Rīgas Centrālcietumā ilgstoši tiek izsaimniekoti Eiropas līdzekļi
Pietiek lasītāja17.03.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir uzsākušas pārbaudes saistībā ar aizdomām par Eiropas projektu līdzekļu ilgstošu izsaimniekošanu Rīgas Centrālcietumā. Pārbaudes sāktas arī par nepamatotiem algu pielikumiem cietuma Resocializācijas daļā un citiem pārkāpumiem.
Kā norādījusi Eiropas prokuratūra (EPPO), arī Latvijā tiek izkrāpti Eiropas līdzekļi: https://www.tvnet.lv/7975344/video-eiropas-prokuratura-ari-latvija-tiek-izkrapti-eiropas-lidzekli.
EPPO ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, PVN izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz 10 miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus. Slieksnis no kura EPPO sāk izmeklēšanas darbības, ir 10 000 eiro, ja krāpšanā cietis ES vai vai valsts budžets.
Latvijā 2023.gadā ierosināti 16 jauni kriminālprocesi, kuros kopējais zaudējums bijis aptuveni 42 miljoni eiro. Lielākos zaudējumus veidoja PVN izkrāpšana. Pērn pie atbildības sauktas piecas personas.
Latvijas rādītāji liecina, ka divarpus gadu laikā EPPO uz tiesu nosūtījusi piecus kriminālprocesus. Divi ir izskatīšanā, bet trīs lietās stājušies spēkā notiesājoši spriedumi. Kā liecina uzsākto pārbaužu apjoms, ir pamats uzskatīt, ka Rīgas Centrālcietuma amatpersonām būs izdevies pabojāt samērā neslikto statistiku.
Pietiek tiks informēts par pārbaužu virzību un rezultātiem, kā arī par cietuma amatpersonu mēģinājumiem noklusināt un slēpt šo informāciju.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
