Rīdziniek un ārzemju latvieti, pārdeklarējies šonedēļ, lai varētu balsot pašvaldību vēlēšanās citur Latvijā
N. Andersons03.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā kā Rīgā ārkārtas vēlēšanas jau notikušas, tad jebkuram rīdziniekam vai ārzemēs dzīvojošam Latvijas pilsonim iespējams šonedēļ pārdeklarēties, lai piedalītos domes vēlēšanās 5. jūnijā jebkurā citā pašvaldībā, — tādas iespējas šogad piedāvā likumu uzlabojumi.
Ja kandidātiem nepieciešama deklarētā dzīvesvieta, nekustamais īpašums vai darbavieta, lai balotētos konkrētā pašvaldībā, tad ar balsotājiem ir pavisam vienkārši — tiem deviņdesmitajā dienā pirms vēlēšanām, kas šogad nozīmē 7. martu, jābūt piedeklarētiem kādā no pašvaldībām, kurā tie grib balsot. (Tas attiecas arī uz ārzemēs faktiski dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, jo pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās varēs balsot pa pastu tie, kas Covid-19, darba, mācību, ģimenes vai jebkādu citu iemeslu dēļ iestrēguši ārzemēs.)
Šogad ievērojami uzlabotajā Pašvaldības domes vēlēšanu likumā vai Vēlētāju reģistra likumā nav noteikti nekādi citi ierobežojumi, kas attiektos uz vēlētājiem, — valsts šos likumus ir ar nolūku veidojusi liberālus un iekļaujošus, lai atvieglotu vēlētāju dalību politiskajos procesos un līdzdalību balsošanā veicinātu, cik iespējams.
Šī ir iespēja visiem Rīgas vēlētājiem, kas grib atbalstīt savus iecienītos politiskos spēkus ārpus Rīgas, dot savu artavu, piemēram, cīņā pret nesaimnieciskumu vai “radu būšanām” daudzos novados, pret “vatainiem” kandidātiem Krievijas robežas tuvumā vai atsevišķās pilsētās, viņu vietā palīdzot ievēlēt labākus, spējīgākus, uzticamākus, uz Latvijas nākotni orientētus pašvaldību deputātus.
Vēl vairāk — šogad pirmo reizi ārzemēs esošie Latvijas pilsoņi varēs piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu (līdz šim to varēja tikai Saeimas vēlēšanās). Precīza kārtība tiks izziņota, tuvojoties 5. jūnijam, taču arī ārzemēs jebkāda iemesla dēļ esošajiem Latvijas pilsoņiem ir jāpiedeklarējas kādā no novadiem vai pilsētām (izņemot Rīgu), lai varētu nobalsot pa pastu. Kad būs iesniegti visi kandidātu saraksti un sastādītas programmas, tad katram ārzemēs esošajam vēlētājam būs iespēja elektroniski apskatīt sarakstus un programmas tajā novadā vai pilsētā, kur pilsonis iekļauts vēlētāju sarakstā, izdrukāt interesējošo partijas sarakstu, salikt plusus un svītrojumus, sekojot detalizētai instrukcijai. Tad pēc izvēles izdarīšanas biļetens būs jāieliek aploksnē bez personas datiem, to savukārt jāieliek vēl vienā aploksnē un jānosūta sava novada vēlēšanu komisijai (pasta adreses katrai vēlēšanu komisijai būs redzamas) ar aprēķinu, lai vēstule ierastos Latvijā pirms 5. jūnija.
Attiecībā uz tiem, kas deklarējušies Rīgā, bet kam pieder vēl arī nekustamais īpašums ārpus Rīgas, kārtība mainījusies nav: tādiem cilvēkiem būs iespējams gan balsot, gan kandidēt pēc sava īpašuma atrašanās vietas tādā pašā kārtībā, kādā tas bija līdz šim (attiecas arī uz ārzemēs esošiem pilsoņiem, kam Latvijā ir nekustamais īpašums).
Tā kā vēlētāju sarakstu sastāda 7. martā (svētdien), tad visiem interesentiem līdz sestdienas vakaram jādodas uz dzīvesvietas deklarēšanas servisu portālā Latvija.lv, konkrēti: https://latvija.lv/Epakalpojumi/EP15
Pēc autentificēšanās, kas veicama ar jebkuru internetbankas pieslēgumu no SEB, Swedbank, Citadele, Luminor, Industra, Privatbank, BlueOrange vai Rietumu Bankas, kā arī triju veidu e-parakstiem, pilsonis var mainīt deklarēto dzīvesvietu, savukārt jau marta beigās deklarēties atpakaļ uz iepriekšējo adresi.
Jāpiezīmē, ka šāda īslaicīga pārdeklarēšanās neietekmē nekustamā īpašuma nodokļa atlaides Rīgas pilsētā — šīs atlaides 2021. gadam jau ir aprēķinātas 1. janvārī un nemainīsies visu turpmāko gadu.
Arī bērnudārzu, skolu, ģimenes ārstu u.c. pakalpojumu saņemšana nemainīsies no īslaicīgi citur deklarētas adreses: bērnudārzā un skolā nepilngadīgie tiek uzņemti, balstoties nevis uz vecāku, bet gan pašu atvašu adresēm, kādas viņiem deklarējuši vecāki, savukārt bērnus pārdeklarēt tāpat nav jēga, jo viņi jebkurā gadījumā nevar balsot līdz 18 gadu sasniegšanai. Tātad nepastāv nekādi šķēršļi rīdzinieku vai ārzemju latviešu dalībai pašvaldību vēlēšanās kādā no novadiem — ikvienam, kam pazīstami radi, draugi, darbabiedri utt. kandidē ārpus Rīgas, vajadzētu apsvērt iespēju palīdzēt tiem kandidātiem, kas ir šī atbalsta cienīgi!
1. Dzīvesvietas deklarācijas maiņa: https://latvija.lv/Epakalpojumi/EP15
2. Pārsūtām šo rakstu soctīklos vai e-pastā visiem Rīgā vai ārzemēs dzīvojošajiem pilsoņiem, kuri grib piedalīties politiskajā procesā un izteikt savu izvēli!
3. Vairāk par balsošanu no ārzemēm: https://www.pietiek.com/raksti/pilnveidots_pasvaldibu_velesanu_likums_labumu_iegus_vienkarsie_veletaji,_bet_partijniekiem_klus_sarezgitak
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
