Rīgas dome izsludina fiktīvu cenu aptauju Čaka ielas „eksperimenta” krīzes komunikācijai un "stratēģijas izstrādei"
PIETIEK28.11.2020.
Komentāri (72)
Iesaki rakstu: 
Redzot, ka laiks iet, bet lielas daļas rīdzinieku sašutums par nepārdomāto Aleksandra Čaka ielas „velojoslu eksperimentu” nemazinās, jaunā Rīgas dome nolēmusi patērēties šī „eksperimenta” komunicēšanai, izsludinot steidzīgu un acīmredzami fiktīvu cenu aptauju par krīzes komunikāciju un „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai”.
Milzīgā steiga, kādā cenu aptauja izsludināta, un noliktie termiņi skaidri apliecina, ka labākajās Saskaņas un Vienotības tradīcijās vēlamais stratēģijas izstrādātājs un īstenotājs ir zināms jau iepriekš.
Uzsverot, ka ievēro „labas pārvaldības un sabiedrības informēšanas principus” un rīkojas „efektīvai Rīgas pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanai”, Rīgas domes Satiksmes departaments informāciju par cenu aptauju ir izsūtījis piektdien, 27. novembrī, īsi pirms darba dienas beigām.
Cenu aptaujas piedāvājumi toties ir jāiesniedz nākamajā darbadienā – 30. novembrī, savukārt „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai” ir paredzēts sākt jau nākamajā dienā – 1. decembrī un turpināt divas nedēļas, līdz 15. decembrim.
„Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir novērojama izteikta viedokļu dažādība Rīgas iedzīvotāju vidū, ir nepieciešama pārdomāta komunikācijas stratēģija, orientējoties uz informatīva un izglītojoša satura izveidi un publicitātes veidošanu par pagaidu velojoslām A. Čaka ielā, kā arī krīzes komunikācijas atbalstu un pastāvīgu sociālo mediju monitoringu,” savas vajadzības skaidro Satiksmes departaments.
Fiktīvās cenu aptaujas nolikums rāda, ka līdz ar „komunikācijas stratēģijas izstrādi A. Čaka pagaidu velojoslu komunikācijai” jauno Rīgas domi interesē arī „vismaz trīs informatīvu materiālu izstrāde par kritērijiem, kā tiks monitorēta pagaidu velojoslu efektivitāte A. Čaka ielā (GIF vai dinamiskais baneris)”, „krīzes komunikācijas atbalsts, mediju un sociālo mediju monitorings, kā arī „secinājumi un ieteikumi tālākai komunikācijai”.
Seko mums 
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
