Iesaki rakstu: 
Kamēr ABLV banka jau tiek likvidēta, Latvijas otra lielākā „nerezidentu banka” – AS Rietumu banka, kuras lielākie vietējie akcionāri ir Esterkinu-Suharenko ģimene (attēlā – bankas faktiskais saimnieks Leonīds Esterkins), cenšas „uz atvadām” no saviem klientiem, no kuriem tāpat būs jāšķiras, vēl iekasēt dažādas papildu maksas, uz laiku nobloķēt viņu kontus utml. Ik mēnesi šādas darbības bankai ienes vairākus miljonus eiro.
Pati Rietumu banka kategoriski atsakās atbildēt uz jautājumiem par to, kādas metodes tā pašlaik izmanto, lai „uz atvadām” vēl iekasētu papildu summas no saviem līdzšinējiem klientiem.
Netiek atklāts ne tas, cik Rietumu bankas klientiem ar dažādiem pamatojumiem pēdējos divos mēnešos ir tikuši bloķēti konti, ne tas, cik bankas klientiem pēdējos mēnešos maksa par konta apkalpošanu palielināta no 50 uz 1000 eiro mēnesī.
Vai šāda maksas palielināšana attiecināta arī uz tiem klientiem, kuru konti ir bloķēti? Kāda maksa ir noteikta šiem klientiem par to iesniegto dokumentu izskatīšanu? Ar kādu pamatojumu Rietumu banka atliek šo klientu iesniegto dokumentu izskatīšanu? Arī uz šiem jautājumiem atbildes netiek sniegtas.
Tikmēr jau no vairākiem Rietumu bankas klientiem Pietiek ir saņēmis faktiski identisku informāciju par metodēm, ar kādiem kredītiestāde, kurai no tūkstošiem nerezidentu klientu tāpat būs jāšķiras, cenšas pēdējos mēnešos vēl nopelnīt uz to rēķina.
Daudziem no šiem klientiem konti ar apšaubāmu pamatojumu ir iesaldēti jau gandrīz divus mēnešus, un visu šo laiku banka uz viņu pieprasījumiem atdot naudu atbild gan ar dažādu atrakstīšanos, gan vairākkārtējiem vienu un to pašu dokumentu pieprasījumiem.
Virknei Rietumu bankas klientu – pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, kopumā tādu ir vairāki tūkstoši – notikumi risinājušies pēc viena un tā paša scenārija. Vispirms marta otrajā pusē banka viņiem pieprasījusi apjomīgu informācijas daudzumu, bet vienlaikus klientu konti tikuši nobloķēti.
Jau marta beigās pieprasītā informācija tikusi sniegta, taču 2. aprīlī informācija pieprasīta vēlreiz, bet 5. aprīlī klienti ar izbrīnu pamanījuši, ka par „apkalpošanu” banka no viņu bloķētajiem kontiem noņēmusi 1000 eiro, kaut iepriekš mēneša maksa bijusi tikai 50 eiro.
Tad klienti iesnieguši otrajā informācijas pieprasījumā norādītās ziņas, taču sekojis vēl arī trešais un ceturtais informācijas pieprasījums, turklāt banka no konta noņēmusi naudu arī par informācijas apstrādi – par pirmo informācijas paketi vien apmēram 1000 eiro.
Konti tomēr tā arī nav tikuši atbloķēti, turklāt Rietumu banka saviem vairs nevajadzīgajiem klientiem arī paziņojusi, ka 21. maijā viņu līdzekļi tiks pārskaitīti „uz deponentu”, taču par šo operāciju tiks iekasēta komisijas maksa 5000 eiro apmērā.
Tāpat maijā iekasēti atkal kārtējie 1000 eiro par nobloķētā konta „apkalpošanu”, savukārt vairāki klienti aprīļa beigās šķīrušies no vēl 500 eiro ar firmulējumu „par dokumentu neatbilstību prasībām”.
Pati Rietumu banka, kā minēts, šos faktus nekomentē, savukārt kāds no kredītiestādei vairs nevajadzīgajiem klientiem to Pietiek raksturoja īsi – gluži vienkārši bankas īpašnieki, jūtot, ka biznesam ir beigas, vēlas uz atvadām vēl pagrābt, ko var.
Seko mums 
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
