Iesaki rakstu: 
Vakar izlasīju skumju stāstu, ka civilizētajā Kanādā boksa ringā ir nosista astoņpadsmit gadus veca meksikāņu meitene Dženete. Nezinu, kā šo cīņu baudīja tuvu ringam esošie kanādiešu labieši, bet visdrīzāk baudīja katru sitienu pa nu jau mirušās meitenes galvu.
Latvieši šajā ziņā nav izņēmums, un nu mums ir civilizētās cīņas – boksa supergladiators Mairis Briedis, kurš var pārsist uzaci ne vienam vien un, kazi, arī nosist. Tuvu ringam asins pili no pretinieka uzacs par milzu naudu ir gatavi baudīt simtiem mūsu bāleliņu.
Varbūt Rietumu cilvēce kopš senās Romas laikiem nemaz tik daudz nav mainījusies. Holivudas filmas mums rāda, kā šļakst asinis Kolizejā, bet būtiskākais, ka galvenais mīļais varonis ir sveiks un vesels, - kas tur tika nokauts, tas pupu mizas.
Savulaik ar savu kolēģi – vēstures zinātāju, kurš ir tāds pats basketbolmīlis kā es, braucot uz augsta līmeņa basketbola spēlēm, spriedelējām, vai grozā no augšas ietriekta bumba (slam dunk) ir tāds pats gandarījums sabiedrībai, kāds pirmajā mūsu ēras gadu simtenī Kolizejā nocirsta galva… Mūsu atzinums bija - visdrīzāk, ka jā.
Ar nosacītām šausmām skatījos Tokijas olimpisko spēļu sieviešu cīņas cīņu sporta veidos, kur daža jaunkundze otrai uzkāpj uz kakla un žņaudz. Nu šajās spēlēs beigto, paldies dievam, nebija, nebija, bet cik ilgi… Pieļauju, ka daļai pasaules sabiedrības šī ne pārāk radikālā sieviešu laužšanās patika.
Pirms neilga laika jeņku policists, pārmēru žmiedzot veikala apzadzēju, izpelnījās smagu sodu. Zaglis ņēma galu, un viņa aizstāvības procesijas ielās nerimās mēnešiem ilgi. Štrunts par nosisto meksikāņu meiteni, mums skatīt šo cīņu tak bija interesanti.
Tajā pat laikā Rietumu sabiedrībai, ir pilnīgi nepieņemami un par milzīgu nesmukumu tiek uzskatīts, aizstāvot manas zemes vai, kā tagad modernāk teikt, Eiropas Savienības robežas, izšaut lodes pāri robežpārkāpēju galvām. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu Silenē, Lampedūzas vai Lesbas salā.
Toties bezjēdzīgi izšaut simtiem lādiņu par baisu naudu manas valsts armijai, kura nespēj nosargāt manas valsts robežas, ir pilnīgi normāli,
Latvijā ir brīnišķīgas sabiedriskās organizācijas, cik saprotu, SABIEDRISKĀ LABUMA, kuras pašlabuma vārdā aizstāvēs savu pašlabumu. Nu piemetam naudiņu arī tām.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
