Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nule atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO paziņojis uzvarētāju Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības konkursā, par uzvarētāju atzīstot SIA CREB Rīga, kurā apvienojušies divi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji – SIA Clean R un SIA Eco Baltia Vide, iegūstot tiesības apsaimniekot galvaspilsētas atkritumus nākamos 20 gadus par iespaidīgu summu – 686,3 miljoniem eiro. Tūlīt pēc tam sekoja viena dalībnieka – Eco Baltia Vide īpašnieka AS Eco Baltia padomes paziņojums, ka tā izsaka neuzticību SIA Eco Baltia Vide valdei, kas līgumu noslēgusi pretēji padomes rīkojumam bez pilnvarojuma.

Kādēļ īsti Eco Baltia padome ir tik neapmierināta ar iegūto garantēto peļņu nākamajiem diviem gadu desmitiem? Lai izprastu šo situāciju, nākas ielūkoties, kas pēdējā desmitgadē noticis Rīgas atkritumu apsaimniekošanas jomā.

No 2012. līdz 2014.gadam Rīgā norisinājās tā dēvētie atkritumu kari, kad kompānijas bija gatavas mesties viena otrai pie rīkles par gardo kumosu savākt to, ko atkritumu urnās met rīdzinieki. Un kā galvenā spēlējošā persona šajos karos dominē bijušais oligarhs Andris Šķēle. Jau toreiz viņš vēlējās monopolizēt Rīgas atkritumus uz 20 gadiem par paredzamajiem 500 miljoniem eiro. Un šī mērķa sasniegšanai lietā tika liktas visas iespējamās metodes.

Caur nominālo īpašnieku Guntaru Kokoreviču tika pārņemts lielākais atkritumu operators L&T, kas tagad darbojas ar nosaukumu Clean R. Visus citus pāŗejos operatorus neitralizēja, pārpērkot tos ar nominālo īpašnieku palīdzību. Taču palika vēl viens nesamierināms un agresīvs konkurents – Eco Baltia, kuru iegūt īpašumā nebija tik vienkārši un kurš izrādīja spīvu pretestību Šķēles plānam piesist pie nagiem Rīgas atkritumus.

2014.gadā uz Eco Baltia tika deleģēta uzticības persona no L&T un Getliņu privatizētāja Eko doktrīnas – Jānis Aizbalts, kura tēvs Vitālijs Aizbalts ir uzticams sociķu darbinieks.

Taču pārņemt Eco Baltia nebija tik vienkārši, jo kā līdzīpašnieks tajā ienāca ne viens cits kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Bija skaidrs, ka tik nopietnu īpašnieku aptīt ap pirkstu neizdosies, bet nopirkt varētu būt pārāk dārgi, tādēļ Šķēle apmēram 2014.-2015.gadā „savaldzināja” Eco Baltia vide valdes priekšsēdētāju un vienu no Eco Baltia līdzīpašniekiem Māri Simanoviču, apsolot daļu no Rīgas konkursa labumiem un pat Valsts prezidenta amatu. Apmaiņā pret to Simanovičam bija jāpanāk, lai pretēji Rīgas atkritumu karu situācijai no Eco Baltia puses nebūtu pretdarbības Rīgas afērai.

Simanovičs uzsāka varas pārņemšanu uzņēmumā, izmetot vienus, pielabinot citus, iespējams, kādus uzpērkot, bet lielāko daļu darbinieku iebaidot. Sāka veidoties nesaskaņas starp ilggadīgajiem partneriem Viesturu Tamužu un Simanoviču.

Simanovičam izdevās nodibināt ciešu saikni ar ERAB pārstāvi Dilanu Hjeltu, kurš, pat skaidri redzot Simanoviča kriminālās aktivitātes, visu gadu garumā aizstāvēja un joprojām aizstāv Simanoviču pret citiem akcionāriem, izmantojot akcionāru līguma iespējas, kā rezultātā pakāpeniski uzņēmumā izveidojās absolūti neiedomājama struktūra, kur holdinguzņēmumam AS Eco Baltia vispār nav valdes, bet reālā vara uzņēmumā ir Simanoviča rokās.

Simanovičs ar laiku kļūst arvien nekaunīgāks un gan nodarbojas ar sīkām blēdībām ārpus uzņēmuma, gan, kontrolei zūdot, arvien vairāk zog pašā uzņēmumā. Tiek slēgti fiktīvi konsultāciju, PR, transporta un materiālu pārstrādes līgumi.

Galvenā viņa problēma Šķēles uzdevuma izpildei kļūst – kā no uzņēmuma izspiest smadzeņu centru Tamužu.

Bet tad parādījās negaidīta veiksme – portālā Pietiek.com parādījās video ar partijas KPV.LV iekšējām ķēķa sarunām ar finansētāju Tamužu. Un tiek piesaistīti profesionāļi, lai sagatavotu profesionālu stāstu par nenotikušām konsultācijām, sagatavotu visus materiālus uzņēmuma iekšienē atbilstoši šim stāstam, piemēram, falsificēt iekšējā auditora ziņojumu, sagatavotos failus ar Hjelta palīdzību nodot ERAB iekšējās izmeklēšanas dienestam, un lai iesniegtu dokumentus KNAB, tai skaitā konfidenciālo ERAB iekšējās izmeklēšanas dokumentu.

2016. un 2017.gadā Tamužam tika izteikti vairāki izpirkuma piedāvājumi, taču darījumi nenotika, bet tie vienmēr apstājās Simanoviča pārāk lielās alkatības dēļ.

Šķēle, nevarot sagaidīt vēlamo rezultātu, sāka steidzināt procesu, tādēļ Simanovičs un Aizbalts “gāja uz visu banku”.

Ar Clean R tika saskaņots sadarbības līgums, kas ir absolūti neizdevīgs Eco Baltia. Šiem līgumiem uzņēmuma vadība mēģināja izspiest padomes piekrišanu, taču tas nenotiek kā uz burvju mājienu. Rudenī pirmajai līguma versijai pēc ārēju juristu veiktajiem labojumiem padome deva piekrišanu ar nosacījumiem, bet aprīlī Simanovičs mēģināja no padomes izspiest piekrišanu jaunām līgumu redakcijām, kuras ir vēl daudz neizdevīgākas Eco Baltia. Padome strikti un vienbalsīgi noraidīja šo līgumu un aizliedza Eco Baltia Vide tos slēgt.

Pretēji vairākuma akcionāru un padomes gribai Simanovičs un Aizbalts tomēr parakstīja līgumus. Lai to izdarītu, Simanovičs steidzamības kārtā iecēla sevi par valdes locekli, lai gan arī tas ir pretēji uzņēmuma pārvaldības standartiem un līgumiem.

Tad jau parādījās skandāli masu medijos, un sākās izmisuma cīņa – tika mēģināts tomēr izspiest cauri līgumu nu jau par 700 miljoniem eiro, kā arī tiek mēģināts diskreditēt Tamužu un KPV.LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu. Šī sāga turpinās joprojām.

Kā visas šīs peripetijas ietekmēs Rīgas atkritumu apsaimniekošanu, var tikai minēt, tomēr ir skaidrs, ka divu kādreizējo biznesa partneru samilzušais konflikts var atstāt iespaidu tai skaitā uz vērienīgo gandrīz 700 miljonu 20 gadu līgumu, kā rezultātā rīdzinieki var palikt pavisam bez atkritumu izvešanas pakalpojuma.

Novērtē šo rakstu:

77
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...