Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās uzstādītie reklāmas stendi apdraud cilvēku drošību. Digitālās reklāmas objektiem elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības, vai elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem. Tas nav estētiski, bet vēl jo būtiskāk – šāds izpildījums ir bīstams apkārtējo veselībai un pat dzīvībai. Vai jānotiek traģēdijai, lai atbildīgie reaģētu? Turklāt, ja izvērtē publiski pieejamo informāciju, atklāts paliek arī jautājums – kāpēc konkurss par šādu reklāmas objektu izvietošanu ir draudzīgs tikai atsevišķiem pretendentiem?

Veikt izpētes ekskursiju Rīgas ielās mani pamudināja Daiņa Deiģeļa internetā lasāmais raksts, kurā viņš pauž sašutumu par to, ka no Zolitūdes traģēdijas laikam neesam mācījušies un joprojām galvaspilsētā ir būvobjekti, šajā gadījumā – vides reklāmas, kas nav sakārtotas atbilstoši likumdošanas prasībām. Un komersants tās uzstāda, tā teikt, “uz ātru roku”.

Noteikumi, kurus neievēro

Kā bijušais Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības, nekustamā īpašuma un projektu nodaļas vadītājs, izpētot rakstā norādītos objektus Rīgas pilsētvidē, fiksēju, ka reklāmas stendu uzstādītāji un īpašnieki ir uzņēmums SIA “JCDecaux Latvia”.

Uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka kompānija nodrošina 28 digitālos ekrānus un 493 objektus Rīgas pilsētas teritorijā, kuros iznomā rotējošos reklāmas laukumus vai statiskus stendus ar apgaismojumu (saraksts ar visām adresēm: https://geo.jcdecaux.lv/lv/). Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai 140 no šiem objektiem elektrības pievads tiek nodrošināts ar gaisa vadu, bet pārējos - ar zemes kabeli.

Pēc nejaušības principa izvēloties vairākus objektus, iespējamie pārkāpumi reklāmas objektu būvniecībā un to pieslēgumos elektroapgādes līnijām bija ātri pamanāmi, piemēram, Āgenskalnā, galvaspilsētas centrā. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" prasībām šādu ekrānu ierīkošanai un pieslēgšanai elektroapgādei nepieciešams izstrādāt pieslēguma projektu un saņemt saskaņojumu ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētāju, ja objektu nepieciešams pieslēgt elektropiegādes tīkliem vai citām inženierkomunikācijām, kā arī ar citiem inženierkomunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru īpašumtiesības tiek skartas.

Taču apsekotajos digitālās reklāmas objektos, iespējams, elektropievade tiek nodrošināta bez saskaņota projekta, jo elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības. Savukārt pieturvietās uzstādītajiem rotējošiem reklāmas plakātiem elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem, piemēram, izmantojot Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” infrastruktūru. 

Neviens no apsekoto reklāmas stendu izvēlētajiem elektropievades risinājumiem, pirmšķietami vērtējot, neatbilst Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" prasībām.

Gaidīsim nelaimi?

Ņemot vērā, ka digitālo ekrānu izbūve atbilstoši normatīvo aktu prasībām prasa ievērojamu resursu ieguldīšanu, iespējamie būvniecības pārkāpumi rada uzņēmumam acīmredzamas tirgus priekšrocības, ļaujot piedāvāt reklāmdevējiem pakalpojumus par samazinātām cenām vai, pat pielīdzinot cenas tirgus līmenim, gūt virspeļņu.

Esmu novērojis, ka gandrīz ik dienu Rīgā tiek uzstādīti jauni šādi objekti, piedāvājot tirgū aizvien vairāk šādi ierīkotu reklāmas vietu.

Aicinātu atbildīgās institūcijas pārbaudīt reklāmas objektus Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, lai pārliecinātos par reklāmas objektu izbūves atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī novērstu iespējamos pārkāpumus. Būtu nepieciešams noskaidrot, pirmkārt, vai attiecībā uz visiem šiem digitālās reklāmas objektiem ir izstrādāts tehniskais projekts (vai attiecībā uz katru no objektiem?), otrkārt, vai objektu izbūve notikusi atbilstoši izstrādātajiem projektiem (kur tādi ir)? Treškārt, vai visiem objektiem ar zemes kabeli bija izņemta un realizēta rakšanas darbu atļauja?

Novēršam nelaimi, nevis to gaidām un tad rīkojamies!

