Rīgas domes pieturvietu iepirkums – absolūts ierēdniecības darbs
Uldis Lukševics*02.06.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
pogaļa
05.06.2021. 19:42Var jau cerēt , ka Ķirša vadītā joma domā kā Rīgu padarīt skaistāku un loģiskāku - prevalē savtīgās intereses un turpinās čīkstēšana cik slikti strādājuši iepriekšējie. Jā, tik tas viņa lieliskais saimnieka tvēriens kaut kā vēl arvien nav ne redzams, ne jūtams. Laikam viņam liekas, ka pietiek ar paša pārliecību, mutes virināšanu un savu shēmu izstrādāšanu.
Traktors
03.06.2021. 08:02Ja autora pretenzijas par nolikuma prasībām ir pamatotas - tad ir jāraksta iesniegums IUB. Ja IUB kaut vienu punktu atzīs par pamatotu, tad uzdos pasūtītājam grozīt nolikumu un visbiežāk tas nozīmē arī jaunu iepirkumu. Pie nolikuma apstrīdēšanas drošības nauda IUB nav jāmaksā.
Tāpat, var uzdot jautājumus iepirkuma komisijai un ierosināt veikt izmaiņas.
Tā ir jārīkojas, ja vēlaties piedalīties un kaut ko mainīt un panākt. Publikācijas PIETIEK ir labi, taču neko neietekmēs.
P.S.
Jā, apstiprinu, šādos iepirkumos pilnīgi vienmēr ir jau zināms un sarunāts vēlamais uzvarētājs.
Biznesa Ķirsis
02.06.2021. 22:25Pieturvietu Iepirkums ir Ķirša biznesa plāns nākamajiem gadiem - tiks nomainītas lielākā daļa Rīgas pieturvietas par kopējo summu padsmit miljonu eiro vērtībā. Tāpēc tagad butiski lēti un bez nopietna konkursa (atviegloti noteikumi zem 10 000 eur) veikt savējiem izdevīga pieturvietu dizaina un tehniskā projekta izstrādi. Iegūtā tehniskā specifikācija tiks izmantota, lai veiktu nākamos pieturvietu iepirkumus.
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/riga-grasas-nomainit-visas-sabiedriska-transporta-pieturas.d?id 53130163
janka
02.06.2021. 18:06reiz bija udens transporta pieturveitu dizaina konkurs, es tajaa vineeju.. bija jaiet uz buuvaldi pakalj balvai.. aploksnei ar 500 latiem.
nesapratu
02.06.2021. 17:29Kādas problēmas 10 dienās uztaisīt skices pieturvietām? Normālam arhitektu birojam tādas būtu jāspēj piedāvāt 10 minūšu laikā, kas nepieciešamas to atrašanai datorā un nelielām korekcijām.
motorhead 1916
02.06.2021. 16:37Man domaat, pieturvietaam jaabuut vienadaam, funkcionaalaam un, kas nav mazsvariigi, apgaismotaam. Savus individuaalos risinaajumus tie zilie eerglji var iebaazt tai vietaa, kur citi shaadi eerglji var noveerteet.
Latvijas okupācijas 81 gads
02.06.2021. 16:10Kamēr Latvijas ienaidniekus nesāks atšaut, viņi nonāks arī līdz ragu sildītājiem un zaķu stopsignāliem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
