„Rīgas mežu” vadītājs par uzņēmuma veikto izciršanu Biķerniekos – lieciet mieru mums un mūsu preses sekretāram
PIETIEK09.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lieciet mieru mums un mūsu preses sekretāram! – tas bija vienīgais, ko Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš (attēlā) aizvadītās nedēļas beigās vēlējās paskaidrot par Pietiek lasītāju fiksēto masveida koku izciršanu Biķerniekos.
Ja ticēt pašvaldības uzņēmuma interneta lapā apgalvotajam, fotogrāfijās redzamā posta aina esot meža „kopšana”: „:Ja runa ir par Biķernieku mežu, tad kopšanas cirtes laikā tiek izzāģēti kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki, kā arī tiek samazināta audzes biezība līdz MK noteikumos atļautajam, tādējādi palielinot augšanas telpu un uzlabojot vidi paliekošajiem kokiem. Biķernieku meža kopšana notiek saskaņā ar Valsts meža dienesta izdoto ciršanas apliecinājumu un atbilstoši ilgtspējīgas mežsaimniecības prasībām."
Taču, kā redzams fotogrāfijās, patiesībā vismaz vietumis „audzes biezību” Tauriņa – kura ieņēmumi uzņēmumā pērn bijuši vairāk nekā 67 tūkstoši eiro – vadītie Rīgas meži ir izretinājuši tik iespaidīgi, ka „kopšanas” vieta vairāk izskatās pēc kailcirtes.
„Šādu kailcirtes sektoru daudzumu neskaitīju, bet tie noteikti ir vairāk par desmit. Ir neizprotama situācija, ka Rīgas meži var atļauties veikt kailcirtes Biķernieku mežā! Ir nepieciešams piesaistīt sabiedrības uzmanību, lai apstādinātu šo patvaļu,” raksta Pietiek lasītājs Ingmars Šreibergs.
Savukārt cita lasītāja iesūtītajās fotogrāfijās redzami gan smagās meža tehnikas izdangāti Biķernieku celiņi, gan arī iespaidīgas baļķu kaudzes, kurās saskaņā ar uzņēmuma versiju esot sakrauti „kaltušie, slimību invadētie un augšanā atpalikušie koki”.
Vairāk nekā nedēļas laikā Rīgas mežu preses pārstāvis Edgars Vaikulis, kurš kā valdes loceklis uzņēmumā pērn saņēmis vairāk nekā 60 tūkstošus eiro un pirms piesliešanās partijai Saskaņa 2006. gadā bija mēģinājis iekļūt Saeimā no bēdīgi slavenā apvienības LPP/Latvijas ceļa saraksta, nevēlējās Pietiek sniegt nekādus skaidrojumus par Biķernieku mežā sarīkoto postažu. Savukārt vienīgais, ko aizvadītās nedēļas beigās vēlējās teikt Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Tauriņš, bija – lai liekot mierā viņu un viņa preses sekretāru!
Tikmēr otrdienas rītā Valsts meža dienests beidzot ir "pamodies" un ziņo: "Tieši šodien Valsts meža dienesta darbinieki brauc vērtēt situāciju dabā, kāda ir izveidojusies Biķernieku mežā!"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
