Iesaki rakstu: 
Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajā, desmit miljonu latu vērtajā Rēzeknes koncertzāles celtniecībā piedalījušies strādnieki bez darba līgumiem un ar viltotām apliecībām, liecina Pietiek rīcībā nonākusī informācija. Rēzeknes koncertzāles celtniecības ģenerāluzņēmējs ir būvfirma Arčers, un nelegālos strādniekus nodarbinājusi tās apakšuzņēmējas, būvfirmas Binders piesaistītā bruģēšanas SIA Gunda V. Nelegāla nodarbinātība var apdraudēt visu Rēzeknes koncertzāles projektu, jo ES ļoti rūpīgi raugās, lai tās piešķirtie līdzekļi netiktu izmantoti ēnu ekonomikā.
Pēc Pietiek noskaidrotā, Rēzeknes koncertzāles būves ģenerāluzņēmējs, firma Arčers informēta par apakšuzņēmēja nelikumīgajām darbībām un sola – ja nelikumības netiks pārtrauktas, turpmāk ar šo apakšuzņēmēju nesadarbosies.
Arčers apakšuzņēmēja Binders piesaistītā bruģēšanas darbu veicēja SIA Gunda V dibināta tikai šā gada aprīlī un jau uzreiz saņēmusi piedāvājumu piedalīties vairākus miljonu latu vērtajā projektā Rēzeknē. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pieder 1971.gadā dzimušajam Guntim Nummuram, kurš, kā liecina Pietiek noskaidrotais, bruģēšanas darbiem izraudzījies studentus bez pieredzes un strādniekus no bezdarba novārdzinātās Latgales.
Darba laikā strādnieki dzīvojuši Rēzeknes viesnīcā un, kad sūrojušies, ka vairs nav naudas pārtikas iegādei, priekšnieks izmaksājis pa desmit, divdesmit latiem - visas vasaras laikā aptuveni 90 latus katram. Taču alga par paveikto solīta vairāk nekā 500 latu apmērā. Ar darbiniekiem neesot noslēgti darba līgumi, kā arī izsniegtas viltotas darba apliecības, lai nerastos nepatikšanas regulārajās Valsts darba inspekcijas pārbaudēs.
Algas dienās priekšnieks esot aizbildinājies, ka firma vēl nav saņēmusi samaksu no ģenerāluzņēmēja, tādēļ nevar samaksāt strādniekiem solīto. Augusta sākumā strādnieki kļuvuši arvien uzstājīgāki, prasot solīto samaksu, un tad priekšnieks solījis algu izmaksāt rīt, taču rītdiena joprojām neesot pienākusi.
Telefonsarunā ar Pietiek strādnieku norādītais darbu vadītājs Mārtiņš Semanis neslēpa, ka ir minētās firmas pārstāvis un viņam uzticēts rūpēties par Rēzeknes koncertzāles bruģēšanas darbos iesaistītajiem strādniekiem. Viņš gan kategoriski noliedza, ka ar strādniekiem neesot noslēgti līgumi. „Visas algas ir samaksātas,” sacīja Semanis, paziņojot, ka apmelojošo informāciju par nesamaksātajām algām izplatot cilvēki, kuriem skauž viņa panākumi.
Lūgts uzrādīt dokumentus, kas apliecina darba samaksu, Semanis, aizbildinoties ar nepieciešamību sazināties ar firmas finanšu cilvēkiem, lūdza pārzvanīt pēc pāris stundām. Taču ne pēc pāris stundām, ne vēlāk uz Pietiek zvaniem Semanis vairs neatbildēja.
Rēzeknes koncertzāles jeb Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra celtniecības ģenerāluzņēmējam, firmai Arčers problēmas firmā Gunda V nav nekāds noslēpums, Pietieka atzina kompānijas preses pārstāve Vita Noriņa. „Arčers ar visiem apakšuzņēmējiem ir norēķinājies simtprocentīgi, tādēļ aizbildinājums, ka algas kavējas ģenerāluzņēmēja dēļ, ir nepatiess,” apgalvoja Noriņa.
Ar apakšuzņēmēja Binders izraudzīto bruģēšanas darbu veicēju Gunda V problēmas esot visu laiku. Arčeru neapmierinot ne kompānijas darba kvalitāte, ne darba organizācija. Augusta sākumā bruģēšanas darbi vispār apstājušies, jo algu nesaņēmušie strādnieki objektu pametuši. Jau tad Gunda V brīdināta par līguma laušanu, ja netiks turpināts uzticētais darbs.
Īsā laikā bruģētājs nokomplektējis jaunu brigādi, ar kuriem arī nav bijuši noslēgti darba līgumi. Par to pārliecinājušies Arčera kontrolieri, kuri ieradušies objektā un prasījuši uzrādīt darba līgumus. Kompānijas vadība aizbildinājusies, ka darba līgumi atrodas birojā, un nākamajā dienā uzrādījusi kontrolieriem svaigi uzrakstītus līgumus.
Jautāta, kādēļ Arčers tik nozīmīgā projektā kā apakšuzņēmējus izvēlas tikko dibinātas un sevi nepierādījušas firmas, Noriņa norādīja, ka Gunda V ir piesaistījis sadarbības partneris - ceļu būves firma Binders, turklāt Latvijā esot ļoti grūti atrast kvalificētas būvkompānijas. „Ja būtu no kā izvēlēties, šādas firmas nekad netiktu piesaistītas,” sacīja Noriņa.
Tā kā konkurence uz lielajiem projektiem ir ļoti asa, visi pretendenti samazinot cenu līdz minimumam, tādēļ visiem projektā iesaistītajiem ļoti cieši „jāsavelk jostas” un darbiniekiem nevar solīt lielas algas, taisnojās Noriņa. Viņa atzina, ka saprotot iemeslus, kādēļ studenti un ilgstoši bez darba bijušie Latgales iedzīvotāji piekrituši strādāt bez darba līgumiem, tomēr aicina strādniekus pašus būt aktīvus un prasīt darba līgumus. „Ar pašreizējiem strādniekiem Gunda V ir noslēgusi līgumus, bet iepriekš piekrāptajiem mēs neko nevaram palīdzēt. Taču ir skaidrs – ja konstatēsim vēl kādus pārkāpumus, nākamreiz ar šādu firmu vairs nesadarbosimies,” sacīja Noriņa.
Arčers nebaidoties, ka nelegālo strādnieku dēļ projektam varētu liegt ES finansējumu. Tā esot pasūtītāja – Rēzeknes domes – kompetence. Noriņa ir pārliecināta, ka Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars Eiropai nav nekāds noslēpums, tādēļ šāda iemesla dēļ liegt līdzfinansējumu nozīmētu vispār pateikt, ka Latvija kā augsta riska valsts nevar pretendēt uz struktūrfondu finansējumu.
Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknē notiek ar ES struktūrfondu un valsts līdzfinansējuma piesaisti. Būvdarbus veic Arčers, to kopējās izmaksas - 10,5 miljoni latu. Projekta autors ir SIA Vizuālās modelēšanas studija.
Būvfirmas Arčers un Binders jau ilgstoši neoficiāli tikušas saistītas ar tā sauktā „vecā” oligarha Andra Šķēles interesēm.
Datorgrafika no latgaleslaiks.lv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
