Rīgas pilsētas tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina publisks paziņojums par Igora Kuzmuka nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, ko izdarījis ģenerālprokurors Juris Stukāns
Mārtiņš Tupureins31.05.2024.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
2024. gada 13. februārī pasludināts saīsinātais spriedums krimināllietā Nr. 11840002622, ar kuru attaisnots Igors Kuzmuks viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas, 77.2 panta. Pilna sprieduma pieejamība tika plānota 2024. gada 10. maijā.
Tiesa saņēmusi I. Kuzmuka lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.
I. Kuzmuks norāda, ka 2024. gada 19. februāra TV raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, uz žurnālistes jautājumu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu, ģenerālprokurors Juris Stukāns norādījis, ka ir pārliecināts, ka tā ir tiesas kļūda, gala rezultātā būs taisnīgs noregulējums, šeit jābūt notiesājošam spriedumam ar atbilstošu piespriesto sodu.
Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteikts, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.
Tiesnesis secina, ka ģenerālprokurors J. Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Igoru Kuzmuku, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
