Rīdziniek, steidzies rezervēt dzīvokli no SIA „Merks” “unikālā” vietā – starp morgu, pansionātu un kapiem, jeb cik maksā prettiesiska būvatļauja Rīgā?

SIA “Merks” raksturo šo vietu kā “zemes gabals ir unikālā vietā starp Dreiliņupīti, ko plānots sakopt, un mežu, kur iespējams pastaigāties”. Izklausās gandrīz vai pēc pasakas, bet Mežciema iedzīvotājiem šāds apraksts var izsaukt vien histēriskus smieklus. Šī vieta ir nekas cits kā pļava starp morgu, pansionātu “Gaiļezers” un Jaunbiķeru kapiem. Tā ka īpašā dzīves aura un pastaigu vieta jaunajiem iemītniekiem ir garantēta.

SIA “Merks” nekaunīgi apgalvo: “Projekta tuvumā ir labi attīstīta pilsētas infrastruktūra ar sabiedrisko transportu, bērnudārziem, skolām, medicīnas iestādēm, sporta un tirdzniecības centriem, kas nodrošinās ērtu ikdienas dzīvi.” Tikai SIA “Merks” noklusē, ka viņi neko netaisās ieguldīt infrastruktūrā un izbraukšana no mājām ir paredzēta pa servitūta ceļu gar pansionātu uz Hipokrāta ielu tieši pretī Mežciema pamatskolai un Rīgas 89.vidusskolai, kur rīta stundās ar satiksmi notiek haoss, jo bērni tiek atvesti gan uz skolām, gan uz tuvumā esošām pirmsskolas izglītības iestādēm.

Mežciema iedzīvotājiem un  skolēnu vecākiem ir pilnīgi skaidrs, ko nozīmē vēl 9 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas rajonā bez papildu infrastruktūras. Žēl, ka tas ir skaidrs tikai Mežciema iedzīvotājiem, bet nav skaidrs Rīgas pilsētas pašvaldībai, kurai vajadzētu strādāt iedzīvotāju interesēs, nevis būvkarteļa interesēs.

Mežciema iedzīvotājiem ir labi pazīstams SIA “Merks” projekts Gaiļezera nami, kura rezultātā ir būtiski paaugstinājusies satiksmes intensitāte Gaiļezera ielā, radot sastrēgumu krustojumā ar Sergeja Eizenšteina ielu. Turklāt mājas tika būvētas ezera applūstošajā teritorijā, kas nav tukši apgalvojumi, bet ir liecinieku bildes, tikai nedz kāpēc Rīgas Domes pilsētas attīstības departamentam un būvvaldei šīs fakts nebija zināms. Laikam jau SIA “Merks” bija atnesusi savu “divdesmit procentu nodevu” pareizajiem cilvēkiem.

Bet pat ne par to ir stāsts. Viss būtu jauki, ja ne tāda maza nianse, ka šī brīnumjaukā jaunā projekta būvatļauja ir bijusi apstrīdēta, līdz ar to Rīgas būvvalde tiesiski tajā nevarēja izdarīt atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, un būvdarbi nevarēja tikt uzsākti.

Rīgas būvvalde 2020.gada 12.jūnijā izsniegusi būvatļauju Nr.BV-20-622-abv daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecībai Rīgā, Hipokrāta ielā 24.

Apstrīdētā būvatļauja gan ir izdota tikai 3 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai, bet minētais ir izdarīts ar mērķi, lai izvairītos no detālplānojuma izstrādes, lai nebūtu iespējama sabiedrības iesaiste. SIA “Merks” neslēpj, ka īstenībā teritorijā tiek plānotas daudz vairāk nekā 3 mājas - veselas 10. Šeit ir publiski pieejama informācija, kur var iepazīties ar SIA “Merks” iecerēm:

1. https://ruume.lv/portfolio/meza-nami-housing-development/?fbclid=IwAR2QvOcCSwT--rfyFaMUAotwWVa3RkCcXGKGxWD_fvRFaUlYrf7fT5V9T5Q ;

2. https://buvinzenierusavieniba.lv/sak-projekta-merks-mezpilseta-buvniecibu/ (šeit ir norādīts, ka tā ir tikai 1.kārta).

Arī SIA “Rīgas ūdens” tehniskajos noteikumos, kas ir izsniegti, pamatojoties uz SIA “Merks” 24.03.2020. iesnieguma pamata, norādīts, ka “projektējamās deviņas daudzdzīvokļu mājas zemes gabalā Hipokrāta ielā 24 (kadastra Nr.0100 122 2022)”;

AS “Balta” izsniegtās apdrošināšanas polise Nr.693320402 izsniegta projektam “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas “Desmit dzīvojamo māju jaunbūves, Hipokrāta ielā 24, Rīga””.

Rīgas būvvalde, izsniedzot būvatļauju bez detālplānojuma izstrādes, nav ievērojusi Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 39.punkta un 41.4.apakšpunkta prasības.