Konkurenci deformējoši darījumi

Attiecībā uz digitālo reklāmas objektu izvietošanu Rīgas ielās ir vēl kāds pieminēšanas vērts aspekts, proti, konkurenci deformējoši darījumi, par kuriem aizrādījumus izteikusi arī Konkurences padome, proti, tā norādījusi uz līguma pārkāpumiem starp SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pilsētas līnijas” un SIA “JCDecaux” saistībā ekskluzīvo tiesību nodošanu reklāmas izvietošanai sabiedriskajā transportā un sabiedriskā transporta pieturvietās. Turklāt 2012. gada līgumi bija noslēgti bez konkursa izsludināšanas. Par to plaši ziņoja arī Latvijas mediji.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas konstatējams, ka “Rīgas satiksme”, neskatoties uz Konkurences padomes aizrādījumiem, visticamāk, turpina pārkāpt Konkurences likuma noteikumus, nodrošinot darījumu slēgšanu un sadarbojoties tikai ar jau minētajiem tirgus dalībniekiem. Tiesa, izsludinot konkursus, bet tajos ietverot pretendentu kvalifikācijas kritērijus, kas ievērojami sašaurina iespējamo pretendentu loku.

Līgumā viens, dzīvē cits

Esmu arī konstatējis, ka daļa no pieturvietās uzstādītajiem digitālajiem ekrāniem ierīkota pieturvietās, kas izbūvētas uz 2018.gada 22.jūnija konkursa Nr. RS/2018/17 “Par Patapinājuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” pamata, kur pieliku Nr. 1 – “Sabiedriskā transporta pieturvietas tehniskais risinājums” nav paredzēts izbūvēt reklāmas objektus ar piesaisti zemei. Tomēr pašreizējie reklāmas objektu risinājumi izbūvēti ar piesaisti zemei.

Būtu interesanti uzzināt, vai SIA “Rīgas Satiksme” (RS) noslēgtajos līgumos vai to vēlākos papildinājumos ir pieļāvusi šādas pieturvietu konstruktīvās izmaiņas? Kur šādus dokumentus, kas pamato pieturvietu konstruktīvās izmaiņas, var atrast un izlasīt?

Konkursā sarunāts uzvarētājs?

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka ​publisko elektronisko iepirkumu sistēmā pērn septembrī tika izsludināts atklāts konkurss “Sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegāde Rīgas valstspilsētas pašvaldības vajadzībām” ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu 22.12.2022 un plānoto iepirkuma līgumcenu 5 miljoni eiro. Decembrī publiskajā telpā jau parādījās ziņas, ka iepirkumus, iespējams, bijis paredzēts jau no sarunāta pretendenta. Konkurss noslēdzās bez rezultāta – netika saņemts neviens piedāvājums.

​Norādītais liek secināt, ka pašvaldība kopā ar RS tuvākajā laikā meklēs risinājumus jaunu pieturvietu izbūvei un nomas attiecību nodibināšanai reklāmas izvietošanai pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs. Arī publiskajā telpā (raidījumā “Bez tabu”) atspoguļotie Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša izteikumi liecina, ka tiks meklēts risinājums, kas nav publiskais iepirkums. Viņš raidījumam norādījis: “Esam budžetā atraduši finansējumu – 350 tūkstošus. Tikai šobrīd ir problēma, ka Putina uzsāktā kara dēļ, tirgū ir liela neskaidrība. Mums jau izsludinot otro iepirkumu pēc kārtas nav pieteicies neviens pretendents. Esot materiālu deficīts, augstas cenas, tādēļ neviens nepiesakās. Domājam par plānu B.”

Ievērojamā atšķirība starp izsludinātā konkursa plānoto līgumcenu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka nosaukto finansējuma summu tiešām liek aizdomāties par izsludinātā konkursa mērķi un atbilstību labas pārvaldības principiem. Ja konkursa noteikumu mērķis ir bijis atturēt pretendentus no dalības konkursā (kas arī ir izdevies) vai ārpus konkursa vienoties ar iepriekšējo pieturvietu uzstādītāju un reklāmas izvietotājiem, tad konkurenci deformējošā situācija vides reklāmas tirgū tikai pagarinās.

Saistībā ar minēto vēršu uzmanību uz apstākli, ka gadījumā, ja 2023.gada budžetā finansējums pieturvietu uzstādīšanai tiek plānots mazāk nekā 5 miljonu eiro apmērā, tad darījuma summas izmaiņas uzskatāmas par tik būtisku novirzi no konkursa plānotās līgumcenas, ka konkursa izbeigšana pretendentu pieteikumu trūkuma dēļ nevar būt par ieganstu nojumju uzstādīšanas tiesību nodošanai citām personām bez atklāta konkursa rīkošanas. Ir jārīko jauns atklāts konkurss.

* ēku apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “KA pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

23
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...