Režisors Hermanis atļāvās izteikt mums nepatīkamu viedokli, tāpēc mēs, protams, cenšamies panākt, lai viņš to dzēstu
Anonīmi Latvijas Televīzijas darbinieki13.09.2024.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Raidījuma "Kultūršoks" satura veidotāju (žurnālistes Anetes Ašmanes-Vilsones, atbildīgās redaktores Daces Kaukules, redaktora Aigara Bumbura, režisores Aigas Gramstes, Kultūras redakcijas vadītājas Ievas Rozentāles) vēstulē Alvim Hermanim paustais ir radošās komandas vēstījums.
Latvijas Televīzija (LTV) sargā žurnālistu tiesības uz izpausmes brīvību. "Kultūršoka" radošā komanda atbildēja Alvim Hermanim, jo uzskatīja režisora 7. septembra sociālo mediju ierakstā pausto par žurnālistu profesionalitātes aizskārumu. Raidījuma komandas veikuma manipulatīva pretnostatīšana traģēdijai Ukrainā ir nepieņemama, tāpēc ir izprotama žurnālistu vēlme uz netaisnību atbildēt gan emocionāli, gan ekspresīvi.
LTV pievienojas "Kultūršoka" komandai uzskatā, ka Alvis Hermanis ierakstā mērķtiecīgi izmantojis manipulācijas tehnikas, uzbrūkot raidījuma autoriem un tādējādi cenšoties diskreditēt "Kultūršoku" kā uzticamu informācijas avotu. LTV aicina kritiski vērtēt režisora publiskos paziņojumus un izdarīt savus secinājumus, ar kādu nolūku Alvis Hermanis mērķtiecīgi vēršas pret sabiedrisko mediju.
LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: "LTV iestājas par Latvijas kā nacionālas valsts vērtībām – mūsu veidotais saturs ir tam apliecinājums. Tāpat mūsu darbi skaidri rāda, ka esam un vienmēr būsim Ukrainas pusē – LTV žurnālisti riskē ar savām dzīvībām, lai ziņotu par notiekošo Krievijas izraisītā kara šausmu skartajā Ukrainā.
Kā sabiedriskais medijs turpināsim runāt par tēmām, kas būtiskas sabiedrībai, lai arī tās mēdz būt grūtas un nepatīkamas, lai arī tās raisa viedokļu sadursmes. Šāda tēma skatīta arī 6. septembra "Kultūršokā" – par krievu valodu pilsētvidē. Aktuāli un būtiski, jo valoda joprojām ir faktors, kas Latvijas sabiedrību sadala divās kopienās. Tas ir fakts, kas zināms visiem, tāpēc nevaram izlikties, nerunāt, neanalizēt.
Latvija nav divkopienu valsts, taču realitātē saskatāmas divkopienu sabiedrības iezīmes, tāpēc uzskatām par savu pienākumu aktualizēt problemātiku un ļaut sabiedriskajā medijā izskanēt dažādiem viedokļiem."
Plašāk par Sigitas Roķes karjeru - šeit:
https://pietiek.com/raksti/atlaiz_nevis_vienkarsu_stulbeni,_bet_stulbeni__sabiedriska_medija_vaditaju_un_ta_ir_liela_starpiba?nomob#mce_temp_url#
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
