„Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra nenoliedz avāriju dzērumā, tā vietā sašutusi par pašas publiskoto foto ar alkohola glāzi
PIETIEK30.08.2023.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
SIA „Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra nenoliedz avāriju dzērumā, par kuru nesen vēstīja kāds informēts Pietiek lasītājs, - tas izriet no viņas parakstītas oficiālas vēstules, kurā A. Skudra piemin šo publikāciju, taču ir sašutusi par pavisam ko citu – par ne visai pievilcīgu viņas fotogrāfiju, pozējot ar alkohola glāzi rokā, ko viņa pati publicējusi savā „Facebook” profilā.
Vēstulē, kas noformēta, izmantojot „Rīgas mežu” oficiālo blanku, A. Skudra pauž satraukumu nevis par kādām uzņēmuma problēmām, bet gar par saviem personiskajiem aizskārumiem un rūpestiem un uzskaita visas Pietiek publikācijas, kurās pieminēta gan viņas dzēruma avārija, nejēdzīgās uzņēmuma vadības metodes un izšķērdība, gan arī plāni nogalināt „Rīgas mežu” briežu ganāmpulku:
„Interneta vietnē pietiek.com pēdējā pusotra mēneša laikā ir publicēti pieci SIA “Rīgas meži”, tai skaitā manis kā SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāju neslavu ceļoši un reputāciju graujoši raksti, proti:
(1) 13.07.2023. “Vai frontālo sadursmi Spuņciemā “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja ar dienesta “VW Touareg” izraisīja alkohola reibumā?, autors norādīts - Pietiek lasītājs,
(2) 27.07.2023. ““Rīgas Meži” nogalinās 42 statbriežus”, autors norādīts - Pietiek lasītājs,
https://m.pietiek.com/raksti/rigas_mezi_nogalinas_42_staltbriezus/;
(3) 01.08.2023. “Tā kā Rīgas pašvaldības uzņēmuma brieži nav redzami un augstvērtīgi, tie, protams, ir jāizšauj!”, autors norādīts - Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas meži”,
(4) 03.08.2023. “Kārtējo progresīvo ideju aizsegā netiks nežēlīgi nogalināti staltbrieži”, autors norādīts - Rīgas domes NA/LRA frakcija,
(5) 24.08.2023.””Rīgas Meži” uz nebēdu izšķērdē līdzekļus”, autors norādīts - Pietiek lasītājs,
https://m.pietiek.com/raksti/rigas_mezi_uz_nebedu_izskerde_lidzeklus/.
Taču neko no publikācijās minētajiem faktiem A. Skudra pat nemēģina apgāzt vai noliegt, pat atzīstot, ka „šī iesnieguma ietvaros netiek analizēts pašu publicēto rakstu tendenciozais saturs un tajos pausto faktu neatbilstība patiesībai”.
Vienīgais, kas A. Skudru uztrauc, ir lasītāju izteiktie viedokļi par to, ka par braukšanu dzērumā viņa būtu pelnījusi nosisties, bet par plāniem noslaktēt staltbriežus – saņemt sāls porciju pēcpusē.
Nevar noliegt, ka arī Pietiek uzskata, ka noziedznieki, kas brauc dzērumā un apdraud citu cilvēku dzīvību, būtu pelnījuši visļaunāko likteni, - tāpat kā ļaudis, kas ir bezatbildīgi nežēlīgi pret dzīvniekiem.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
