Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts valodas centrs izbeidzis lietvedību, ko bija sācis pēc tam, kad saņēma iesniegumu, kurā norādīts, ka bijušās Parex bankas, tagad valsts īpašumā esošās AS Reverta valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams augstākajā līmenī nezina valsts valodu, kā to pieprasa likums. Kā jau Pietiek prognozēja, Gviljamam no soda izdevies izsprukt, jo viņa darbā pieņēmēji bijuši pietiekami izmanīgi un noformējuši viņu kā ārvalstu speciālistu.

Iesniegumā kāda privātpersona Valsts valodas centram bija norādījusi, ka 1953. gadā dzimušais Gviljams „vispār nepārvalda latviešu valodu”, kaut gan „Valsts valodas likuma 6.pants nosaka, ka to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai”. Latvijas valstij Revertā pieder trīs ceturtdaļas akciju.

„Lūdzu izskaidrot, kāds likumīgs pamats ir faktam, ka ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu rīkojas persona, kura vispār nepārvalda valsts valodu, jo nekur nav atrodams neviens normatīvais akts, kurš noteiktu, ka AS Reverta (bijusī Parex banka) valdes priekšsēdētājs Christopher John Gwilliam drīkst vadīt uzņēmējsabiedrību, kurā vairāk kā 76% kapitāla pieder Latvijas valstij, nepārvaldot latviešu valodu, taču pat bez tulka palīdzības parakstot dokumentus, kuri sastādīti valsts valodā,” teikts Valsts valodas centram adresētajā iesniegumā.

Jau uzreiz pēc iesnieguma saņemšanas Valsts valodas centra galvenā inspektore Sarmīte Pāvulēna Pietiek norādīja, ka Latvijas Republikā jebkurā uzņēmumā - un ne tikai valstij piederošā - ne vien valdes priekšsēdētājam, bet arī valdes loceklim likums prasa zināt valsts valodu augstākajā līmenī. „Viss ir atkarīgs no tā, kā viņš ir noformēts. Ja viņš ir noformēts kā ārvalstu speciālists, tad viņam ir nepieciešams tulks – vai nu pašam jānodrošina tulks, vai arī viņam uzņēmums nodrošina tulku. To nosaka Ministru kabineta noteikumi,” skaidroja Pāvulēna.

Nu tā arī izrādījies – Valsts valodas centra atzinumā par lietas izbeigšanu norādīts - Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa noteic, ka ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Valsts valodas centrs 18. oktobrī veicis pārbaudi AS Reverta, un tās laikā uzņēmuma Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs Rolands Neilands paziņojis, ka Revertas valdes priekšsēdētājs Gviljams „strādā akciju sabiedrībā kā uzņēmuma ārvalstu pārvaldes loceklis”.

Tāpat pārbaudē ticis konstatēts, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājam tulkošanu nodrošina „viņa asistente Ilze Brīvule, kuras amata apraksta sadaļas "Funkcionālie pienākumi" 10.6.3. punktā ir noteikts, ka viņai jāveic sinhrono tulkošanu darbinieku sapulcēs, kā arī dažādās tikšanās”. Līdz ar to tai pašā dienā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tika izbeigta.

Pietiek jau informējis, ka, pateicoties Latvijas valsts pārstāvjiem, Gviljams ticis pie, domājams, sava mūža ienesīgākā darba. Pagājušā gada laikā Gviljams kopā Parex bankā oficiāli saņēmis 160 408 latus vai vidēji 13 367 latus mēnesī.

Par šo milzīgo algu, kas līdz šim atpalika tikai no airBaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika atalgojuma, valstij piederošās Reverta valdes priekšsēdētājs var pateikties nevis bankas akcionāres – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) nostājai, bet gan Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieces Sandras Bukanes un citu vietējo ierēdņu lēmumam.

Šāds atalgojums Gviljamam noteikts par faktisku likvidatora darbu, kurpretī Jurim Jākobsonam, kuram AS Citadele banka valdes priekšsēdētāja postenī bija jārūpējas par kredītiestādes attīstīšanu, lai to varētu iespējami izdevīgi pārdot, atalgojums bija noteikts gandrīz divreiz mazāks nekā Gviljamam, - vidēji 6300 latu mēnesī. Gviljamam noteiktais atalgojums dubulti pārsniedz pat līdz šim bieži par uzpūstu uzskatīto Latvijas Bankas vadības atalgojumu.

Gviljamam un citiem no ārvalstīm pieaicinātajiem bankas darbiniekiem šādu atalgojumu kolektīvi faktiski nodrošinājusi virkne pašmāju ierēdņu.

Saskaņā ar Privatizācijas aģentūras – oficiālās Parex bankas (tagad - Reverta) valsts daļas pārraudzītājas – skaidrojumu Latvijas valsts un ERAB vienojušās par atlases modeli un principiem Parex bankas valdes un padomes locekļu atlasei, līdz ar ko izveidota valdes un padomes locekļu nominācijas komiteja, kurā bijuši „plaši pārstāvēti” abi bankas akcionāri (Latvijas valsts un ERAB) un procesā iesaistītās institūcijas.

Nominācijas komiteja izskatījusi personāla atlases uzņēmuma Pedersen and Partners piedāvātos kandidātus, un tāpat komitejas locekļi izskatījuši potenciālo kandidātu sarakstu, kas pēc tam komitejā izvērtēti pēc noteiktiem kritērijiem – pieredzes, izglītības, kā arī kandidāta nosauktā vēlamā atalgojuma apjoma. Tad nu komiteja izvēlējusies atbilstošākos kandidātus, bet padomes locekļu atalgojumu, kā arī valdes atalgojuma pamatprincipus formāli noteikuši bankas akcionāri.

Kā skaidro Privatizācijas aģentūra, akcionāru – tātad pašas aģentūras un ERAB – sapulcē nolemts, ka bankas padomes priekšsēdētāja atalgojums ir Ls 2500 mēnesī, savukārt padomes locekļiem – Ls 2000 mēnesī. Savukārt valdes locekļu atalgojuma apjoms „izrietēja no iepriekš izvirzītajiem kritērijiem, kā arī pārrunās panāktās vienošanās par atalgojuma apjomu, kas būtu pieņemamas kā kandidātam, tā arī akcionāram, ievērojot kompetences, samērīguma, konkurētspējas u.c. principus”.

Gviljama un citu piesaistīto darbinieku algas jautājumu būtībā izlēmušajā nominācijas komitejā no ERAB bijusi tikai viena pārstāve – Sabina Dziurmana, savukārt Latviju pārstāvējuši veseli pieci ierēdņi – līdztekus Bukanei arī līdzšinējais Finanšu ministrijas valsts sekretārs, tagadējais Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis un nu jau bijusī Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Savukārt pati AS Reverta - bijusī AS Parex banka - kategoriski atsakās atklāt ne tikai informāciju par to, no kā sastāv valdes priekšsēdētāja ikmēneša atalgojums, bet arī kredītiestādes valdes priekšsēdētāja amata aprakstu un darba līgumā noteiktos pienākumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...