Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla
Pietiek lasītājs30.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas vicemēru – Druvi Kleinu.
Lielākie ziņu portāli štampveidīgi atreferē, ka domes sēdē neesot izticis bez asumiem - “vicemēru domnieki iztaujāja vairāk nekā trīs stundas, gan uzdodot jautājumus par viņa plāniem amatā, gan nereti veltot personīgus apvainojumus, saucot viņu par nodevēju. Domnieku vidū debates nereti izvērtās arī augstos toņos”.
Paskatījos domes sēdes tiešraidi un secinu, ka Kleina kungs vēl nav apguvis profesionāla politiķa dotības – “nelēkt uz ecēšām” par katru skarbāku jautājumu, “peldēt” neērtos jautājumos tik ilgi, kamēr jautātājam pašam apnīk gaidīt atbildi utt. Tas varbūt ir labi, varbūt ne. Tā teikt, neapslīpēts dimants, kas vēl nav kļuvis par briljantu. Taču tas varētu attaisnot minētos “augstos toņus” sēdes debašu laikā.
Bet, lūk, arī apzīmējums “nodevējs” pavīd. Un tas jau diezgan personīgi. Vismaz tajā sēdes daļā, ko skatīju, tas izskanēja vismaz padsmit reižu.
Nezinu īsti, kādas bezkompromisa vērtības Kleina kungs ir nodevis un kam nodevis, bet tā filosofiski pārdomāju, kā manā prātiņā tas sakārtots. Nodevības augstākā pakāpe ir valsts nodevība (piem., citai valstij). Tā ir tāda "tehniskā nodevība", par ko šur tur tehniski pieliek pie sienas, citur - iespundē uz mūžu.
Otra nodevība - nodot savus tuvākos vai tos, kas tev ir darījuši labu un tev uzticējušies. To vienkārši varētu dēvēt kā milzīgu cūcību. Bet politikā? Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla.
Paskatīsimies vēsturiski - Latvijas ceļš iznīka? Iznīka. Tautas partija iznīka? T.s. “Zatlera partija” arī iznīka. Ir arī citi, vecāki piemēri – visādi čeveri utt. Kaut kā nav manīts, ka kāds no šo veidojumu censoņiem būtu publiski pašsadedzinājies vai kā citādi šaustījis sevi par “partijas līnijas” izgāšanu.
Nē taču – vieni pielipinās un bez kompromisa piekrīt kādas citas “partijas līnijai”, manīgākie kampēji aiziet savos biznesos. Un laikam tikai Ziemeļkorejā šāda “kompromisu māksla” kategoriski netiek atbalstīta.
Rezumējot – ir arī teiciens “proties kaunu”. Neticu, ka domes sēdes debatēs deputāts, kurš regulāri kā automāts raidīja Kleina virzienā “atzīsties, ka esi nodevējs”, ir pie dzimšanas bijis ar JKP zīmodziņu uz pieres un partijas programmu, piesietu pie nabassaites.
Iespējams, ka viņš ir bijušais pionieris, komjaunietis, no sākuma dikti simpatizējis Tautas partijai vai kādam citam spēkam, vēlāk tos ienīdis utt. Jo iespējams, ka pēc gadiem, kad tāda JKP būs izjukusi pa vīlēm, abi oponenti, kaut kur Vecrīgā nejauši satikušies, sitīs viens otram uz pleca un viens no viņiem teiks – nu čomiņ, ko dari? Es tagad tajā xxx partijā iestājos – baigi labās perspektīvas šie sola, negribi nākt kompānijā?
Un virs viņiem lidināsies vecā labā Vinstona gars, zelējot cigāru, kurš bija aptuveni kaut ko tādu izfunktierējis, ka demokrātija ir diezgan stulbs valsts pārvaldes instruments, bet, diemžēl nekas labāks pagaidām nav izgudrots.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
