„Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesiski pagarina līgumu par liftu apkopi
Pietiek lasītājs26.12.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - RNP) ir prettiesiski pagarinājusi līgumu par liftu tehnisko apkopi, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanu, kas noslēgts ar SIA “Liftu alianse”. Iepirkumu uzraudzības birojs par to ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietu, taču neviena tiesībsargājošā iestāde, kas tika informēta par šo pārkāpumu, nav nekādi reaģējusi uz ziņojumā minētajiem faktiem, un nav sāktas pārbaudes.
RNP pretēji Publisko iepirkumu likumam atkārtoti pagarināja (veica būtiskus grozījumus) 2018.gada 14.decembra līguma par liftu tehnisko apkopi, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanu, kas noslēgts ar SIA “Liftu alianse”, darbību, noslēdzot 2021. gada 11.jūnijā vienošanos Nr.4, kā arī ar šo vienošanos prettiesiski pagarināja un turpināja līguma darbību iepirkuma 1.daļā, kuras līguma termiņš izbeidzās 2021.gada 25.janvārī.
Par šajā ziņojumā minēto pārkāpumu Iepirkumu uzraudzības birojs 12.08.2021. ierosināja administratīvā pārkāpuma lietu, un RNP bija jāsniedz rakstveida paskaidrojumi Iepirkumu uzraudzības birojam par līguma pagarināšanas pamatojumu un izlietotām summām, pievienojot līguma un tā grozījumu kopijas. RNP paskaidrojumos norādīja, ka minētie grozījumi ir nebūtiski.
Pēc vairāku mēnešu izmeklēšanas Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja, ka Pasūtītāja atbildīgā persona, noslēdzot Vienošanos Nr.4, ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu – prettiesiski veikusi būtiskus grozījumus iepirkumu līgumā, par kuru administratīvā atbildība ir paredzēta Publisko iepirkumu likuma 87.panta piektajā daļā (piemēro naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un tiesību izmantošanas aizliegumu — aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana).
Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, vērtējot administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, tika konstatēts arī, ka Pasūtītāja atbildīgā persona ir rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī. Proti, lai arī Pasūtītāja atbildīgās personas rīcība, prettiesiski noslēdzot Vienošanos Nr.4, liedza iespēju saņemt tiesības uz pakalpojuma sniegšanu citiem piegādātājiem, ierobežojot piegādātāju brīvu konkurenci, tika secināts, ka Pasūtītāja atbildīgā persona ar savu rīcību novērsa lielāku kaitējumu, kāds varēja rasties personu drošībai, veselībai un dzīvībai, gadījumā, ja Pasūtītājam nebūtu bijis iespējams nodrošināt liftu tehniskās apkopes, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanas pakalpojumu.
Ņemot vērā minēto, Iepirkumu uzraudzības birojs izbeidza administratīvo lietu.
Savukārt attiecībā uz iepirkuma līguma 1.daļu, kuras darbība pēc 2021.gada 25.janvāra tika prettiesiski turpināta līdz pat 2021. gada oktobrim (un 2021.gada jūnijā tās prettiesiskā izpilde sasniedza jau vairākus simtus tūkstošu euro apmēru!), Iepirkumu uzraudzības biroja izvērtējuma diemžēl nav.
Interesanti, ka apstākļos, kad ilgstošā laika periodā (mēneši, gadi) RNP neveic atbilstošus remontdarbus daudzīvokļu dzīvojamās mājās, kas var apdraudēt personas veselību un dzīvību, tā apzināti pieļauj bezdarbību un nerīkojas “galējās nepieciešamības apstākļos”, bet līgums ar SIA “Liftu alianse” (kura summa ir izteikta septiņciparu skaitlī) tiek pagarināts “galējās nepieciešamības apstākļos”. Kāpēc RNP nevarēja piemērot sarunu procedūru? Kāpēc dzīvokļu īpašnieki netika aicināti paši noslēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju? Un, protams, RNP “nebija vainīgs”, ka bija neveiksmīgs liftu pakalpojumu iepirkums 2020. gadā un, ka pēc 2020.gada rudenī pārtrauktas iepirkumu procedūras jaunu liftu pakalpojumu iepirkumu izsludināja tikai pēc apmēram četriem mēnešiem un apmēram tik pat daudz laika arī vērtēja jaunā iepirkuma rezultātus.
Acīmredzot ar šādu precedentu arī turpmāk sagaidīsim, ka publisko iepirkumu līgumi, pārkāpjot Publisko iepirkumu likumu, tiks slēgti/grozīti galējās nepieciešamības apstākļos.
Šis pārkāpums ir vērsts pret likumā noteikto publisko iepirkumu veikšanas kārtību; pārkāpums ierobežo konkurenci un kropļo tirgu liftu pakalpojumu jomā; iespējama prettiesiska labuma saņemšana par lēmuma pieņemšanu pagarināt līgumu; iespējama SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientu (daudzdzīvojamo māju ar liftiem īpašnieki) interešu pārkāpšana (prettiesiski uzspiežot tiem viena pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, kuru cenas var būt nepamatoti augstas vai pakalpojumi tiek sniegti neatbilstošā kvalitātē); pārkāpums neatbilst pašvaldības kapitālsabiedrības tiesiskās pārvaldības principiem un būtiski var ietekmēt RNP turpmāko reputāciju un attīstību, rada ļoti augsta līmeņa korupcijas riskus.
Pārkāpums arī norāda uz iespējamo RNP atbildīgo darbinieku un vadības (valdes) saskaņotu darbību prettiesiskā lēmuma pieņemšanā gan šajā, gan citos līdzīgos gadījumos, nav izslēgta arī RNP valdes un padomes vēršanās/ietekmēšana pret pārkāpuma konstatētājiem – Iekšējās kontroles nodaļas darbiniekiem (19.08.2021. izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar Iekšējās kontroles nodaļas vadītāju, uz 23.08.2021. valdes lēmuma pamata no 01.11.2021. Iekšējās kontroles nodaļa nepamatoti likvidēta un tās darbinieki tiek nepamatoti un prettiesiski atlaisti). SIA Rīgas namu pārvaldnieks valde un tās ieceltais Iekšējās kontroles nodaļas vadītāja p.i. (Juridiskās pārvaldes direktors) nav runājuši ar Iekšējās kontroles nodaļas darbiniekiem par turpmāko darba organizēšanu līdz 01.11.2021., veica prettiesisku pretdarbību Iekšējās kontroles nodaļas darbiniekiem “aiz muguras”, tajā skaitā, radot nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam.
Par aprakstītajiem liftu pakalpojumu iepirkuma līguma pārkāpumiem bija ziņots RNP valdes priekšsēdētājam Ronaldam Neimanim (attēlā) un valdes loceklim Bernhardam Maļinovskim (16.07.2021.). Tāpat informācija tika iesniegta Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Konkurences padomei, Iepirkumu uzraudzības birojam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un vēlāk arī Rīgas domei.
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
