“Rīgas namu pārvaldnieks”: lai ieceltu Zvidriņu amatā ar 4150 eiro algu, “tika piemērota tiešā atlase, bet headhunting metode”
PIETIEK13.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinot Pietiek jau sniegto informāciju, ka pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” finanšu direktora amatā ar 4150 eiro algu bez konkura ir apstiprināta bijusī Valsts zemes dienesta vadītāja un arī no citiem amatiem skandalozi šķīrusies Solvita Zvidriņa, uzņēmums Pietiek šodien sniedza tik pārliecinošu skaidrojumu, ka to publicējam pilnībā:
“Finanšu sektors uzņēmumā ir ļoti nozīmīgs - uz to savā slēdzienā vairākkārt ir norādījis auditā “Ernst&Young”. Saistībā ar audita slēdzienu ir palielinājusies Finanšu pārvaldes darba apjoms, jo tās kompetencē ir 80% no visiem auditā akcentētajiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu pārvaldes kapacitātes nekavējošu stiprināšanu, finanšu direktora amata pretendenta izvēlei tika piemērota tiešā atlase, bet headhunting metode. Tā ļauj mērķtiecīgi atlasīt pretendentus ar visatbilstošāko profesionālo pieredzi, izmantojot dažādas datu bāzes un citus informācijas avotus.
“Rīgas namu pārvaldnieka” valde lēmumu par šo pieņēma 09/07/2020. Finanšu pārvaldes direktora atalgojums 4150eur. Bijusī finanšu direktore šobrīd pilda finanšu direktores vietnieces pienākumus.”
Jāpiebilst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kapitāla daļu turētāja pārstāve Iveta Zalpētere, kas pati pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja vietu tāpat ieņēma bez kāda konkursa, ir uzņēmumam lūgusi sniegt informāciju par “Rīgas namu pārvaldnieka” darbinieku atlases kārtību un par to, vai finanšu direktora amata kandidātu atlase ir notikusi atbilstoši šai kārtībai.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
