Rīgas pašvaldībai savajagas dārgus "iPad" planšetdatorus, lietderību nespēj paskaidrot
PIETIEK17.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz divas nedēļas Rīgas dome nespēj paskaidrot - kādiem tieši nolūkiem pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām pagājušā gada rudenī ir iegādāti 14 planšetdatori iPad3 un tieši kādēļ pašvaldībai savajadzējušies iPad3 visdārgākie iespējamie modeļi ar 64 gigabaitu ietilpību.
Kā rāda Pietiek šodien publicētais ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora Ērika Zēģeļa rīkojumu izveidotās iepirkuma komisijas pagājušā gada septembra lēmums, tā izvērtējusi divus piedāvājumus 14 planšetdatoru iegādei Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām un par uzvarētāju atzinusi SIA Atea, kas planšetdatorus apņēmusies piegādāt par 6528 latiem bez PVN vai 7899 latiem ar PVN.
Kā rāda iepirkuma komisijas lēmums, departamentam noteikti bijis vajadzīgs viens iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā (abas cenas - ar PVN). Pašlaik interneta veikalā i-deal 16 GB iPad3 ar 3G iespēju maksā 399 latus un iPad3 ar 3G iespēju - 539 latus.
Taču papildus diezgan augstajai cenai (kas iPad3 pēdējos mēnešos gan ir mazinājusies) neizpratni rada tas, kādiem mērķiem pašvaldības departamentam savajadzējušies tieši šādi planšetdatori ar šādu ietilpību.
Kā izrādās, to izskaidrot vismaz pagaidām nespēj arī pašvaldības vadība. Jau pirms gandrīz divām nedēļām Pietiek uzdeva jautājumus domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam - ar ko tieši ir pamatota nepieciešamība pēc tik dārgu planšetdatoru iegādes, kāpēc tika izvēlēti tieši šie modeļi un nevis lētāki modeļi ar mazāku atmiņas ietilpību un kā tieši tie tiks izmantoti.
Kā izrādījies, Ušakovs ne uz vienu no šiem jautājumiem gandrīz divu nedēļu laikā nav spējis rast atbildes, - viņa preses pārstāve Pietiek ir norādījusi tikai, ka informācija esot pieprasīta no Informācijas tehnoloģiju centra.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