Saskaņā ar šo noteikumu 39.4.1.apakšpunktu detālplānojuma izstrāde ir nepieciešama pirms jaunās būvniecības, ja  nepieciešama esošās transporta organizācijas pārkārtošana, likvidējot vai pārvietojot esošas ielas vai pašvaldību ceļus, vai jaunas satiksmes infrastruktūras plānošana, izveidojot jaunas ielas vai pašvaldību ceļu.

SIA “Merks” mākslīgi sadalīja projektu kārtās, lai izvairītos no detālplānojuma izstrādes, jo nav iespējams izmantot esošo transporta infrastruktūru deviņu vai desmit daudzdzīvokļu dzīvojamo māju funkcionēšanai.

Jau šobrīd esošais ceļu tīkls ir nepietiekams. Pārslogojot esošo ceļu tīklu vēl vairāk, tiks apdraudēta satiksmes drošība, kā arī Mežciema  iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Labvēlīgā vide sevi ietver ne tikai dzīvās dabas elementus, bet arī iedzīvotāju vajadzībām pielāgoto un drošu transporta infrastruktūru. Šādas problēmas jārisina teritorijas plānošanas ceļā, izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu.

Šobrīd spēkā esošais teritorijas plānojums ir apstiprināts jau 2005.gadā, un tajā paredzētais teritorijas zonējums nav salāgots ar šī brīža situāciju, kas ir būtiski izmainījusies pēdējos 15 gados. Mežciemā ir būtiski pieaugusi apbūve – uzbūvēti vairāki lielveikali (SKY, Rimi, Maxima), kā arī jaunās daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Stopiņu novada pašvaldības teritorija, kas robežojas ar Mežciemu, tika intensīvi attīstīta – uzbūvēts lielveikals “Ikea”, kas radīja ļoti būtiski transporta plūsmas pieaugumu, kā arī jau ir uzsācis darbu multifunkcionālais komplekss “Sāga”, kas vēl vairāk noslogos piegulošo teritoriju infrastruktūru. Līdz ar to šobrīd vairs nav iespējams “izspiest” no Rīgas teritorijas plānojuma atļautās izmantošanas “maksimumu”, neveicot nekādus ieguldījumus satiksmes infrastruktūrā un tās pārkārtošanā.

Šajā gadījumā SIA “Merks” mērķis ir īstenot deviņu vai desmit daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību, neieguldot neko infrastruktūrā, tādā veidā veidojot nekvalitatīvu dzīves vidi Mežciema iedzīvotājiem, kas nonāk pretrunā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteikto mērķi – panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku, kā arī nonāk pretrunā ar ilgtspējības un atklātības principu.

Būvatļauja ir tikusi apstrīdēta Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamentam, kurš, protams, atstāja to spēkā. Pēc kā tika iesniegts pieteikums Administratīvajā rajona tiesā.

Administratīvā rajona tiesa 2020.gada 16.oktobrī pieņēma lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu. Par minēto tiesas lēmumu 2020.gada 4.novembrī tika iesniegta blakus sūdzība. Blakus sūdzība šobrīd atrodas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Līdz ar to Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 16.oktobra lēmums nav stājies spēkā, kas arī ir redzams Tiesu informācijas sistēmā.

Līdz ar to būvatļauja Nr.BV-20-622-abv tiek uzskatīta par apstrīdētu, un tās darbība, ievērojot Administratīvā procesa likuma normas, kā arī Būvniecības likuma normas, joprojām ir apturēta.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta pirmo daļu būvdarbus drīkst uzsākt pēc tam, kad būvvalde ir izdarījusi atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešama apliecinājuma karte vai paskaidrojuma raksts, vai atzīmi par projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja un tā kļuvusi neapstrīdama. Tikai un vienīgi nacionālo interešu objekta būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.

Acīmredzami Rīgas būvvaldes amatpersonas tika tik labi nomotivētas no SIA “Merks” puses, ka sākušas uzskatīt dzīvojamās mājas par nacionālo interešu objektu un 2020.gada 28.decembrī izdarīja prettiesisku atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumi izpildi apstrīdētajā būvatļaujā. Ja iepriekš norādījumi izdarīt prettiesiskās darbības nāca no Rīgas Domes vadības uz leju un būvvaldes nabadziņiem nekas no tā “neatleca”, tad interesanti, kā ir noticis šajā gadījumā?

Par minēto Rīgas būvvaldes amatpersonu prettiesisko rīcību ir tikusi informēta jaunā Rīgas Domes vadība, kura mums visiem lepni apgalvoja, ka viņi tagad parādīs, kā pareizi un godīgi strādāt. Rīgas Domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola solīja izkaust korupciju Rīgas pašvaldībā. Līdz ar to šis ir īstais brīdis solītājiem pierādīt sevi darbos un parādīt iedzīvotājiem, ka pašvaldība strādā iedzīvotāju, nevis būvkarteļa interesēs.

Novērtē šo rakstu: