Rīdziniekus gaida vēl nebijis haoss ielās: pēc mēneša pārdomām Jakrins nespēj nosaukt neviena remonta sākuma datumu
PIETIEK10.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar šosezon iecerētajiem galvaspilsētas ielu remontiem viss ir un būs vēl sliktāk, nekā varētu domāt: pēc mēnesi ilgām pārdomām un informācijas apkopošanas par remontiem, kas viņam būtu jāuzrauga un jākontrolē, Rīgas domes Satiksmes departamenta pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins nav spējis nosaukt pat neviena tuvākajos mēnešos un pat tuvākajās nedēļās gaidāmā remonta sākuma un attiecīgi arī beigu datumu. Pietiek šodien publicē izteiksmīgu dokumentu, kurš rāda, kas Satiksmes departamentam vispār ir zināms par Rīgas ielu remontiem tuvākajā laikā.
Aizdomas par haosu, kāds šovasar būs jāpiedzīvo Rīgas ielās, radās jau tad, kad Satiksmes departaments sāka publiskot fragmentāras ziņas par iecerētajiem ielu remontiem.
Lai precīzi noskaidrotu, kāds tad ir plāns un termiņi, Pietiek pārstāvis nosūtīja Satiksmes departamentam oficiālu informācijas pieprasījumu, aicinot sniegt šādu informāciju par katru ieplānoto remontu: 1) remonta objekts (precīzs apraksts), 2) remonta sākums, 3) paredzētais remonta beigu termiņš, 4) darbu veicējs, 5) darbu finansējuma apjoms, 6) darbu finansējuma avots/avoti, 7) uzraugošā persona.
Vispirms izrādījās, ka šādas apkopotas informācijas par galvaspilsētā gaidāmajiem ielu remontiem Satiksmes departamentā vienkārši nav. Viss, ko varēja pateikt departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jakrins, ir – viņam esot nepieciešams papildu laiks šādas informācijas apkopošanai.
Tagad ir izrādījies, ka arī mēneša laikā Satiksmes departaments nav ticis skaidrībā ar tā it kā organizēto ielu remontu sākuma datiem un citu pieprasīto informāciju. Līdz ar to jau pirmdien tiks iesniegts pieteikums administratīvajā tiesā, lai jau ar tās spriedumu iestāde būtu spiesta atklāt rīdziniekiem, kāds haoss viņus sagaida šovasar.
Jāatgādina, ka līdz šim gan rīdziniekiem ir tikai šķitis, ka par ielu remontu haosu un katastrofālo kvalitāti atbildīgais Rīgas domes Satiksmes departaments pērn ir strādājis slikti: Rīgas domes un paša departamenta vadības ieskatā šī iestāde ir strādājusi lieliski, līdz ar ko pagājušā novembra beigās departamenta darbinieki masveidā prēmēti ar 70% no mēnešalgas.
Savukārt departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jakrins esot strādājis vēl lieliskāk, un viņam domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs piešķīris prēmiju 75% apmērā no mēnešalgas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
