Iesaki rakstu: 
Vakar izlasīju skumju stāstu, ka civilizētajā Kanādā boksa ringā ir nosista astoņpadsmit gadus veca meksikāņu meitene Dženete. Nezinu, kā šo cīņu baudīja tuvu ringam esošie kanādiešu labieši, bet visdrīzāk baudīja katru sitienu pa nu jau mirušās meitenes galvu.
Latvieši šajā ziņā nav izņēmums, un nu mums ir civilizētās cīņas – boksa supergladiators Mairis Briedis, kurš var pārsist uzaci ne vienam vien un, kazi, arī nosist. Tuvu ringam asins pili no pretinieka uzacs par milzu naudu ir gatavi baudīt simtiem mūsu bāleliņu.
Varbūt Rietumu cilvēce kopš senās Romas laikiem nemaz tik daudz nav mainījusies. Holivudas filmas mums rāda, kā šļakst asinis Kolizejā, bet būtiskākais, ka galvenais mīļais varonis ir sveiks un vesels, - kas tur tika nokauts, tas pupu mizas.
Savulaik ar savu kolēģi – vēstures zinātāju, kurš ir tāds pats basketbolmīlis kā es, braucot uz augsta līmeņa basketbola spēlēm, spriedelējām, vai grozā no augšas ietriekta bumba (slam dunk) ir tāds pats gandarījums sabiedrībai, kāds pirmajā mūsu ēras gadu simtenī Kolizejā nocirsta galva… Mūsu atzinums bija - visdrīzāk, ka jā.
Ar nosacītām šausmām skatījos Tokijas olimpisko spēļu sieviešu cīņas cīņu sporta veidos, kur daža jaunkundze otrai uzkāpj uz kakla un žņaudz. Nu šajās spēlēs beigto, paldies dievam, nebija, nebija, bet cik ilgi… Pieļauju, ka daļai pasaules sabiedrības šī ne pārāk radikālā sieviešu laužšanās patika.
Pirms neilga laika jeņku policists, pārmēru žmiedzot veikala apzadzēju, izpelnījās smagu sodu. Zaglis ņēma galu, un viņa aizstāvības procesijas ielās nerimās mēnešiem ilgi. Štrunts par nosisto meksikāņu meiteni, mums skatīt šo cīņu tak bija interesanti.
Tajā pat laikā Rietumu sabiedrībai, ir pilnīgi nepieņemami un par milzīgu nesmukumu tiek uzskatīts, aizstāvot manas zemes vai, kā tagad modernāk teikt, Eiropas Savienības robežas, izšaut lodes pāri robežpārkāpēju galvām. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu Silenē, Lampedūzas vai Lesbas salā.
Toties bezjēdzīgi izšaut simtiem lādiņu par baisu naudu manas valsts armijai, kura nespēj nosargāt manas valsts robežas, ir pilnīgi normāli,
Latvijā ir brīnišķīgas sabiedriskās organizācijas, cik saprotu, SABIEDRISKĀ LABUMA, kuras pašlabuma vārdā aizstāvēs savu pašlabumu. Nu piemetam naudiņu arī tām.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
