Rīgas domes darbiniece izmantojusi darba e-pastu, lai aicinātu telefonbalsojumā „atbalstīt Nilu”
PIETIEK29.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne jau tikai Ventspils pašvaldības darbinieki izmanto dienesta e-pastus, lai aģitētu TV balsojumā atbalstīt savu pilsētas mēru, - kā izrādās, pirms šīs nedēļas TV raidījuma Sastrēgumstunda arī Rīgas domes darbiniece Tatjana Sergejeva-Zusko no darba e-pasta adreses izsūtījusi kvēlu aicinājumu ar telefonbalsojumu parādīt, ka „Ēlertei un Brokai Rīgā nekas nespīd”.
Vairāk nekā pussimt adresātu 28. novembra rītā, neilgi pēc darbalaika sākuma no Saskaņas centra Rīgas domes deputātu frakcijas referentes Tatjanas Sergejevas-Zusko darba e-pasta adreses saņēma krievu valodā rakstītu aicinājumu ar nosaukumu „informācija!!!!!”, kurā tika informēti, ka „mums ir jāparāda visiem, ka [abām pārējām mēra amata kandidātēm] Ēlertei un Brokai nekas nespīd Rīgā”.
Domes darbiniece visiem adresātiem pavēstīja: „Vienu reizi Nils jau piedalījās šajā raidījumā. Un tad mēs visi ar telefonbalsošanu spējām parādīt, ka Rīga atbalsta tikai Nilu! Šodien, kad pie varas raujas Ēlerte, mums ir jābalso vēl aktīvāk!”
Pati Sergejeva-Zusko ceturtdien neparko nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, kādu iemeslu dēļ viņa no darba elektroniskā pasta ir izsūtījusi šādu vēstuli un vai šī pašvaldības resursu tērēšana ir saskaņota likumā noteiktajā kārtībā.
Nekādu pašvaldības resursu tērēšanu nesaskatīja arī pats Ušakovs, kurš ar preses sekretāres starpniecību Pietiek pavēstīja: „Esmu pateicīgs savai frakcijai, gan deputātiem, gan referentei pat atbalstu. Daudz vieglāk ir strādāt tad, kad tev ir biedru un kolēģu atbalsts.” Sergejeva-Zusko esot Rīgas domes "Saskaņas centra" frakcijas referente, un „frakcijai ir tiesības aicināt atbalstīt vienu no saviem kolēģiem”.
Sergejeva-Zusko ievērību izpelnījās jau pērn, kad atklājās, ka viņa Saskaņai ziedojusi 2000 latu, bet divas dienas vēlāk – vēlāk 500 latu. Šādu summu jaunā sieviete savā budžetā bija atradusi, neraugoties uz to, ka viņai nav ne vērā ņemamu uzņēmumu kapitāldaļu vai amatpersonas statusa kādā kompānijā, ne arī ieķīlājamu nekustamo īpašumu vai ar tiem veiktu darījumu.
Kad Sergejeva-Zusko 2010. gadā, tolaik strādājot par farmaceiti un referenti, no Saskaņas centra kandidēja uz vietu Saeimā, kā savu vienīgo mantu viņa bija deklarējusi 1000 latu lielus skaidrās naudas uzkrājumus. Līdz ar ziedojuma nākšanu gaismā kļuva skaidrs, ka referente ziedojusi summu, kas atbilst viņas vesela pusgada algai domē: kā apstiprināja domes preses pārstāve, vidēji referenta alga pirms nodokļu nomaksas ir 650 latu mēnesī, tātad pēc nodokļiem – aptuveni 440-450 latu.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
