Rīgas Centrālcietumā ilgstoši tiek izsaimniekoti Eiropas līdzekļi
Pietiek lasītāja17.03.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir uzsākušas pārbaudes saistībā ar aizdomām par Eiropas projektu līdzekļu ilgstošu izsaimniekošanu Rīgas Centrālcietumā. Pārbaudes sāktas arī par nepamatotiem algu pielikumiem cietuma Resocializācijas daļā un citiem pārkāpumiem.
Kā norādījusi Eiropas prokuratūra (EPPO), arī Latvijā tiek izkrāpti Eiropas līdzekļi: https://www.tvnet.lv/7975344/video-eiropas-prokuratura-ari-latvija-tiek-izkrapti-eiropas-lidzekli.
EPPO ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, PVN izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz 10 miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus. Slieksnis no kura EPPO sāk izmeklēšanas darbības, ir 10 000 eiro, ja krāpšanā cietis ES vai vai valsts budžets.
Latvijā 2023.gadā ierosināti 16 jauni kriminālprocesi, kuros kopējais zaudējums bijis aptuveni 42 miljoni eiro. Lielākos zaudējumus veidoja PVN izkrāpšana. Pērn pie atbildības sauktas piecas personas.
Latvijas rādītāji liecina, ka divarpus gadu laikā EPPO uz tiesu nosūtījusi piecus kriminālprocesus. Divi ir izskatīšanā, bet trīs lietās stājušies spēkā notiesājoši spriedumi. Kā liecina uzsākto pārbaužu apjoms, ir pamats uzskatīt, ka Rīgas Centrālcietuma amatpersonām būs izdevies pabojāt samērā neslikto statistiku.
Pietiek tiks informēts par pārbaužu virzību un rezultātiem, kā arī par cietuma amatpersonu mēģinājumiem noklusināt un slēpt šo informāciju.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
