„Reverta” nevar paskaidrot, kāpēc nav spējusi pierādīt pat kredīta izsniegšanu
PIETIEK17.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušās AS Parex banka, tagadējās Latvijas valstij piederošās AS Reverta valdes locekle Solvita Deglava, kuras vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 7000 latu, saistībā ar tā saukto Delfīns Partneri lietu nevar paskaidrot ne to, kādu iemeslu dēļ Reverta jau otrajā tiesas instancē nespēj pierādīt to, ka vispār ir izsniegusi kredītu tagad maksātnespējīgajam uzņēmumam, ne to, cik bieži šāda grāmatvedības prakse ir bijusi izplatīta AS Reverta un AS Parex banka iepriekšējā darbībā.
Pietiek jau informēja - esot valsts bankas statusā, tagad par AS Reverta pārdēvētā AS Parex banka ir veikusi bezskaidras naudas maksājumus, kontā neesot naudas līdzekļiem, uzņēmumam tā tiesiskās aizsardzības procesa laikā atvērusi jaunus kontus, firmas amatpersonām par to neko nezinot, un pat uzņēmuma kontā ieskaitītus līdzekļus bez tā amatpersonu un administratores ziņas izlietojusi nevis šī uzņēmuma, bet gan bankas pašas maksājumu veikšanai: kaut gan Reverta bija mēģinājusi šos Rīgas apgabaltiesas secinājumus apgāzt, Augstākā tiesa tās apelāciju noraidījusi.
Attiecībā uz šīs lietas ietvaros figurējošo parāda pamatsummu tiesa norādījusi uz šādām īpatnībām Revertas grāmatvedībā, ko uzņēmums bija mēģinājis maskēt: „Nav pamatots apelācijas sūdzībā izteiktais pārmetums pirmās instances tiesai, ka tā, ņemot vērā konta Nr... izdrukā ietverto informāciju, ir nepareizi konstatējusi 2009.gada 23.februārī notikušo aizdevuma pamatsummas EUR 33 735 288,82 apmērā atmaksāšanas faktu. Kā redzams no konta Nr... izdrukas, 2009.gada 23.februārī šajā kontā ir tikusi iegrāmatota „kredīta izsniegšana" EUR 33 735 288,82 apmērā un uzreiz pēc tam šajā pašā datumā un šajā pašā kontā ir iegrāmatota „pamatsummas parāda atmaksa" par tādu pašu summu EUR 33 735 288,82 apmērā.”
Augstākā tiesa, faktiski atstājot spēkā iepriekšējo, Revertai tāpat nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu, norādījusi - nepelna ievērību ne Revertas apelācijas sūdzībā izteiktie pārmetumi pirmās instances tiesai, ka tā, taisot spriedumu, ir nepareizi izvērtējusi lietas apstākļus un pierādījumus, devusi nepareizu tiesas konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu un piemērojusi nepareizās tiesību normas, ne Revertas apelācijas sūdzībā izteiktie apgalvojumi. Tiesa arī ir norādījusi Revertas vadībai un juristiem uz to, cik nepieņemami ir mēģināt jaukt dažādus argumentus un pierādījumus.
Taču Revertas vadība jau vairākas dienas nav vēlējusies paskaidrot ne to, kādas summas tā jau ir samaksājusi juristiem saistībā ar šo jau divās instancēs zaudēto lietu, kurā tiesa ļoti kritiski izteikusies par šo juristu izmantotajiem argumentiem, ne arī to, kādas summas ir paredzēts tērēt lietas pārsūdzībai.
Tāpat uzņēmuma valdes locekle Deglava nevēlas ne sniegt skaidrojumu tam, ka jau otrās instances tiesa ir noraidījusi faktiski visas Revertas prasības un virkni argumentu atzinusi par nepamatotiem, ne atbildēt uz jautājumu, vai Revertas vadība, kura par savu pienākumu pildīšanu saņem vienas no lielākajām algām Latvijas valsts kapitālsabiedrībās, uzņemas atbildību par šo neveiksmīgo tiesvedību un kā tieši šī atbildība izpaudīsies.
Kā jau ziņots, jaunais spriedums skar bijušās bankas un maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri strīdus par apjomīgām naudas summām. Viss sākās, kad 2010.gada 16.septembrī Parex banka šīs SIA administratorei iesniedza nodrošinātā kreditora prasījumu, lūdzot atzīt AS Parex banka par MSIA Delfīns Partneri nodrošināto kreditoru Ls 52,8 miljonu apmērā, uz ko uzņēmuma administratore 2010.gada 27.septembrī pieņēma lēmumu neatzīt Parex banka pieteikto nodrošinātā kreditora prasījumu daļā par galveno parādu 1,4 miljonu eiro apmērā, kā arī blakus prasījumu Ls 27 miljonu apmērā.
Šo administratores lēmumu AS Parex banka pārsūdzēja, bet ar Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 10.novembra lēmumu noraidīja Parex bankas sūdzību. Pēc tam tad arī tagadējā Reverta Rīgas apgabaltiesā cēla prasību, lūdzot atzīt Parex bankas nodrošinātā kreditora prasījumu pret SIA Delfīns Partneri tā noraidītajā daļā Ls 2,18 miljonu apmērā, savukārt Delfīns Partneri tiesā vērsās ar pretprasību.
Reverta tai nelabvēlīgo Rīgas apgabaltiesas spriedumu šajā plašu ievērību guvušajā lietā, ko pati Reverta publiski jau vairākkārt skaidrojusi nevis kā savu nespēju tiesiskā ceļā pierādīt naudas izsniegšanu, bet gan kā mahinatoru vēlmi atņemt valstij iespēju atgūt Parex kredītos izsniegtos miljonus, bija pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, kura nu faktiski atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.
Kā rāda spriedums, Augstākā tiesa nospriedusi gan noraidīt Revertas prasības pret Delfīns Partneriem un tiesvedību šajā prasības daļā, gan piedzīt no Revertas par labu uzņēmumam pamatparādu Ls 447 542 apmērā un gan likumiskos procentus Ls 92 179 apmērā - kopā 539 721 latu. Tāpat ar šo Augstākās tiesas spriedumu no Revertas Delfīns Partneru labā tiek piedzīti vēl nepilni trīs tūkstoši latu, bet valsts labā - tiesāšanās izdevumus par valsts nodevas samaksu Ls 4624 apmērā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
