Rīgas pašvaldības izdarību rezultāts ir tas, ka šobrīd ielās valda sankcionēta un nekontrolēta anarhija
Verners Gabranovs09.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīga. Esošās satiksmes infrastruktūras ietvaros kā prioritāte tiek sasteigti ieviesta velobraukšana un pārvietošanās ar elektroskūteriem. Tas apdraud pašu riteņbraucēju, gājēju, citu satiksmes dalībnieku drošību. Ieviesēji un aizstāvji piesauc Nīderlandes un citu valstu piemērus, kur esot tieši tā kā vajagot būt Rīgā. Blēņas! Rīgas pašvaldības izdarību rezultāts ir tas, ka šobrīd ielās valda sankcionēta un nekontrolēta anarhija!
Un, proti, - vesela satiksmes dalībnieku grupa ir anonīma un nekontrolēta. Anonīma - tas nozīmē - bez atbildības, kas satiksmē kā jebkurā ar risku saistītā jomā ir nepieļaujami principā. Tajā pašā Nīderlandē visi velosipēdi ir reģistrēti, velosatiksmi regulē stingri satiksmes noteikumi, un skolās jau no mazākajām klasēm mācību programmā ir satiksmes noteikumi.
Mums ir moderns, ar atbilstošiem resursiem apgādāts dienests - CSDD, kas var veikt velosipēdu reģistrāciju, katram braucamajam piešķirot numuru vai tos čipojot kā suņus. Tas risinātu arī apdrošināšanas lietu, kas nepieciešama katram satiksmes dalībniekam. Un jāsamaksā mazs, bet taisnīgs nodoklītis, lai man nav jāfinansē staķīš..., piedodiet, stabiņu mazgāšana.
Katram braucējam būtu jānokārto kāds eksāmens, jo satiksmē nedrīkst piedalīties bez pamatzināšanām par to, piemēram, vadājot paštaisītā kulbā mazus bērnus. To varētu darīt, piemēram, autoskolas. Nevajadzētu būt tā, ka dzērājs, zaudējis tiesības piedalīties satiksmē ar vienu braucamo, nākamajā dienā to turpina darīt ar citu braucamo! Vai regulāri "pālī" braukāt ar velo.
Ir jābūt ceļu policijas nodaļai (kā tajā pašā Nīderlandē), kas kontrolē šo satiksmes segmentu, patrulējot uz divriteņiem. Nomas elektrisko skūteru darbība būtu jāfokusē uz parkiem un tamlīdzīgām atpūtas vietām, bet privātie jāreģistrē kā satiksmes dalībnieki ar visām no tā izrietošajām atbildībām un pienākumiem.
Tiem būtu jābūt bijušiem pašiem pirmajiem soļiem Rīgas velosipedizācijā, līdztekus risinot satiksmes infrastruktūras piemērošanu ielu funkcionalitātes pārdalei (Rīgas centra apvedceļi). Atcerēsimies piesaukto Nīderlandi, kur iedzīvotājus uz riteņiem pārsēdināja XX gadsimta 70. gadu degvielas krīze, nevis domubiedru pulciņš.
Tāpat jāregulē velo izmantošana publiskos masu pasākumus (salūti, koncerti utt), kur gan šis dzelzs gabals, gan stabiņi būs posts citiem un pašiem braucējiem. Arī cilvēku pilnā Vecrīgā (gan tā atkal tāda būs) velo īsti nebūs ok. Pagaidām, kamēr Rīga mierīga kā lauku ciems, var pildīt "vēlētājiem dotos solījumus", pa galvu pa kaklu naktīs pārkrāsojot ielu svītras un savā starpā ķildojot sabiedrību. Ja nav secīga rīcības plāna, tad tā ir "zīmēšanās" un amatierisms...
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
