Rīgai un „Saskaņai” lielveikali ir svarīgāki par iedzīvotājiem
Jānis Maulis23.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gada pirmajā pusē presē parādījās ziņas par LIDL lielveikalu atvēršanu Latvijā. Cita starpā viens no lielveikaliem tiek plānots tieši zem mana dzīvokļa logiem Dzelzavas ielā 75B.
Ja šobrīd es no rītiem varu pamosties savā guļamistabā un iziet turpat uz lodžijas ieelpot spirgto pavasara gaisu (šeit būtu jāsaka, svaigo pavasara gaisu, jo māju, kurā ir mans dzīvoklis, no noslogotās Dzelzavas ielas atdala 1,2 hektārus plaša zaļā zona ar vairāk kā 40 kokiem tajā), tad jau pavisam drīz, iespējams, izejot uz savas guļamistabas lodžijas, vienīgais, ko varēšu baudīt, būs “skaistais” skats uz 1,2 hektārus asfaltēto LIDL autostāvvietu, un tāpat varēšu elpot pa to traucošo automašīnu (kas noteikti brīvdienās būs skaitāmas tūkstošos dienas laikā) izplūdes gāzes.
Es kopā ar vēl vairākiem apkārtējo māju iedzīvotājiem esmu pārsūdzējis SIA “Lidl Latvija” izsniegto koku ciršanas atļauju un būvatļauju, kuras atļauj SIA “Lidl Latvija” Dzelzavas ielā 75B izcirst kokus, noasfaltēt 1,2 hektārus plašo zaļo zonu un uzbūvēt lielveikalu. Nepārprotiet mani. Es neesmu pret jauniem lielveikaliem Rīgā un pret jaunu spēlētāju Latvijas vienveidīgajā lielveikalu operatoru saimē. Es esmu pret lielveikalu celšanu faktiski iedzīvotāju guļamistabās, neuzklausot pašu iedzīvotāju viedokli.
Būvniecības likums redakcijā līdz 2014. gada 1. oktobrim noteica samērā plašu gadījumu loku, kad pašvaldībām bija pienākums rīkot publisko apspriešanu par plānotu būvniecību. Proti, pašvaldībām bija pienākums rīkot paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski: 1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2) samazina nekustamā īpašuma vērtību; 3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".
Ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1.oktobrī, Saeima būtiski sašaurināja gadījumu loku, kad pašvaldībām ir obligāti jārīko publiskā apspriešana, nosakot tikai vienu gadījumu - ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums. Tai pat laikā Saeima piešķīra pašvaldībām tiesības pašām ar saistošajiem noteikumiem paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana.[1]
Šajā ziņā Rīgas pilsētas pašvaldība bija pirmrindniece iedzīvotāju interešu aizstāvībā, pilsētas apbūves noteikumos kā citus gadījumus saglabājot visus līdz tam jau apbūves noteikumos bijušos gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana: 1) pasliktinās iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2)samazinās nekustamā īpašuma vērtību; 3)ietekmēs vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.[2]
Diemžēl realitātē Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo savu apņemšanos uzklausīt iedzīvotāju viedokli iet gaužām bēdīgi, un nekur tālāk par savas apņemšanās uzlikšanu uz papīra pašvaldība nav tikusi. It īpaši tas ir attiecināms uz “LIDL gadījumu”. LIDL Latvijas tirgū nāk iekšā ļoti agresīvi – domājams, ka tas saistāms gan ar Latvijā jau pārpildīto mazumtirdzniecības nišu, gan arī LIDL lielo naudas maku Vācijā.
Tai skaitā LIDL ienākšanu raksturo arī būvatļauju saņemšana no Rīgas pilsētas būvvaldes par lielveikalu būvniecību bez publiskās apspriešanas teritorijās, kur citiem lielveikalu operatoriem nekad tas nebija izdevies, piemēram, tai pašā Dzelzavas ielā 75B, kur lielveikala būvniecība ar tam pieguļošo autostāvvietu 1,2 hektāru platībā plānota tieši zem iedzīvotāju logiem.
