Režisors Hermanis atļāvās izteikt mums nepatīkamu viedokli, tāpēc mēs, protams, cenšamies panākt, lai viņš to dzēstu
Anonīmi Latvijas Televīzijas darbinieki13.09.2024.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Raidījuma "Kultūršoks" satura veidotāju (žurnālistes Anetes Ašmanes-Vilsones, atbildīgās redaktores Daces Kaukules, redaktora Aigara Bumbura, režisores Aigas Gramstes, Kultūras redakcijas vadītājas Ievas Rozentāles) vēstulē Alvim Hermanim paustais ir radošās komandas vēstījums.
Latvijas Televīzija (LTV) sargā žurnālistu tiesības uz izpausmes brīvību. "Kultūršoka" radošā komanda atbildēja Alvim Hermanim, jo uzskatīja režisora 7. septembra sociālo mediju ierakstā pausto par žurnālistu profesionalitātes aizskārumu. Raidījuma komandas veikuma manipulatīva pretnostatīšana traģēdijai Ukrainā ir nepieņemama, tāpēc ir izprotama žurnālistu vēlme uz netaisnību atbildēt gan emocionāli, gan ekspresīvi.
LTV pievienojas "Kultūršoka" komandai uzskatā, ka Alvis Hermanis ierakstā mērķtiecīgi izmantojis manipulācijas tehnikas, uzbrūkot raidījuma autoriem un tādējādi cenšoties diskreditēt "Kultūršoku" kā uzticamu informācijas avotu. LTV aicina kritiski vērtēt režisora publiskos paziņojumus un izdarīt savus secinājumus, ar kādu nolūku Alvis Hermanis mērķtiecīgi vēršas pret sabiedrisko mediju.
LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: "LTV iestājas par Latvijas kā nacionālas valsts vērtībām – mūsu veidotais saturs ir tam apliecinājums. Tāpat mūsu darbi skaidri rāda, ka esam un vienmēr būsim Ukrainas pusē – LTV žurnālisti riskē ar savām dzīvībām, lai ziņotu par notiekošo Krievijas izraisītā kara šausmu skartajā Ukrainā.
Kā sabiedriskais medijs turpināsim runāt par tēmām, kas būtiskas sabiedrībai, lai arī tās mēdz būt grūtas un nepatīkamas, lai arī tās raisa viedokļu sadursmes. Šāda tēma skatīta arī 6. septembra "Kultūršokā" – par krievu valodu pilsētvidē. Aktuāli un būtiski, jo valoda joprojām ir faktors, kas Latvijas sabiedrību sadala divās kopienās. Tas ir fakts, kas zināms visiem, tāpēc nevaram izlikties, nerunāt, neanalizēt.
Latvija nav divkopienu valsts, taču realitātē saskatāmas divkopienu sabiedrības iezīmes, tāpēc uzskatām par savu pienākumu aktualizēt problemātiku un ļaut sabiedriskajā medijā izskanēt dažādiem viedokļiem."
Plašāk par Sigitas Roķes karjeru - šeit:
https://pietiek.com/raksti/atlaiz_nevis_vienkarsu_stulbeni,_bet_stulbeni__sabiedriska_medija_vaditaju_un_ta_ir_liela_starpiba?nomob#mce_temp_url#
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
