Rīgas Centrāltirgū nomas maksa pieaugusi līdz pat 80%, visvairāk cietīs mājražotāji un vietējie audzētāji, produktu cenu pieaugums sekos

“Rīgas namu” cenrādis liecina, ka cenu veidošana dažādām vietām tirgū ir atšķirīga, piemēram, paviljonos jāmaksā par vitrīnas metriem, nevis kvadrātmetriem un cena var būt gan par mēnesi, neieskaitot komunālos pakalpojumus, gan pa dienām, ieskaitot komunālos pakalpojumus, maksa pa dienām atšķiras arī no tā, vai tiek slēgts līgums vai arī tiek maksāts vienkārši tajā pašā dienā. Vietām tomēr cenas ir arī par kvadrātmetru. Tas pats attiecas arī uz āra teritoriju un nakts tirgu, vienīgi tur cena atšķiras arī atkarībā no sezonas.

Tomēr cenu veidošanas politika un cenu palielināšanas mehānisms rada neizpratni, it īpaši tādēļ, ka visvairāk var ciest tieši vietējie mājražotāji un audzētāji.

Piemēram, gaļas paviljonā aptuveni par 7% pieaugs nomas maksa visām tirdzniecības vietām, un tas skars teju visus nomniekus, taču dažām tirdzniecības vietām noma pieaugs par 38%, bet tikai nomājot tās pa dienām. Citām tirdzniecības vietām pieaugums ir vienāds neatkarīgi no tā, vai nomāts tiek pa dienām, vai pa mēnešiem.

Ir arī virkne tirdzniecības vietu, kur cenas veidošana vispār nav skaidra. Piemēram, gaļas paviljonā blakus atrodas divas tirdzniecības vietas, vienai platība ir 19,9 kv.m., bet citai – 9,8 kv.m. Vienlaicīgi lielākajam stendam cena par kvadrātmetru ir 33,52 eiro mēnesī, bet mazākajam stendam – 55,86 eiro mēnesī par kvadrātmetru. Faktiski sanāk, ka divām blakus esošām vietām mēnesī jāmaksā līdzīga summa, tomēr vienai ir divreiz lielāka platība. 

Tikmēr stendos gaļas paviljonā pa perimetru, kur nomas maksa tiek rēķināta par kvadrātmetru, nevis vitrīnas metru, cenas paliks iepriekšējā līmenī, tomēr savā starpā tās būtiski atšķiras, no 27 eiro par vienu kvadrātmetru līdz pat 104 eiro par vienu kvadrātmetru mēnesī bez redzamiem iemesliem.

Interesanti, ka viens no lielākajiem cenu pieaugumiem skars noliktavas, kuras tirgotājiem nav ienākumu avots, bet tikai slogs, kas visvairāk ietekmēs pašu produktu cenas. Piemēram, gaļas paviljonā noliktavu nomas cena pieaugs pat par 26%, sasiedzot 10 eiro par kvadrātmetru, un šajā cenā vēl neietilpst elektrība un komunālie pakalpojumi.

Tikmēr gastronomijas paviljonā nomas cenas pieaugs par 5%, izņemot mājražotājus, kuriem būs jāmaksā par 15% vairāk – gan tiem, kuri tirdzniecības vietas nomā pa mēnešiem, gan tiem, kuri pa dienām. Tiem tirgotājiem, kuri gastronomijas paviljonā nomā stendus, maksājot par kvadrātmetriem, nevis par metriem, tagad būs jāmaksā par 79% vairāk, to vidū ir arī aptieka, kurai līdzšinējo 55 eiro/m2 vietā tagad būs jāmaksā 99,48 eiro/m2 mēnesī.

Sakņu paviljonā, kurš uz citu paviljonu rekonstrukcijas laiku ir iecerēts kā “pagaidu nomas vietu paviljons” un kurā šobrīd atrodas rūpniecības preču tirgotāji, nomas cenas pieaugs par 6%. Interesanti, ka tur stendiem, kas tirgo ar tirgus administrāciju saskaņotas preces vai rūpniecības preces, nomas cena svārstās no 32 līdz 52 eiro/m2, bet tirgotājiem, kuri pārdod amatniecības izstrādājumus, par 1 kvadrātmetru jāmaksā 203 eiro mēnesī. Nedaudz lētāk, “tikai” 187,87 eiro mēnesī par 1,2 m platu galdu jāmaksā tiem tirgotājiem, kuri tirgo pašu audzēto vai ražoto lauksaimniecības produkciju un medu.

Zivju paviljonā nomas maksa tirgotājiem pieaugs par 9%, taču ne visiem, daļai tirgotāju tā nepieugs nemaz. Tomēr zivju paviljona iemītniekiem būs vairāk jāmaksā par noliktavām un mazgātavām. Tā, piemēram, mazgātavu noma pieaugs par 37% mēnesī, bet noliktavu telpas – par 14%.