Nav šaubu, ka šiem vairākiem simtiem iedzīvotāju būtiski pasliktināsies sadzīves apstākļi. Tāpat ļoti iespējams, ka arī dzīvokļu vērtība, zem kuru logiem LIDL lielveikals tiks celts, būtiski samazināsies. Bet Rīgas pilsētas būvvaldei tas nebija šķērslis SIA “Lidl Latvija” izsniegt būvatļauju lielveikala būvniecībai bez publiskās apspriešanas rīkošanas.
Šī situācija mani mudināja papētīt, kā tad kopumā Rīgas pilsētas pašvaldībai ir veicies ar publisko apspriešanu rīkošanu. Pirmais, ko es atcerējos no pēdējo laiku skaļajām publiskajām apspriešanām, bija IKEA būvniecība. Bet “aplauziens”, izrādās, kas to rīkoja Stopiņu novada būvvalde. Tālāk skatos tirdzniecības centru “Akropole”. Atceros, ka arī tam tika rīkota publiskā apspriešana. Jā, tikai izrādās, ka 2008. gadā, kad spēkā vēl bija vecais Būvniecības likums un Rīgas pilsētas pašvaldību vadīja Jānis Birks no tēvzemiešiem (Nils Ušakovs un Saskaņa Rīgas pašvaldību sāka vadīt no 2009. gada).
Tātad arī šo gadījumu nevar skaitīt, jo, tā kā Rīgas pilsētas pašvaldību no 2009. gada jau kūrē Saskaņa un LIDL ar, izskatās, lielu Rīgas pilsētas pašvaldības atbalstu, Rīgā saņem būvatļaujas tieši Saskaņas vadības laikā, tad korekti ir vērtēt, kā tad rīkojas tieši Saskaņas vadītā Rīga. Un šeit es pasteigšos notikumiem pa priekšu – attiecībā uz ieklausīšanos iedzīvotāju viedoklī par jaunām būvniecības iecerēm, kurām atbilstoši pašas domes atbalstītajiem pilsētas apbūves noteikumiem būtu rīkojamas publiskās apspriešanas, bet nav noteiktas kā obligātas, tieši nekā. Laikam Saskaņas ieskatā iedzīvotāji ir tikai rīks tikšanai pie varas, bet pēc tam izmetami miskastē.
Interesanta aina paveras papētot kādām būvniecības iecerēm tad ir rīkotas publiskās apspriešanas Saskaņas valdīšanas laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā – no 2009. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 23. maijam (kad tapis šis raksts). Šajā laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā ir rīkotas 44 publiskās apspriešanas, jeb vidēji 4,4 publiskās apspriešanas gadā, no kurām absolūtais vairākums ir par viesnīcu un dzīvojamo ēku būvniecību – attiecīgi 16 un 9, kas kopā veido 57% no visām šo desmit gadu laikā rīkotajām publiskajām apspriešanām. No kā es secinu – Rīgas pilsētas pašvaldībai Saskaņas valdīšanas laikā visvairāk traucē tūristi un iedzīvotāji.
Savukārt lielveikalu būvniecība faktiski iedzīvotāju guļamistabās (kā tas ir LIDL gadījumā) Rīgas pilsētas pašvaldības (tātad, Saskaņas) ieskatā nav pietiekoši nopietns iemesls paprasīt iedzīvotāju viedokli (jo nav laika, jāprasa iedzīvotāju viedoklis par jaunu dzīvojamo platību būvniecību vietās, kur varētu būvēt jaunus lielveikalus). Laikam, ko nevar izdarīt ar lielu naudu, var izdarīt ar ļoti lielu naudu.
Protams, vietā ir pateikt, ka man šim caur rindiņām izlasāmajam apgalvojumam nav pierādījumu, bet tas ir mans viedoklis. Manuprāt, visa šī situācija liek domāt, ka kādam(iem) Rīgas pilsētas pašvaldībā ir personiska (mantiska vai savādāka) interese, lai LIDL bez sarežģījumiem (bez iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanas un ņemšanas vērā) varētu būvēt savus lielveikalus iedzīvotāju guļamistabās.
[1] Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa;
[2] Rīgas pilsētas apbūves noteikumu 608.1. apakšpunkts.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
