Rīdziniek un ārzemju latvieti, pārdeklarējies šonedēļ, lai varētu balsot pašvaldību vēlēšanās citur Latvijā
N. Andersons03.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Rīgā ārkārtas vēlēšanas jau notikušas, tad jebkuram rīdziniekam vai ārzemēs dzīvojošam Latvijas pilsonim iespējams šonedēļ pārdeklarēties, lai piedalītos domes vēlēšanās 5. jūnijā jebkurā citā pašvaldībā, — tādas iespējas šogad piedāvā likumu uzlabojumi.
Ja kandidātiem nepieciešama deklarētā dzīvesvieta, nekustamais īpašums vai darbavieta, lai balotētos konkrētā pašvaldībā, tad ar balsotājiem ir pavisam vienkārši — tiem deviņdesmitajā dienā pirms vēlēšanām, kas šogad nozīmē 7. martu, jābūt piedeklarētiem kādā no pašvaldībām, kurā tie grib balsot. (Tas attiecas arī uz ārzemēs faktiski dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, jo pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās varēs balsot pa pastu tie, kas Covid-19, darba, mācību, ģimenes vai jebkādu citu iemeslu dēļ iestrēguši ārzemēs.)
Šogad ievērojami uzlabotajā Pašvaldības domes vēlēšanu likumā vai Vēlētāju reģistra likumā nav noteikti nekādi citi ierobežojumi, kas attiektos uz vēlētājiem, — valsts šos likumus ir ar nolūku veidojusi liberālus un iekļaujošus, lai atvieglotu vēlētāju dalību politiskajos procesos un līdzdalību balsošanā veicinātu, cik iespējams.
Šī ir iespēja visiem Rīgas vēlētājiem, kas grib atbalstīt savus iecienītos politiskos spēkus ārpus Rīgas, dot savu artavu, piemēram, cīņā pret nesaimnieciskumu vai “radu būšanām” daudzos novados, pret “vatainiem” kandidātiem Krievijas robežas tuvumā vai atsevišķās pilsētās, viņu vietā palīdzot ievēlēt labākus, spējīgākus, uzticamākus, uz Latvijas nākotni orientētus pašvaldību deputātus.
Vēl vairāk — šogad pirmo reizi ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi varēs piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu (līdz šim to varēja tikai Saeimas vēlēšanās). Precīza kārtība tiks izziņota, tuvojoties 5. jūnijam, taču arī ārzemēs jebkāda iemesla dēļ esošajiem Latvijas pilsoņiem ir jāpiedeklarējas kādā no novadiem vai pilsētām (izņemot Rīgu), lai varētu nobalsot pa pastu. Kad būs iesniegti visi kandidātu saraksti un sastādītas programmas, tad katram ārzemēs esošajam vēlētājam būs iespēja elektroniski apskatīt sarakstus un programmas tajā novadā vai pilsētā, kur pilsonis iekļauts vēlētāju sarakstā, izdrukāt interesējošo partijas sarakstu, salikt plusus un svītrojumus, sekojot detalizētai instrukcijai. Tad pēc izvēles izdarīšanas biļetens būs jāieliek aploksnē bez personas datiem, to savukārt jāieliek vēl vienā aploksnē un jānosūta sava novada vēlēšanu komisijai (pasta adreses katrai vēlēšanu komisijai būs redzamas) ar aprēķinu, lai vēstule ierastos Latvijā pirms 5. jūnija.
Attiecībā uz tiem, kas deklarējušies Rīgā, bet kam pieder vēl arī nekustamais īpašums ārpus Rīgas, kārtība mainījusies nav: tādiem cilvēkiem būs iespējams gan balsot, gan kandidēt pēc sava īpašuma atrašanās vietas tādā pašā kārtībā, kādā tas bija līdz šim (attiecas arī uz ārzemēs esošiem pilsoņiem, kam Latvijā ir nekustamais īpašums).
Tā kā vēlētāju sarakstu sastāda 7. martā (svētdien), tad visiem interesentiem līdz sestdienas vakaram jādodas uz dzīvesvietas deklarēšanas servisu portālā Latvija.lv, konkrēti: https://latvija.lv/Epakalpojumi/EP15
Pēc autentificēšanās, kas veicama ar jebkuru internetbankas pieslēgumu no SEB, Swedbank, Citadele, Luminor, Industra, Privatbank, BlueOrange vai Rietumu Bankas, kā arī triju veidu e-parakstiem, pilsonis var mainīt deklarēto dzīvesvietu, savukārt jau marta beigās deklarēties atpakaļ uz iepriekšējo adresi.
Jāpiezīmē, ka šāda īslaicīga pārdeklarēšanās neietekmē nekustamā īpašuma nodokļa atlaides Rīgas pilsētā — šīs atlaides 2021. gadam jau ir aprēķinātas 1. janvārī un nemainīsies visu turpmāko gadu.
Arī bērnudārzu, skolu, ģimenes ārstu u.c. pakalpojumu saņemšana nemainīsies no īslaicīgi citur deklarētas adreses: bērnudārzā un skolā nepilngadīgie tiek uzņemti, balstoties nevis uz vecāku, bet gan pašu atvašu adresēm, kādas viņiem deklarējuši vecāki, savukārt bērnus pārdeklarēt tāpat nav jēga, jo viņi jebkurā gadījumā nevar balsot līdz 18 gadu sasniegšanai. Tātad nepastāv nekādi šķēršļi rīdzinieku vai ārzemju latviešu dalībai pašvaldību vēlēšanās kādā no novadiem — ikvienam, kam pazīstami radi, draugi, darbabiedri utt. kandidē ārpus Rīgas, vajadzētu apsvērt iespēju palīdzēt tiem kandidātiem, kas ir šī atbalsta cienīgi!
1. Dzīvesvietas deklarācijas maiņa: https://latvija.lv/Epakalpojumi/EP15
2. Pārsūtām šo rakstu soctīklos vai e-pastā visiem Rīgā vai ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri grib piedalīties politiskajā procesā un izteikt savu izvēli!
3. Vairāk par balsošanu no ārzemēm: https://www.pietiek.com/raksti/pilnveidots_pasvaldibu_velesanu_likums_labumu_iegus_vienkarsie_veletaji,_bet_partijniekiem_klus_sarezgitak
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
