Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Rietumi izvēlējās ģeopolitisko snaudu, nevis saprātīgu modrību

Mateušs Moraveckis, Polijas premjerministrs
28.08.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš Ukrainā ir atklājis patiesību par Krieviju. Tiem, kas nevēlējās redzēt, ka Putina valstij ir nosliece uz imperiālismu, šodien jāsaprot, ka Krievijā ir atdzimuši XIX un XX gadsimta dēmoni: šovinisms, koloniālisms un totalitārisms, kas kļūst arvien redzamāks. Bet karš Ukrainā arī atklāja patiesību par Eiropu. Daudzi Eiropas līderi bija ļāvušies Putina vilinājumam un šodien piedzīvo šoku.

Krievijas imperiālisms atgriežas. Krievija gandrīz divdesmit gadu garumā atjaunoja savu pozīciju. Rietumi šajā laikā izvēlējās ģeopolitisku snaudu, nevis saprātīgu modrību.

Eiropa nonāca šodienas situācijā nevis tāpēc, ka nebija pietiekami integrēta, bet tāpēc, ka tā nevēlējās ieklausīties patiesības balsī. Jau daudzus gadus šī balss skanēja no Polijas. Polija nepretendē uz patiesības monopolu, bet jautājumos, kas saistīti ar attiecībām ar Krieviju, tai ir daudz bagātīgāka pieredze nekā citiem. Polijas prezidentam Leham Kačinskim bija taisnība, kad viņš pareģoja Trojas krišanu, pirms daudziem gadiem teikdams, ka Krievija neapstāsies pie Gruzijas un tieksies pēc kā vairāk. Viņš palika nesadzirdēts.

Polijas balss ignorēšana ir piemērs tam, ka ir plašāka problēma, ar ko saskaras ES. Atsevišķu valstu vienlīdzībai ir deklaratīvs raksturs, Vācijas un Francijas balsis ir svarīgākas par visu. Tātad mums ir darīšana ar formālu demokrātiju un de facto oligarhiju, kad varas grožus tur visspēcīgākie. Spēcīgākie kļūdās un nespēj pieņemt kritiku.

Vienprātības princips ir sava veida drošības vārsts, kas sargā ES no vairākuma tirānijas. Kompromisa meklēšana starp 27 valstīm, kuru intereses bieži ir pretrunīgas, var būt nomācoša, un kompromiss var visus neapmierināt. Tomēr tas nodrošina, ka ikviena balss tiek sadzirdēta un ka pieņemtais risinājums atbilst dalībvalstu minimālajām cerībām. Ja pēdējos gados Eiropa vienmēr būtu rīkojusies tā, kā to vēlas Vācija, vai mēs šodien atrastos labākā vai vēl ļaunākā situācijā?

Ja visa Eiropa sekotu Vācijas balsij, tad jau daudzus mēnešus darbotos ne tikai “Nord Stream 1”, bet arī “Nord Stream 2”. Eiropas atkarība no Krievijas gāzes, kas šodien kalpo Putinam kā šantāžas instruments pret visu kontinentu, būtu gandrīz neatgriezeniska.

Ja 2021. gada jūnijā Eiropa pieņemtu Vācijas prezidentūras priekšlikumu sarīkot ES un Krievijas samitu, viss beigtos ar Putina atzīšanu par pilntiesīgu partneri un sankciju atcelšanu, kas tika noteiktas Krievijai pēc 2014. gada. Ja šis priekšlikums, kuru toreiz bloķēja Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija, būtu pieņemts, Putins saņemtu garantijas, ka ES neveiks nekādus reālus pasākumus Ukrainas teritoriālās integritātes aizstāvībai.

Ja ES būtu pieņēmusi 2015. gadā ierosinātos migrantu pārdales noteikumus, tā vietā, lai īstenotu stingru savu robežu aizstāvības politiku, kas ir valsts suverenitātes pamatatribūts, šodien mēs būtu starptautiskās politikas objekts, nevis tās subjekts. 2015. gadā Putins ievēroja, ka hibrīdkarā pret ES var izmantot migrantus, un 2021. gadā kopā ar Aleksandru Lukašenko veica šāda veida uzbrukumu Polijai, Lietuvai un Latvijai.

Ja visa Eiropa būtu sūtījusi uz Ukrainu ieročus tādā apjomā un ātrumā kā Vācija, tad karš jau sen būtu beidzies ar pilnīgu Krievijas uzvaru. Un Eiropa atrastos vēl viena kara priekšvakarā: Krievija, savu pretinieku vājuma mudināta, virzītos tālāk.

Šodien jebkura balss no Rietumiem par ieroču piegādes Ukrainai ierobežošanu, sankciju atvieglošanu, “abu pušu” (t.i., agresora un upura) virzīšanu uz dialogu - Putina uztverē ir vājuma pazīme. Un tomēr Eiropa ir daudz spēcīgāka par Krieviju.

