Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija piesedz jau kārtējās nelikumības „Rīgas namu pārvaldniekā”?
Pietiek lasītājs21.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš šīs pirmdienas, 20.07.2020. darbu SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes lietvedības pārziņa amatā ar fiktīva konkursa starpniecību (neveicot reālu pretendentu atlasi un intervijas) „darbu” uzsākusi SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pagaidu valdes priekšsēdētāja Elmāra Martinsona (attēlā) sievas Zanes Martinsones tuva draudzene Kristīne Strode.
Jautājums - vai šis nav korupcijas piemērs un visatļautībai no cilvēka, kas iepriekš tika atlaists no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" valdes locekļa amata, zaudējot uzticību. Cilvēka, kurš ir zaudējis Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu uzticību un tad tika iecelts SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētāja amatā?
Ko mēs sagaidām no šāda vadītāja, kuram rūp tikai saņemt labumus un algu, nevis kapitālsabiedrības efektīvs darbs un pakalpojumu kvalitāte. Vai tā nav sakritība, ka šāds cilvēks iecelts pārmaiņu laikā šādā uzņēmumā? Vai tā nav sakritība, ka viņa uzņēmuma vadības laikā bez konkursa pieņemta darbā disciplinārpārkāpumu dēļ no amata atlaistā Solvita Zvidriņa? Ko dara Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija? Piesedz šīs nelikumības?
Red.piez. „Rīgas namu pārvaldnieka” vadības paskaidrojumi par šo faktu pagaidām nav saņemti.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
