Rīgas bāriņtiesa klusē saistībā ar saņemtu trauksmes cēlāja ziņojumu par vadības nolaidību un iespējamām koruptīvām saitēm
Pietiek lasītājs26.01.2023.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Jau kopš janvāra sākuma Rīgas bāriņtiesa (attēlā – tās priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs) klusē saistībā ar saņemtu trauksmes cēlāja ziņojumu par šīs iestādes vadības nolaidību un iespējamām koruptīvām saitēm. Domāju, Pietiek lasītājiem būs pamācoši iepazīties ar jautājumiem, kas saistībā ar šo trauksmes cēlāja ziņojum tik ļoti samulsinājuši bāriņtiesas vadību.
1) kādas komunikācijas formas ar nepilngadīgu bērnu vecāku konfliktos iesaistītajiem vecākiem izmanto Jūsu iestādes darbinieki? Kādas Jūsu iestādes vadlīnijas vai citi iekšēji dokumenti to nosaka? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
2) vai šajās komunikācijas formās ietilpst Jūsu iestādes darbinieku vairākkārtēja telefoniska saziņa ar tikai vienu no konkrētā konfliktā iesaistītiem vecākiem? Ja jā, kādas Jūsu iestādes vadlīnijas vai citi iekšēji dokumenti to nosaka? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.
3) vai 2022. gadā ir bijuši gadījumi, kad Jūsu iestādes vadītājs vienojas ar kādu personu par konkrētu tikšanās laiku, lai savas atbildības sfērā uzklausītu šo personu, bet bez brīdinājuma uz šo tikšanos neierodas? Ja jā, atklājiet, cik šādu gadījumu ir bijis, ar ko izskaidrojams katrs no tiem, vai Jūsu iestādes vadītājs ir disciplināri sodīts par šādu rīcību un vai katrā konkrētajā gadījumā attiecīgajai personai ir sniegta atvainošanās un nodrošināta atkārtota tikšanās iespēja?
4) vai 2022. gadā Jūsu iestāde ir saņēmusi sūdzības par Jūsu iestādes darbinieces – Rīgas bāriņtiesas locekles XXX darbību un rīcību? Ja jā, par katru sūdzību miniet tās būtību (neatklājot sensitīvus personu datus) un sniedziet ziņas par to, kas un kā šo sūdzību izskatījis un kāds bijis izskatīšanas iznākums.
5) kādas ir Jūsu iestādes vadlīnijas vai citi iekšējie dokumenti attiecībā uz Jūsu iestādes darbinieku objektīvu, tiesiskuma principiem atbilstošu rīcību gadījumos, kad jārisina politiski nozīmīgu personu konflikti Jūsu iestādes kompetences ietvaros? Nosūtiet man attiecīgo dokumentu kopijas vai izskaidrojiet šādu vadlīniju neesamību.
6) vai Jūsu iestāde ir pieņēmusi ētikas kodeksu saviem darbiniekiem? Ja jā, nosūtiet man šī dokumenta kopiju un sniedziet ziņas par to, kā tieši Jūsu iestādē tiek nodrošināta tā efektīva darbība. Ja nē, sniedziet ziņas par to, kā tieši Jūsu iestādē tiek nodrošināta ētikas normu ievērošana tās darbinieku rīcībā un ikdienas darbā, kas un kā to kontrolē un izvērtē?
7) vai Jūsu iestāde ir informēta par to, vai 2022. gadā vienā vai vairākās tiesās izskatāmās civillietās ir izskanējusi informācija par Jūsu iestādes darbinieces – Rīgas bāriņtiesas locekles XXX darbību un rīcību, izrādot simpātijas konkrētām politiski nozīmīgām personām un rīkojoties šo personu labā? Ja jā, sniedziet ziņas par to, kā tieši Jūsu iestādes vadība ir reaģējusi uz šiem faktiem un kādus lēmumus pieņēmusi šai sakarā? Sniedziet arī ziņas par to, kādus lēmumus Jūsu iestādes vadība ir pieņēmusi, lai šādi gadījumi neatkārtotos? Ja Jūsu iestāde un tās vadība par šādiem gadījumiem nav informēta, sniedziet skaidrojumu par to, kāpēc Jūsu iestādes vadība neizrāda interesi par notiekošo civillietās, kas skar Jūsu iestādes darbinieku rīcību?
8) vai Jūsu iestādei 2022. gadā ir nācies sniegt paskaidrojumus Rīgas domes vadībai vai tās pārstāvjiem attiecībā uz kādiem no šajā iesniegumā – informācijas pieprasījumā minētajiem faktiem un norisēm? Ja jā, kad, kam un kādus?
9) kā tieši Jūsu iestādē ir organizēta Jūsu iestādes vadītāja darbību un rīcības izvērtēšanas sistēma? Atbildei pievienojiet konkrētos iekšējos normatīvus.
10) kas ir Jūsu iestādes darbinieki, kam ir dotas pilnvaras un iespējas pārliecināties, vai Jūsu iestādes vadītājs pilda savus pienākumus profesionāli un ētiski? Kādā veidā šīs pilnvaras tiek īstenotas?
11) vai Jūsu iestādes vadītājs, dodoties uz darbu no savas dzīvesvietas Salaspilī un atgriežoties uz to, izmanto kādu no Jūsu iestādes dienesta transportlīdzekļiem? Ja jā, kāds ir pamatojums šādai dienesta transporta izmantošanai?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
