arī ne pēdējais eiropiešu domātājs, kurš filosofiski apcerēja resentimentu. Jau antīkajā filosofijā tiek runāts par cilvēku mazvērtības kompleksu un tā stimulēto naidu uz visu pasauli. Piemēram, Juvenāls dusmojās uz tiem cilvēkiem, kuri nevēlas apzināties savu vietu sabiedrībā un tāpēc izvirza pārspīlētas un nereālas prasības līdzcilvēku attieksmē pret viņiem.

XX gadsimtā ļoti gudru pētījumu uzrakstīja izcilais vācu filosofs Maks Šēlers. 1912.gadā tika publicēts viņa raksts par resentimentu morāles struktūrā. Rakstā lasāmie fenomenoloģiskie un socioloģiskie risinājumi resentimenta izskaidrojumā joprojām nav zaudējuši intelektuālo valdzinājumu.

M.Šēlers resentimentu attiecināja uz cilvēka socializāciju. Tātad procesu, kurā indivīds apgūst sabiedrības sociālās normas, lai varētu mierīgi dzīvot attiecīgajā vidē. F.Šēlers resentimentu saskatīja cilvēku socializācijā tajās sabiedrībās, kurās formāli, oficiāli, ideoloģiski visi cilvēki skaitās vienādi, bet tomēr reālajā dzīvē tas nebūt tā nav un pastāv dažādi ierobežojumi atsevišķām sabiedrības grupām. M.Šēlera izpratnē tas cilvēkos izraisa morālo pašsaindēšanos un bezspēka draudīgu koncentrāciju. Bet šī morālā pašsaindēšanās un bezspēka draudīgā koncentrācija var pāraugt naidā pret tiem cilvēkiem, kuriem dzīvē ir labāki apstākļi.

Resentimenta koncepcijai, nākas atkārtot, ir saulaina nākotne. Resentimenta saulaino nākotni paredzēja jau Frīdrihs Nīče. Interesanto apceri par morāles ģenealoģiju viņš rakstīja 1887.gadā. Paredzot resentimentam saulainu nākotni, F.Nīčes rīcībā tātad bija materiāls līdz XIX gadsimta otrajai pusei.

Bet acīmredzot ar to pietika. F.Nīče lasītājiem pravietiski sola vergu morāles un tās auklējuma resentimenta totālu uzvaru. Eiropeiskā cilvēka nivelēšanās un sīkumainība satrauc, nogurdina, apdraud. F.Nīče secina: „Mēs esam noguruši no cilvēka”. Reformāciju viņš uzskata par plebejisku resentimentālistu kustību. Tautas resentimenta instinkts izraisīja franču revolūciju. Ebreju tautu viņš apsaukā par „ressentiment par excellence”. Nīčes kungam aristokrātiskās vērtības simboliski ir Romas impērijas vērtības, bet resentimentālistu vērtības simboliski ir Jūdejas vērtības. F.Nīče iesaka virs Paradīzes vārtiem novietot uzrakstu „Mani radīja mūžīgais naids”.

F.Nīče mira 1900.gadā. Viņš nepiedzīvoja XX gadsimta spožumu un postu – plebeju asiņainās revolūcijas, aristokrātijas iznīcināšanu, H.Ortegas-i-Gaseta lieliski uztverto „masu sacelšanos”, Frankfurtes skolas teicami izskaidroto masu kultūru, plebeju politisko triumfu sociālistiskajās valstīs. Saprotams, skeptiski noskaņotais filosofs nepiedzīvoja arī XXI gadsimta sākuma spožumu un postu – postcilvēku ģenēzi, eiropeīdu izmiršanu un izvirtību, masu cilvēku un masu fenomenu uzkundzēšanos kultūras visos segmentos.

Mēs tagad redzam, ka resentimenta saulainā nākotne XXI gadsimtā vissulīgāk uzplaukst civilizāciju sadursmē. Resentimenta nākotnes trajektorija jau tagad ir vingri sagrupējusies islama civilizācijas bezspēcīgajā naidīgumā, eiropiešu civilizācijas bezspēcīgajā naidīgumā, Krievijas civilizācijas bezspēcīgajā naidīgumā. Jau ilgu laiku katru dienu turpinās šo bezspēcīgo naidīgumu savstarpējie kari. Pārfrāzējot F.Nīčes secinājumu, gribas teikt: „Mēs esam jau noguruši no bezspēcīgo naidīgumu kariem”.

Latvieši ir apskaužami stingri sašņorēti ar bezspēcīgo naidīgumu kariem. Daudzi brīvprātīgi. Daudzi nozombēti. Daudziem tas patīk. Daudzi ar to lepojās. Daudzi bez tā neprot dzīvot. Bet tas nav labi. Aktīvā līdzdalība bezspēcīgo naidīgumu karos vairo bezspēcīgo naidīgumu mūsu tautā un kavē latviešiem kļūt kultūras tautai. Turklāt latvieši ir bagāti ar resentimenta elementārāko pakāpi – atsevišķu indivīdu savstarpējo bezspēcīgo naidīgumu. Latviešu tautas identitātē ir iekalts latvieša naidīgums pret otru latvieti. Nebūt katra tauta ar to var lielīties. Var sanākt tā, ka F.Nīče pārdomās un no mūžīgā miera valstības ebreju vietā rādīs ar pirkstu uz latviešiem - „ressentiment par excellence”. Vergi var palikt vergi uz visiem laikiem. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...