Rīgas Centrālcietumā ilgstoši tiek izsaimniekoti Eiropas līdzekļi
Pietiek lasītāja17.03.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvijas tiesībsargājošās iestādes ir uzsākušas pārbaudes saistībā ar aizdomām par Eiropas projektu līdzekļu ilgstošu izsaimniekošanu Rīgas Centrālcietumā. Pārbaudes sāktas arī par nepamatotiem algu pielikumiem cietuma Resocializācijas daļā un citiem pārkāpumiem.
Kā norādījusi Eiropas prokuratūra (EPPO), arī Latvijā tiek izkrāpti Eiropas līdzekļi: https://www.tvnet.lv/7975344/video-eiropas-prokuratura-ari-latvija-tiek-izkrapti-eiropas-lidzekli.
EPPO ir atbildīga par noziegumu pret ES finanšu interesēm izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un nodošanu tiesām iztiesāšanai. Šie noziegumi ietver dažādas krāpšanas, PVN izkrāpšanu, ja nodarītā kaitējuma summa pārsniedz 10 miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, korupciju un citus noziegumus. Slieksnis no kura EPPO sāk izmeklēšanas darbības, ir 10 000 eiro, ja krāpšanā cietis ES vai vai valsts budžets.
Latvijā 2023.gadā ierosināti 16 jauni kriminālprocesi, kuros kopējais zaudējums bijis aptuveni 42 miljoni eiro. Lielākos zaudējumus veidoja PVN izkrāpšana. Pērn pie atbildības sauktas piecas personas.
Latvijas rādītāji liecina, ka divarpus gadu laikā EPPO uz tiesu nosūtījusi piecus kriminālprocesus. Divi ir izskatīšanā, bet trīs lietās stājušies spēkā notiesājoši spriedumi. Kā liecina uzsākto pārbaužu apjoms, ir pamats uzskatīt, ka Rīgas Centrālcietuma amatpersonām būs izdevies pabojāt samērā neslikto statistiku.
Pietiek tiks informēts par pārbaužu virzību un rezultātiem, kā arī par cietuma amatpersonu mēģinājumiem noklusināt un slēpt šo informāciju.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
