Iesaki rakstu: 
Ārlietu eksperts, politologs Kārlis Daukšts uz Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Krievijā rezultātiem raugās cerīgi, vērtējot, ka pēc neatkarības atgūšanas Krievija pirmoreiz ir oficiālā līmenī pateikusi, ka Latvija ir normāla eiropeiska valsts, kurai ir sava ietekme gan ES, gan NATO struktūrās. Tomēr īstos vizītes rezultātus rādīšot tikai tuvākais laiks un reālie lēmumi.
Vai pēc tās informācijas, kas izskanējusi publiskajā telpā, varat dot novērtējumu trešdien noslēgtajai Valsts prezidenta Valda Zatlera vīzītei Krievijā? Kāda tā bijusi, kā to vērtēt?
Tas, ko mēs esam dzirdējuši, rada pozitīvu iespaidu. Taču ir jāgaida, kā realizēsies tie daudzie projekti, par kuriem ticis runāts, kādi būs komentāri, kādi būs lēmumi.
Patlaban ir tikai tāda virspusēja informācija, nav padziļinātas analīzes ne tikai līgumiem, bet arī visai šai vizītei. Ir jāpagaida prezidenta atgriešanās.
Taču es domāju, ka no Krievijas puses ir atskanējuši ļoti pozitīvi signāli. Pēc neatkarības atgūšanas Krievija faktiski pirmoreiz ir tādā oficiālā līmenī pateikusi, ka Latvija ir normāla eiropeiska valsts, kurai ir sava ietekme gan ES, gan NATO struktūrās. Šī vizīte ir likusi pamatu tālākai konsekventai - ne locīšanās, ne klanīšanās, bet savstarpējas cieņas pilnu attiecību veidošanai.
Kā tas attīstīsies un kādi būs rezultāti? To rādīs tuvākais laiks. Pretinieku šai vizītei ir daudz - gan no vienas puses, gan no otras. Un, domāju, mēs vēl varam sagaidīt arī daudzus nepatīkamus mirkļus, arī publiskajā telpā.
Piemēram, jau tagad ir uzbrukumi no krievvalodīgo preses par to, ka Medvedevs ir pārāk piekāpies, ka viņš ir uzturējis pārāk mīkstu toni sarunu laikā ar Zatleru. Arī Krievijā tomēr ir daudz pretinieku, kuri uzskata Latviju par savu impērisko mantojumu, un noskaņojumi var būt dažādi.
Sevišķi ar bažām gaidu starpvalstu vēsturnieku komisijas izveidošanu, kāda būs tās struktūra, kādi būs uzdevumi, kādā veidā attīstīsies šī vēsturnieku darbība, kas ir ļoti smags un ārkārtīgi jūtīgs jautājums Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībās.
Vai šī vizīte, kur vismaz publiskajā telpā bija vērojama ļoti labvēlīga Zatlera uzņemšana, liecina par tādu kā briedumu Latvijas kā ES dalībvalsts un Krievijas attiecībās?
Tas patlaban ir Krievijas ārpolitikas ceļš sadarbības pilnveidošanai ar ES un NATO, un tas nav tikai Latvijas nopelns. Faktiski tā ir viena no sastāvdaļām Krievijas Eiropas politikas veidošanā.
Latvijai te ir divas izvēles – vai nu mēs esam tilts, sakari, vai arī mēs nostājamies frontes līnijā pret Krieviju pie Ludzas. Un, ja izvēle ir loģiska, tad dabiski, ka mums ir jābūt par ES priekšposteni.
Atsevišķi nacionālie politiskie spēki jau paguvuši kritiski izteikties par Zatlera teikto, ka Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu ar ES. Kā šo Valsts prezidenta sacīto vērtēt?
Tā ir tikai ES debate. Ne velti Francijas prezidents Sarkozī jau ir pateicis, ka šis bezvīzu jautājums ar Krieviju varētu atrisināties tikai 15 gadu laikā. Šeit no Zatlera puses nav doti nekādi solījumi vai signāli. Tā nav Latvijas kompetence, tā ir visas ES kompetence.
Valsts prezidents, manuprāt, tikai pasaka ļoti loģisku domu, ka Latvija nebūs pretiniece un ka Latvija aizstāves šī bezvīzu režīma ieviešanas attīstību.
Vai tad jūs varat pateikt, ka šīs Valsts prezidenta vizītes Krievijā rezultāti nes labu ziņu?
Pirms Jaunā gada tā ir cerīga ziņa. Protams, katrai cerībai ir iespēja – vai nu tā piepildās vai nepiepildās.
Patlaban izskatās, ka tomēr šī vizīte varētu nest pozitīvus augļus, bet tas būs atkarīgs no tālākas rīcības. Apsveicot visus Ziemassvētkos, domāju, ka šī ārpolitiskā ziņa un šī prezidenta Zatlera vizīte ir pozitīvi vērtējama, kaut arī nešaubos, ka vēl būs daudz viedokļu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
