Restartējas šleseriski šķēliskais sapnis par Latvijas Lasvegasu?
Veronika Ramāne, skolotāja27.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laiks skrien vēja spārniem, notikumi un sejas ņirb gar acīm – mēs ātri aizmirstam savus vēl nesenos varoņus. Vienalga, dēvētus tā bez pēdiņām vai ar tām. Kurš vairs atceras ambiciozo vizionāru, ar nevaldāmu pašpārliecinātību vēlētājus apžilbinošo Aināru Šleseru? Cilvēku-buldozeru, cilvēku-raķeti un pirms desmit gadiem Rīgā tapušā Nila Ušakova režīma galveno radītāju – vienalga, tīšām vai nejauši?
Izrādās, ļeņinisma lozungos reizēm atrodams kāds patiesības grauds – pašu Šleseru jau labu laiku neredzam uz Latvijas politikas skatuves, taču viņa idejas Rīgas domē un Saeimā turpina dzīvot un, kā tagad rādās, arī realizēties. Piemēram, krāšņā vīzija par Zaķusalu kā atpūtas un izklaides vietu, tūristu magnētu, pašmāju Lasvegasu.
Rodas pārliecība, ka tieši šajā no sabiedrības atmiņas jau pagaisušajā „buldozerprojektā” aug kājas Rīgas domes vadības steigšus sāktajai iecerei – aizliegt laimētavas visā pilsētas teritorijā, izņemot lepnas – četru un piecu zvaigžņu kategorijas – viesnīcas.
Tiesa, Ušakova - Amerika iecere ir izpelnījusies Jaunās konservatīvās partijas pārmetumus, ka cīņā pret azartspēlēm šie abi tagad Strīķes - Juraša partijas Rīgā atstātajiem domniekiem nozog viņu reiz augsti celto karogu. Tā arī ir – tieši Jurašs ar saviem biedriem pirmie pēc Šlesera aicināja ierobežot azartspēles Rīgā, gluži kā iepriekš šofera dēls aicinot spēļu automātiem un pašiem spēlmaņiem piedāvāt tās pašas četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Gudrais ir teicis, ka nevar divas reizes iekāpt vienā un tajā pašā upē. Kopš "New-Zakusala" plānošanas laikiem ir attīstījušās azartspēles internetā, kuras tik viegli nemaz aizliegt nevar. Arī tās Juraša iniciatīvas īstenošanas rezultātā varētu cerēt uz zināmu daļu publikas, kas pašlaik izklaidējas spēļu zālēs. Notiekošo vēl pikantāku padara fakts, ka arī pats JKP konservatīvo vērtību izplatītājs meties apgūt jaunlaiku tehnoloģijas. Turklāt izskatās, ka pietiekami veiksmīgi – amatpersonas 2017. gada deklarācijā uzrādīts 382 eiro laimests no SIA "Latsson Licensing". Tas ir totalizatoru un citu azartspēļu kantoris "Betsafe", kura mātes kompānija reģistrēta saulainajā Maltā. Ļaunas mēles melš, ka no turienes arī augot kājas pēkšņajām aktivitātēm.
"Lai kā gribētu noticēt tam, ka blēdīgā RD vadība beidzot ir apzinājusies “spēļu eļļu” degradējošo ietekmi uz iedzīvotājiem, tomēr tas izskatās pēc blefa un politiskā manevra", jau pēc laimesta saņemšanas twitter ierakstīja Jurašs. Tomēr viņš kļūdījās. Ja jau pat bijušais policists spēj pārtvert savulaik Šlesera sparīgi vicināto karogu, tad kālab lai to nedarītu Ušakovs un "Misters 20%", izrīkojot sev paklausīgo pašvaldības vairākumu? Biznesa apsvērumi kļūst aktuāli it īpaši šobrīd, kad tandēmam piemetusies karsta vēlme pakot čemodānus. No kā abiem pārtikt tad, kad ātri vien tiks zaudēta Saskaņas vara pār Rīgu?
Iesēdētu vietu grūti pamest tukšām rokām un kabatām. Moralizējoša retorika, tā vien rādās, ir māņu piesegs agresīvai pārdalei azartspēļu tirgū. Tā ļautu nekustamo īpašumu attīstītājiem atgriezties pie krīzes laikā iesaldētām idejām ar milzīgu investīciju ieguldīšanu.
“Zaķusalā būs viesnīcu republika par pusmiljardu” (NRA, 14.02.2007.) – tādus plānus savulaik pieteica Šlesera politiski aprūpētais un viņa līdzgaitniekam Viesturam Koziolam tobrīd daļēji piederošais uzņēmums SIA Zaķusalas Estates, kas tur bija no pašvaldības iznomājis
Tika apgalvots, ka tā dēvētās oligarhu lietas kriminālprocesa materiālos ir ziņas, ka Šleseram slēpti pieder arī šī uzņēmuma kapitāldaļas, bet viņš tās nav uzrādījis savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Kā toreiz laikrakstam pauda uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Pevko, “Iecerēto multifunkcionālo kompleksu veidos trīs kvartāli, ko atdalīs šķērsiela un galvenais publiskais laukums. Kvartālus veidos ēkas augstumā no diviem līdz pat 36 (jeb 131,5 metriem) stāviem, tajās tiks izvietoti dzīvokļi, biroji, viesnīcas, veikali, izklaides un atpūtas objekti, mediju centrs, izstāžu halle, koncertzāle u. tml. Paredzēts, ka viesnīcas aizņems 62,23% no plānotās Zaķusalas apbūves.”
Panākot to, ka spēļu bizness Rīgā turpmāk var darboties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, domes vadība radītu ļoti spēcīgu impulsu "Zaķusalas Lasvegasai" līdzīgu projektu reanimēšanai vai jaunradei. Pat tajā gadījumā, ja pēc "gāzi grīdā" sapņu izgāšanās investori ar jauniem projektiem piebremzēs, telpu vērtība četru un piecu zvaigžņu viesnīcās kāps gaisā. Būs tur arī spēlētāji, jo kur gan liksies tie, kas pašlaik apmeklē nelielās spēļu zāles? Investori noteikti neskopotos – varbūt jau neskopojas – izrādīt savu pateicību tiem, kuri sagatavotu viņiem augsni.
Viss jaunais esot labi aizmirsts vecais. Juraša, Ušakova un Amerika pēkšņās iniciatīvas tikai vēlreiz apliecina, ka Šlesera idejiskais un intelektuālais mantojums nav zaudējis savu aktualitāti un, ja vien labi pacenšas, nesīs bagātīgus augļus viņa sekotājiem.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
