Rīgas domes pieturvietu iepirkums – absolūts ierēdniecības darbs
Uldis Lukševics*02.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā noslēdzās Rīgas domes cenu aptauja, kuras mērķis ir jaunas, individuāla dizaina pieturvietas galvaspilsētā. Iedziļinoties domes veidotajā konkursa aprakstā, jāsecina, ka tas veidots bez izpratnes vai arī orientēts uz kādu pretendentu, kuram jau ir gatavs risinājums.
Arī mēs sākotnēji izskatījām šo konkursu, jo kopumā ideja ir interesanta ar nosacījumu, ja pilsēta patiešām vēlas unikālus un jaunus urbānus risinājumus Rīgas vidē. Vismaz tā liecina iepirkuma apraksta pirmie teikumi, tomēr tālākais mudina domāt par lielām pretrunām. Piemēram, desmit dienu termiņš trīs skiču izveidei katram no trim pieturu veidiem. Tas nav iespējams, rodas sajūta, ka pilsēta tomēr neko unikālu negrib, un tieši neizpildāmo termiņu dēļ lēmām konkursā nepiedalīties.
Runājot par šāda apmēra projektu, jāņem vērā, ka vizuālo skiču izstrāde katram pieturvietas tipam, kā arī to apspriešana, viena dizaina izvēle un apstiprināšana varētu aizņemt aptuveni trīs mēnešus. Turklāt projektā noteikti būtu nepieciešams arī grafiskais dizainers, kas šajā iepirkumā vispār nav piemēts. Tā vietā neizprotamā kārtā uzsvars tiek likts uz izglītību vides dizaina jomā, kas tiek norādīta kā priekšrocība, lai gan patiesībā ir ļoti šaura sfēra.
Grūti pateikt, vai pretrunas un neatbilstības konkursa nosacījumos ir apzināta vai neapzināta kļūda. Lasot publicēto informāciju, rodas sajūta, ka iepirkuma aprakstu veidojis komunikācijas cilvēks, bet tehnisko specifikāciju - kāds cits. Un abi savstarpēji nav sadarbojušies.
Ja Rīgas pilsēta patiešām vēlas jaunas, individuāla dizaina pieturvietas, kas pats par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji, tad nepieciešams parādīt pilsētgribu, rūpīgi plānojot un organizējot šo projektu. Piemēram, sadarbībā ar apkaimju biedrībām un nozaru profesionāļiem izstrādājot nosacījumus, tad organizējot konkursu, kura rezultāti tiek nodoti publiskai apspriešanai iedzīvotājiem, ekspertiem un, jau pieminētajām, apkaimju biedrībām. Jaunas pieturvietas visā galvaspilsētā ir daudzu miljonu projekts un tai ir jābūt kopīgai lietai. Šobrīd tas izskatās pēc biznesa projekta.
Unikālus risinājumus nevar vērtēt pēc zemākās cenas, kā to plānots darīt šobrīd. Bez dizaina skicēm vēl nemaz nevar prognozēt, kādas būs gala izmaksas, tāpēc šķiet, ka šobrīd aprēķini tiek veikti, balstoties uz kādu, jau esošu, risinājumu. Vienmēr atradīsies kāds, kurš būs gatavs izstrādāt risinājumu, piemēram, par sešiem tūkstošiem eiro, bet tad pastāv risks, ka rezultātā pilsētā būs 100 pieturas, uz kurām paskatoties būs skaidrs, ka tas bijis zemākās cenas piedāvājums.
Konkursa norise mudina domāt, ka pilsētas budžetā ir atrasta kāda niša, no kuras pasmelties, vai kāda iespēja piesaistīt finansējumu, kas tāpat būs jāatdod no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Daudzu miljonu projekta realizācijai ar nepārdomātu dizainu nav jēgas.
* Arhitektu biroja "NRJA" vadītājs
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
