Iesaki rakstu: 
Vakar izlasīju skumju stāstu, ka civilizētajā Kanādā boksa ringā ir nosista astoņpadsmit gadus veca meksikāņu meitene Dženete. Nezinu, kā šo cīņu baudīja tuvu ringam esošie kanādiešu labieši, bet visdrīzāk baudīja katru sitienu pa nu jau mirušās meitenes galvu.
Latvieši šajā ziņā nav izņēmums, un nu mums ir civilizētās cīņas – boksa supergladiators Mairis Briedis, kurš var pārsist uzaci ne vienam vien un, kazi, arī nosist. Tuvu ringam asins pili no pretinieka uzacs par milzu naudu ir gatavi baudīt simtiem mūsu bāleliņu.
Varbūt Rietumu cilvēce kopš senās Romas laikiem nemaz tik daudz nav mainījusies. Holivudas filmas mums rāda, kā šļakst asinis Kolizejā, bet būtiskākais, ka galvenais mīļais varonis ir sveiks un vesels, - kas tur tika nokauts, tas pupu mizas.
Savulaik ar savu kolēģi – vēstures zinātāju, kurš ir tāds pats basketbolmīlis kā es, braucot uz augsta līmeņa basketbola spēlēm, spriedelējām, vai grozā no augšas ietriekta bumba (slam dunk) ir tāds pats gandarījums sabiedrībai, kāds pirmajā mūsu ēras gadu simtenī Kolizejā nocirsta galva… Mūsu atzinums bija - visdrīzāk, ka jā.
Ar nosacītām šausmām skatījos Tokijas olimpisko spēļu sieviešu cīņas cīņu sporta veidos, kur daža jaunkundze otrai uzkāpj uz kakla un žņaudz. Nu šajās spēlēs beigto, paldies dievam, nebija, nebija, bet cik ilgi… Pieļauju, ka daļai pasaules sabiedrības šī ne pārāk radikālā sieviešu laužšanās patika.
Pirms neilga laika jeņku policists, pārmēru žmiedzot veikala apzadzēju, izpelnījās smagu sodu. Zaglis ņēma galu, un viņa aizstāvības procesijas ielās nerimās mēnešiem ilgi. Štrunts par nosisto meksikāņu meiteni, mums skatīt šo cīņu tak bija interesanti.
Tajā pat laikā Rietumu sabiedrībai, ir pilnīgi nepieņemami un par milzīgu nesmukumu tiek uzskatīts, aizstāvot manas zemes vai, kā tagad modernāk teikt, Eiropas Savienības robežas, izšaut lodes pāri robežpārkāpēju galvām. Neatkarīgi no tā, vai tas būtu Silenē, Lampedūzas vai Lesbas salā.
Toties bezjēdzīgi izšaut simtiem lādiņu par baisu naudu manas valsts armijai, kura nespēj nosargāt manas valsts robežas, ir pilnīgi normāli,
Latvijā ir brīnišķīgas sabiedriskās organizācijas, cik saprotu, SABIEDRISKĀ LABUMA, kuras pašlabuma vārdā aizstāvēs savu pašlabumu. Nu piemetam naudiņu arī tām.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
