Rīgas domes vadības slēptā kompensāciju summa varētu pārsniegt pusmiljonu
L. Lapsa16.11.2010.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs joprojām nevēlas sniegt atbildi uz jautājumu, kādas summas šogad izmaksātas pretlikumīgi atlaistajiem domes struktūru darbiniekiem, neoficiālas ziņas rāda, ka šo izmaksāto un izmaksājamo kompensāciju kopsumma jau pašlaik varētu būt vismaz trīskārt pārsniegusi pagaidām minētos 160 tūkstošus latu.
Kā Pietiek jau informēja, iepriekšējā Ušakova oficiālajā atbildē tika apgalvots, ka nekādas kompensācijas atlaistajiem darbiniekiem vispār neesot maksātas. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas darbiniekiem esot izmaksājušas tikai „atlaišanas pabalstu, ievērojot Darba likuma un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu, kā arī gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis, darbiniekiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tiek aprēķināta un izmaksāta vidējā izpeļņa par neizmantoto ikgadējā atvaļinājuma laiku”.
Taču pretrunā ar šo apgalvojumu bija pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča jau iepriekš Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē publiskotie dati, no kuriem izrietēja, ka aptuveni 40 atlaistie darbinieki caur tiesu no pašvaldības pietiesājuši apmēram 160 tūkstošu latu kompensācijas. Pašvaldība šos tiesas lēmumus arī pildot, kaut gan tos gatavojoties pārsūdzēt.
Taču neoficiāli zināms, ka kopējās izmaksātās un vēl izmaksājamās kompensācijas un pabalsti jau pašlaik pārsnieguši pusmiljona latu atzīmi: vismaz atsevišķiem darbiniekiem izmaksājamo kompensāciju summa tuvojusies pat 10 tūkstošiem latu. Turklāt, kā apliecina avoti Rīgas domē, kompensāciju kopsumma vēl augšot, jo daudzu, iespējams, pretlikumīgi atlaisto darbinieku prasības tiesā vēl nav izskatītas.
Viens no šogad domes struktūrās kopumā gandrīz četriem tūkstošiem atlaisto darbinieku Pietiek norādīja, ka kopējā kompensāciju summa pieaugšot arī citu iemeslu dēļ – pretēji publiskajiem apgalvojumiem vismaz virkni tiesas lēmumu par kompensācijām pašvaldība pārsūdzot, kompensācijas nemaz neizmaksājot, un rezultātā pēc galīgā sprieduma lietā uzkrātās kompensāciju summas būšot vēl ievērojami pieaugušas. (Kā zināms, pašvaldības pārstāvis ir publiski apgalvojis, ka dome esot pārliecināta par savu patiesību un tiesāšoties „līdz galam”.)
Tikmēr Ušakovs uzdotajiem jautājumiem par to, kāda ir kopējā Rīgas pašvaldības šā gada laikā uz š.g. 1. novembri samaksātā summa atlaistajiem darbiniekiem gan kompensācijās, gan pabalstos, pagaidām klusē. Tiek pieļauts, ka skaidrojums varētu tikt sniegts trešdien.
Ņemot vērā lasītāju interesi, šodien Pietiek publicē visu Rīgas pašvaldības struktūru darbinieku sarakstu, ar kuriem šā gada pirmajos deviņos mēnešos pārtrauktas darba attiecības.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
