Rīgā jauns cirka priekšnesums – minerālmēslu terminālis. II daļa
Grigorijs Zubarevs, „Image-case”21.01.2013.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
mērķis -kura?
22.01.2013. 21:42ieriebt Rīgas ostas attīstībai! Lai kravas aiziet uz Krievijas ostām, lai tik netiek Rīgai!
Viktors
22.01.2013. 17:05Ilgi smējos par šo:
"nāvējoša zilskābes deva ir 1 mililitrs uz gramu" - kur diez autors tādu rāvis? :)
Bet kas attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējumu, tad iesaku Zubareva kungam palasīt likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", jo īpaši tā 22. un 24.pantu, tad būs skaidrība, kas akceptē darbību un kas ir atbildīgs par informācijas patiesumu novērtējumā.
locis
22.01.2013. 09:44principa tas terminals jau ir gatavs pieņemt kuģus uz iekraušanu. nezinu par ko te tiek skaldīts :)
Лица Все Знакомые :)
22.01.2013. 07:32Ā, Grigorijs Zubarevs, Stepanova rakstnieks :). Lauku Avīzes žurnālists laikā, kamēr no kontrolēja Lemberga oponenti, pēc tam – gadījuma darbu darītājs tai pašā Stepanova/Berķa/Skoka grupā. Ticami bija līdz ABCD sadaļai. Tālāk, kad tēma pārmetās uz terorismu un Rīgas brīvostas kopējo kaitējumu un bīstamību Latvijai, Eiropai un pasaulei kopumā, raksts, tā sacīt aizgāja Dimiterismā. Jeb, kā Zubareva kungs pats mīl izteikties savā Facebook ptofilā – Губа раскаталась так, что перегнула палку.
Olgerts
22.01.2013. 02:17»
Dzeltenais Pastnieks
Pietiek.com tiešām
Pastnieka kungs, ja arī tev ir viedoklis vai kas sasāpējis, raksti, bet ar argumentiem un pamatojumeim. Gan pietiek.com to publicēs, ja nebūs klajas aplamības. Pietiek.com ir medijs, kurš ar cenzūru nenodarbojas, bet jums laikam tas nepatīk. Kā redzi, raksta autors ir "Grigorijs Zubarevs, „Image-case”".
Nākošā raksta autors varētu būt "Dzeltenais Pastnieks", vai ne Ainār?
Hmm
22.01.2013. 00:59Biki jau ir savirpinaata sazv.teorija, pievelkot visus tekstus un informāciju, kas daudz maz attiecas uz tēmu. Par tiem sprādzienbīstamajiem objektiem pie Kr. robežas, piemēram, un terorisma draudiem. Turklāt tas, ka dabas aizsardzības prasības parasti piesauc konkurenti, kam par dabu patiesībaa nospļauties, arī ir fakts.
Bet mahinācijas ar zemi, kā arī jautājums par drošības zonu bļauj pēc paskaidrojuma no atbildīgajaam iestādēm...
Dzeltenais Pastnieks
22.01.2013. 00:04Pietiek.com tiešām?!?!
Cik Jums Zubarevs un viņa saimnieki samaksāja par šo rakstu?
Pilsētā tā pat visi zin ka Jūs ņemat naudu, bet ka tik primitīvi?
Tas ir beigu sākums, žēl .... Arī Jūs strauji paliekat par lētu dzelteno lapeli
Anonīmais Šakālis
21.01.2013. 20:14Zubarevam meža kušķis uz Kundziņsalas ir svarīgāks par jaunu darbavietu tūkstošiem? Lūk, kur ir īstākais Kremļa pakalpiņš — Zubarevs! Kurš rīkojas, ka tik ieriebt Rīgas ostas attīstībai! Lai kravas aiziet uz Krievijas ostām, lai tik netiek Rīgai!
Arnis RG
21.01.2013. 19:27Šis tas pievilkts aiz matiem, bet par ko runāt ir.
--------------
"amonāla sastāvā ir 60% amonija nitrāta, amonīta – 79%, permona un naftenīta – 94%"
----------
Paskaidrojiet, kas tie par %. Kopā sanāk 233 % - nonsenss.
100 m aizsargjosla ir nekas. Pēc Austrālijas normām (http://www.dmp.wa.gov.au/documents/Code_of_Practice/DGS_COP_StorageSolidAmmoniumNitrate.pdf) 500 t AN glabātuvei drošības zonai vajadzētu būt ap kilometru.
2001. gadā Tulūzā uzsprāga 300 t AN. Dzelzs siju fragmenti bija pat 3 km tālu atrodami. Logi izsisti līdz 5 km attālumā.
http://en.wikipedia.org/wiki/AZF_(factory)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
