Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija – nejēgu un “vatņiku” perēklis
N. Andersons15.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija, kas uzrauga vēlēšanu norisi un organizāciju Rīgā, vairāk izskatās pēc Alfrēda Rubika astoņdesmito gadu izpildkomitejas paliekām, nevis pēc Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsētas vēlēšanu komisijas: politiskas marginālijas te mijas ar nekompetenci.
Mediji jau ziņojuši, ka Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija, kas pārrauga visos galvaspilsētas balsošanas iecirkņos strādājošo komisiju darbu un pati atskaitās Centrālajai vēlēšanu komisijai, ar katrām jaunām vēlēšanām strādā arvien bēdīgāk. Vēlētāji konstatējuši šķirbainas urnas masveidā, nepareizus zīmogus uz aploksnēm un daudzkārtējus gadījumus, kad netiek apmeklēti traumēti vai slimojoši cilvēki, kuri pieteikuši balsošanu mājās.
Pamatīgus skandālus pirms gada izraisījis komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins — viņš izrādījies partijas biedrs un lielziedotājs 2009., 2013. un 2017. gadu pašvaldību vēlēšanu uzvarētāju sarakstiem, kam pats arī apstiprinājis saņemto balsu kopskaitu, pieskaitot bojātās urnas utt., vēlāk “pateicībā” saņemot 75 tūkstošu “konsultēšanas līgumu” vēlēšanu uzvarētāju kontrolētajā Rīgas Satiksmē.
Vienlaikus arī daudzi citi Rīgas pilsētas vēlēšanu “virskomisijas” locekļi ir ne mazāk kolorīti. Lūk, ko par viņiem var atrast internetā:
Inese Žurovska — Gods kalpot Rīgai biedrene, preses paziņojumu izplatītāja. Iepriekš bijusi CVK locekles amatā, kur nokļuvusi kā Šlesera un Amerika interešu pārstāve, ko izvirzīja apvienība Par labu Latviju. Pirms tam ziedojusi naudu Latvijas ceļam.
Ludmila Lūse — bez darba vēlēšanu komisijā bijusi arī Rīgas domes Revīzijas komisijas vadītāja, kur ievēlēta ar Saskaņas centra atbalstu. Bijusi arī Nila Ušakova laiku domes Administratīvās komisijas priekšnieka vietniece. Kā Pietiek ziņoja 2011. gadā, jau tolaik Ludmila Lūse ar vīru bija pensijā, taču senu dzīvokļa kredītu joprojām maksājošie pensionāri bija pēkšņi noziedojuši 5000 latus Saskaņas centram, kas pēc tam bija spiests atmaksāt šo acīmredzami fiktīvo ziedojumu. Tas gan viņai nav traucējis kopš 2016. gada atsākt maksāt, tikai tagad iemaksātie 3345 eiro noformēti kā “biedru naudas”, nevis ziedojumi.
Inna Jakšta — Alfrēda Rubika vadītās Latvijas Sociālistiskās partijas aktīviste un Revīzijas komisijas vadītāja, pirmoreiz ievēlēta LPSR Tautas deputātu padomes vēlēšanās 1989.g. kā Rīgas pilsētas Maskavas rajona tautas deputāte. Kad Sociālistiskā partija pēc 2000. gada iekļāvās Saskaņas centra sastāvā, nesekmīgi kandidējusi Saeimas vēlēšanās no Saskaņas centra saraksta, pēc tam ar partijas gādību iesēdināta par vienu no galvenajām balsu skaitītājām Rīgā; kopš tā brīža Saskaņa sāka Rīgā regulāri uzvarēt, un tikai šīgada ārkārtas vēlēšanas beidzot pārtrauca šo dominanci.
Normunds Mazulis — kandidējis Saeimas vēlēšanās no “Eiroskeptiķu” saraksta kopā ar Normundu Grostiņu un (pēc Kremļa klasifikācijas) citiem “noderīgajiem idiotiem”. Ne ar ko citu publiskajā dzīvē nav atzīmējies.
Karīna Pelše — nekas ievērības cienīgs nav atrodams.
Inese Žīgure — nav atrodama pat sociālajos tīklos.
Sandra Nagle — nav atzīmējusies ar ievērības cienīgām ziņām.
Kaspars Bičevskis — persona ar šādu uzvārdu strādā LTV saimnieciskajā aparātā, saistība ar saskaņiešu shēmām domē konstatējama nav.
Ilze Andresone — zinātniece, doktorante, A. Upīša memoriālā muzeja krājuma glabātāja.
Ina Čopa — pavisam noslēpumaina persona, tīmeklī atrodama nav vispār nekādā kontekstā.
Māris Zviedris — vienīgais kandidāts, ko Rīgas vēlēšanu komisijā izdevies iebīdīt nacionālistiem par spīti N. Ušakovam un A. Amerikam. Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas priekšnieks Rīgā, zemessargs brīvajā laikā, kandidējis pašvaldību vēlēšanās Siguldā (nevis Rīgā, jo vēlēšanu komisijas loceklis, protams, pats kandidēt var tādā pašvaldībā, kurā neskaita balsis).
Ginta Kaire-Mače — komisijas sekretāre un faktiski vienīgā komisijas locekle, kura vajadzības gadījumā publiski skaidro vēlēšanu norisi un dažādas nianses, uztur kārtībā dokumentāciju un lietvedību. Pretstatā komisijas priekšniekam J. Kokinam par viņas darbu nevienam sūdzības nav bijušas — ne kandidātiem, ne vēlētājiem, ne kolēģiem.
Iepriekš par tēmu:
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