Ja vēlamies runāt par demokrātiskām vērtībām, ir pienācis laiks veikt Eiropas sirdsapziņas pārbaudi. Pārāk ilgi daudzām valstīm vissvarīgākā vērtība ir bijusi Krievijas gāzes zemā cena, un tā varēja būt zema, jo tai nebija pieskaitīta “asins nodeva”, ko šodien maksā Ukraina.

ES saskaras ar dalībvalstu brīvības un vienlīdzības ievērošanas problēmām. Arvien biežāk dzirdam, ka nevis vienprātība, bet vairākums lemj Kopienas nākotni. Attālinoties no vienprātības principa, mēs pietuvojamies modelim, kurā stiprākie dominē pār vājākajiem. Šie trūkumi padara Eiropas Savienību īpaši ievainojamu, saskaroties ar Krievijas imperiālismu.

Konfrontācijā ar lielākajām valstīm arvien vairāk tiek zaudētas iespējas aizstāvēt vidējo un mazo valstu tiesības, intereses un vajadzības. Šis ir brīvības pārkāpums, kas tiek bieži uzspiests kopuma šķietamu interešu vārdā. Eiropas solidaritāte pārvēršas par tukšu koncepciju, kas reducējas līdz tam, ka tiek uzspiesta piekrišana faktiskajam stiprāko diktātam.

Pavisam atklāti: ES kārtība mūs nepietiekami aizsargā no ārvalstu imperiālisma. Gluži pretēji, ES prakse, kas nav brīva no kārdinājuma dominēt pār vājākajiem, joprojām paliek pakļauta Krievijas imperiālisma iefiltrēšanas briesmām.

Tāpēc aicinu visus Eiropas līderus būt drosmīgiem un domāt kategorijās, kas atbilst laikam, kurā dzīvojam. Un mēs atrodamies vēsturiskā brīdī. Imperiālistiskā Krievija var tikt sakauta - pateicoties Ukrainai un mūsu atbalstam tai. Uzvara šajā karā ir tikai mūsu nelokāmības un stingras apņēmības jautājums.

Pateicoties tehnikas piegādēm, kuru apjoms, ņemot vēra Rietumu spējas, joprojām ir salīdzinoši neliels, Ukraina sāka pagriezt kara gaitu. Krievija uzbrūk, sēj nāvi un iznīcību, izdara nežēlīgus noziegumus - bet jau gandrīz pusgadu ukraiņu morāle nav sagrauta. Tikmēr, kā liecina izlūkdienestu dati, Krievijas karaspēka morāle kļūst arvien zemāka. Armija cieš nopietnus zaudējumus. Ieroču un citas tehnikas krājumi nav neizsmeļami, bet sankciju skartajai rūpniecībai būs arvien grūtāk tos atjaunot.

Tāpēc ir nepieciešams atbalstīt Ukrainu, lai tā atgūtu zaudēto teritoriju un piespiestu Krieviju atkāpties. Tikai tad būs iespējams reāls dialogs un patiesas kara beigas, nevis tikai īstermiņa pārtraukums pirms kārtējās agresijas. Tikai šādas beigas nozīmēs mūsu uzvaru.

Imperiālisma draudi ir jāuzvar arī ES iekšienē. Mums ir nepieciešama dziļa reforma, kas ES principu pašā augšgalā atgriezīs kopējo labumu un vienlīdzību. Par Kopienas rīcības virzieniem un prioritātēm ir jālemj dalībvalstīm, nevis ES iestādēm, jo tieši iestādes ir veidotas valstu vajadzībām, nevis otrādi. Sadarbībai vienmēr jābūt balstītai uz vienprātības panākšanu, nevis uz lielāko pārsvaru pār visiem pārējiem.

Šodienas situācija liek mums domāt pavisam citos rāmjos. Mums ir jābūt drosmīgiem, lai atzītu, ka, saskaroties ar kovidkrīzi un karu, ES nav darbojusies tā, kā vajadzētu. Tomēr tā nav problēma, ka pārāk lēni ejam pa integrācijas ceļu un šis process būtu jāpaātrina. Problēma ir tāda, ka šis ceļš pats par sevi ir nepareizs.

Dažreiz tā vietā, lai spertu divus soļus uz priekšu, ir vērts spert soli atpakaļ un paskatīties uz lietām no noteiktas perspektīvas. Perspektīva atgriezties pie principiem, kas veido Eiropas kopienas pamatus, šķiet, ir visdrošākā.

Runa ir nevis par ES pamatu graušanu, bet gan par to nostiprināšanu un nebūvēšanos pāri tiem. Šobrīd - kā vēl nekad agrāk - Eiropai ir vajadzīga cerība. Un tā ir atrodama tikai tad, ja atgriezīsimies pie ES principiem, nevis tikai stiprināsim institucionālo virsbūvi.

Novērtē šo rakstu:

93
28

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...