Pavisam interesanta situācija ir nakts tirgū. Piemēram, ziedu nakts tirgū noma par vienu nakti pašaudzētiem ziediem, egļu zariem, vainagiem, Jāņu zālēm utml., pieaugs par 19%, ja tiek slēgts garāks līgums, bet par 39%, ja tirgotājs maksā uzreiz katru dienu. Tomēr tiem tirgotājiem, kuri šo produkciju nav paši izaudzējuši un tirgo arī grieztos ziedus, nomas pieaugums nebūs vispār. 

Savukārt zemnieku nakts tirgū sezonā (pavasaris – rudens) noma pieaugs par 13%, kamēr ziemā, nesezonā pieaugums būs 24%. Tādējādi, ja iepriekš starpība starp nomas cenu nakts tirgū sezonā un nesezonā bija 30%, tad tagad cenu atšķirība ir samazinājusies un sezonā/nesezonā atšķiras vien par 23%. Par 40% pieaugusi arī noma ēkā Pūpolu ielā 5, bet noliktavu cena Lastādijas ielā 1 pieaugusi par 25%.

Inc. aptaujātie tirgotāji sūdzas par to, ka “Rīgas namu”, kas ir centrāltirgus pārvaldnieks, rīcībā trūkst loģikas. Piemēram, nav loģiski paaugstināt nomas maksu atlikušajiem nomniekiem zivju un gaļas paviljonos, kur nekādi uzlabojumi nav veikti. Turklāt daudziem nomniekiem ir grūtības nomaksāt nomu, un tāpēc to skaits tirgū sarūk. Vienlaicīgi arī produktu cenas aug un iepirkties tirgū vairs nav īpaši izdevīgi, salīdzinot ar lielajiem tirdzniecības tīkliem. Neskatoties uz to, tā vietā, lai nomas maksu samazinātu un piesaistītu vairāk nomnieku un līdz ar to arī klientu, tirgus nomas cenu ceļ.

Tikmēr “Rīgas nami” nenoliedz, ka tieši tāds ir plāns – paaugstināt nomas maksu esošajiem nomniekiem, lai varētu veikt investīcijas citos paviljonos. “Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieka uzdevums ir nodrošināt vienlaikus tirgotāju interešu ievērošanu un to, ka Rīgas Centrāltirgus ir labi apsaimniekots, ar attīstītu, uzturētu infrastruktūru un drošs. Lai šos mērķus sasniegtu, periodiski ir jāpārskata cenu politika. Cenrādis, kurš stājās spēkā ar 2026. gadu, sagatavots pēc pašizmaksas aprēķina metodes, ņemot vērā vairākus faktorus: katra paviljona tehnisko stāvokli un faktiskās uzturēšanas izmaksas, nepieciešamās investīcijas tā uzturēšanai, tirdzniecības vietas atrašanās vietu, kā arī sezonalitāti. Mērķis nomas maksas korekcijai ir nodrošināt tirgus infrastruktūras ilgtspējīgu uzturēšanu un pakāpenisku uzlabošanu,” norāda “Rīgas namu” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte. 

Viņš pastāstīja, ka Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcijas īstenošanas ietvaros šobrīd notiek secīga tirgus paviljonu atjaunošana un pagaidu rotācija, lai nodrošinātu tirgus darbības nepārtrauktību, attīstītu jaunas funkcijas un vienlaikus saglabātu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu. Tirgus attīstības koncepcija paredz, ka līdz 2029. gadam ir jāatjauno un atbilstoši jāiekārto visi tirgus paviljoni, koncentrējot tirdzniecības funkciju četros paviljonos. Tas nozīmē ne tikai vizuālas pārmaiņas interjerā, bet arī teju simtgadīgo konstrukciju stiprināšanu, jumta seguma maiņu, pagrabstāvu remontu un citus darbus, kas tirgus apmeklētājiem nav pamanāms.

““Rīgas nami” kā tirgus pārvaldniekam ir skaidra vīzija par tirgus turpmāko biznesa attīstību, un tā ir cieši saistīta ar minēto Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepciju. Esošais tirgus modelis jāpielāgo mūsdienu apstākļiem, saglabājot tirdzniecības funkciju un koncentrējot to, kā arī ieviešot jaunas funkcijas un pakalpojumus. Tāpēc tirgus pārvaldības plāns tuvākajiem gadiem nav vienkārša nomas maksu celšana vai pazemināšana, bet kompleksi pasākumi, lai tirgus būtu pilns ar dzīvu rosību. Mūsu redzējumā pircēju piesaiste un tirgotāju skaita palielināšana sasniedzama galvenokārt ar tirgus piedāvājuma uzlabošanu, nevis tikai ar cenu politiku. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu ne tikai paviljonu un ārtelpas tirdzniecības vietu uzlabojumi, bet arī zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, mūsdienīgu biroju telpu nomas piedāvājums tirgus teritorijā, tirgus “atdzīvināšana” ārpus darba laika ar kultūras, mākslas, izklaides notikumiem u.tml.,” raksta Bunte.

Novērtē šo rakstu: