Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadība un SIA “Rīgas Meži” padome pārkāpj likumu, jo vēl arvien darbu turpina šī uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Viņa šo amatu ieguva bez konkursa, kaut arī Rīgas domes vadība masu medijiem un rīdziniekiem bija deklarējusi par savu apņemšanos strādāt godīgi un caurspīdīgi. Tomēr tā nenotika, un tas turpinās vēl tagad.
“Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma” 37.panta astotās daļas 2.punkts un devītā daļa nosaka: “Šā panta astotās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā ieceltā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome amatā ieceļ šo personu vai citu kandidātu. Šis termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu.”
Anita Skudra valdes priekšsēdētājas amatu ieņem ilgāk par gadu, kas liecina par to, ka viņas un Mārtiņa Staķa ģimeniskajām, draudzīgajām attiecībām ir lielāks svars nekā solījumiem par godīgumu un likumu ievērošanai. Anitas Skudras nesatricināmās pozīcijas palielina arī fakts, ka viņa pārstāv partiju “Vienotība”.
Pagājušā gada laikā tā arī netika pieņemts darbā trešais valdes loceklis, un SIA “Rīgas Meži” otra valdes locekle bija Līvija Stukovenko, kura šo amatu sev nodrošināja, pienesot domes vadībai apšaubāmu trauksmes cēlēja ziņojumu, varēja saņemt lielu algu un baudīt īpašu labvēlības statusu neatkarīgi no paveiktā. Šis fakts ir vērtējams kā tirgošanās ar ietekmi, bet kontrolējošām institūcijām pagaidām vēl nav radusies vēlme pārbaudīt šīs domes, tās kapitālsabiedrību un citu struktūru darbu.
Dīvaini, bet a priori tiek pieņemts, ka, ja šī dome skaļi klaigā par godīgumu un noķertajiem blēžiem, tad tā ir godīga, produktīva, labi saimnieko un neviens cents no rīdzinieku naudas nav izkūpējis vējā.
Kā noprotams, galvenais viņu uzdevums ir atlaist no darba ilggadīgus un profesionālus darbiniekus, veidojot “savas komandas”. Kā TV atklāti pavēstīja citas pašvaldības SIA - “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs R. Neimanis, tad viņu uzdevums ir atbrīvoties “no iepriekšējās vadības metastāzēm”, ar to domājot darbiniekus, kuri pārzina darbu un likumdošanu. Tādi var tikai traucēt realizēt jaunos, restarta uzdevumus.
Kā liecina informācija masu medijos, līdz pagājušā gada augustam no SIA “Rīgas Meži” tika “iztīrīti” 40 darbinieki. Protams, rīdzinieki viņiem izmaksāja kompensācijas, kas bija vairāk nekā 100 000 eiro.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
