Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien notikušais balsojums par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājas Ivetas Ratinīkas nomaiņu ir interesants ar to, ka dokumenti parāda: “uzbrauciens”, visticamāk, ir izraisīts mākslīgi, mēra birojam apzināti sarīkojot viltus ieganstu.

Sabiedrību vakar negaidīti pārsteidza steigšus izziņotais lēmumprojekts par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas Ivetas Ratinīkas atcelšanu un jauna, vārdā nenosaukta kandidāta ievēlēšanu viņas vietā. Sabiedrības reakcija bija viennozīmīgi negatīva, jo tika uzskatīts – no pašreizējā domes deputātu sastāva I. Ratinīka ir vislabāk kvalificētā šīs komitejas vadīšanai, būdama skolotāja ar 15 gadu pedagoģiskā darba stāžu, autore, literatūrkritiķe un vieslektore universitātēs. Arī divu gadu darba rezultāti ir tādi, kas neliek vilties: labākais piemērs – rindu uz bērnudārziem no vairāk nekā 2000 rindā esošiem bērniem izdevies samazināt līdz 800 bērniem, kas agrāk tika uzskatīts par neiespējamu.

Tā kā profesionālajā ziņā pēdējo divu gadu laikā, salīdzinot ar Ušakova–Amerika laikiem Rīgas domē, izglītības un kultūras ziņā ir bijis saskatāms progress, tad kā vienīgais iemesls vakar vakarā tika minēts tas, ka “neesot laikus saplānoti Jaungada svinēšanas lielie pasākumi Rīgā”. Galvaspilsētā jau sākušies tradicionālie pirmssvētku pasākumi (labdarības koncerti, tirdziņi, bluķa vilkšana, apkaimju izgreznošana utt.), taču neesot ieplānots lielais pasākums 31. decembra vakarā.

Pirms šodienas sēdes komitejā ir iesniegti oficiālie dokumenti, kas domāti lēmumu pamatošanai. Tā kā tie nesatur personu datus vai citu neizpaužamu informāciju, sabiedrībai ir iespējams ar tiem iepazīties. Un no tiem izriet aina, kas parāda: tas ir paša mēra Mārtiņa Staķa biroja darba rezultāts, ka Jaungada koncerts tiek plānots tikai tagad.

Izrādās, ka vēl augusta sākumā domes priekšsēdētāja līmenī ticis apspriests jautājums par lielajiem svētkiem, kā rezultātā ticis nolemts nesteigties ar Jaungada svinībām. Iemesli tam bijuši divi: pirmkārt, vai pilsētas budžetā būs nauda lielām svinībām, ņemot vērā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku un vajadzību palīdzēt bēgļiem. Otrkārt, pastāvēja varbūtība, ka uz ziemu aktivizēsies koronavīruss un masu pulcēšanās pasākumi atkal netiks atļauti. 11. augustā attiecīgā darba grupa prezentējusi priekšlikumus Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, taču tobrīd priekšlikumi netika atbalstīti, pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem.

Kad decembra sākumā noskaidrojies, ka Rīgas budžets tomēr pildījies labi un ka vīruss arī turas normas robežās, tikusi izveidota darba grupa Jaungada lielā pasākuma sarīkošanai. Tā kā šis darbs tiek veikts katru gadu, uzdevums bijis standarta: ticis sastādīts plāns, uzrunāti mūziķi, no kuriem atsaukušies tādi kā “Dzelzs Vilks”, Ralfs Eilands, “Sudden Lights”, “Auļi”, reperis Ansis utt., aptaujāti aprīkojuma izīrētāji un tamlīdzīgi.

Kad viss bijis saskaņots, svētku darba grupa apstiprinājusi Jaungada svinību plānu. Darba grupā ietilpusi Evija Celma, Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja, mēra padomnieks Aleksis Zoldners, dažādas domes ierēdnes (Zane Glaudiņa, Dārta Apsīte, Liene Kubiļus, Kitija Riekstiņa, Daiga Mežale, Ludmila Levite, Ilona Vanadziņa, Ineta Zalāne), savukārt domes deputātus pārstāvēja Agnese Logina (“Progresīvie/PAR!”).

Kā rāda darba grupas protokols, sēde par Jaungada svinību apstiprināšanu varējusi norisināties tikai vakar, 7. decembrī. Tā notikusi attālinātā formātā un ilgusi no 08:30 līdz 08:45, pēc kā priekšlikumus apstiprinājuši un virzījuši uz komitejas sēdi šodien.

Līdz ar to runas par I. Ratinīkas atstādināšanu “tāpēc, ka neesot sagatavotas Jaungada svinības” sākušās vēl pirms tam, kad attiecīgā darba grupa, kurā ir iekļauts mēra personīgais padomnieks, biroja vadītāja un M. Staķa (bet ne I. Ratinīkas) pārstāvētās frakcijas deputāte, vispār bija pieņēmusi lēmumu šādus svētkus tomēr rīkot.

Interesanti arī, ka M. Staķa parakstīts vadības uzdevums nr. RD-22-61-vu, kurš paredzēja atgriezties pie idejas par lielo Jaungada sagaidīšanu, datēts tikai ar 6. decembri, trešdienu.

Tātad dokumenti parāda — M. Staķis un viņa birojs apzināti veidojuši situāciju tā, lai Jaungada sagaidīšana tiktu rīkota pēdējā brīdī, lai par to varētu “vainot” I. Ratinīku un sākt atstādināt par situāciju, pie kuras vainojams pats mērs un viņa birojs. Šim nolūkam “Progresīvie/PAR!” piesaistījuši “ždanokieti” Jakovu Plineru, kura uzdevums – nodrošināt kvorumu, lai arī nav zināms, ko M. Staķis tam par to apsolījis. Interesanti, ka komiteja Jaungada svinēšanas plānu šodien atbalstījusi, jo I. Ratinīka aicinājusi “cienīt vismaz citu cilvēku ieguldīto darbu, ja ne manējo ”.

Novērtē šo rakstu:

91
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi