"Rīgas satiksme" izdomājusi, ka tās pakalpojumu pašizmaksa esot komercnoslēpums
PIETIEK16.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nespējot sniegt skaidru pamatojumu savu pakalpojumu pašizmaksai, uz kuras it kā esot balstīta jaunā Rīgas sabiedriskā transporta tarifu sistēma, Leona Bemhena (attēlā) vadītā Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme izdomājusi jaunu oficiālo versiju, ka "tarifa pamatojums ir RP SIA Rīgas satiksmekomercnoslēpums".
Pēc tam, kad Rīgas pašvaldība paziņoja par pretrunīgi vērtēto jauni tarifu sistēmu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, kas esot balstīta uz Rīgas satiksmes sniegto pakalpojumu pašizmaksu, Pietiek oficiāli pieprasīja Bemhenam sniegt informāciju, kas apliecinātu šīs pašizmaksas aprēķinu objektivitāti.
Rīgas satiksmei kā publiskai kapitālsabiedrībai, kurai deleģētas pašvaldības funkcijas, tika pieprasīts sniegt izsmeļošu pamatojumu noteiktajiem braukšanas tarifiem galvaspilsētas sabiedriskajā transportā.
Pašvaldības uzņēmumam tika pieprasīta iespēja iepazīties ar visiem dokumentiem, kuri attaisno noteiktos tarifus, tostarp ar visiem šo tēmu saistītajiem kapitālsabiedrības dalībnieku sapulču atvasinājumiem, deleģēšanas līguma dokumentāciju un visu tehniski ekonomisko pamatojumu.
Taču pašvaldības uzņēmuma vadība šādu informāciju nav spējusi vai vēlējusies sniegt, tā vietā nākot klajā ar jaunu versiju - sabiedriskā transporta jaunā tarifa pamatojums esot Rīgas satiksmes komercnoslēpums.
Pietiek šodien publisko Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas Irinas Feļdmanes oficiālo skaidrojumu šim apgalvojumam un arī atteikumam sniegt faktiski jebkādu citu informāciju par galvaspilsētas satiksmes tarifu pamatojumu:
"Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme (turpmāk arī - RP SIA Rīgas satiksme) izskatīja Jūsu iesniegumu un informē, ka RP SIA Rīgas satiksme sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā darbojas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un uz tā pamata starp Rīgas pilsētas pašvaldību un RP SIA Rīgas satiksme noslēgto Pasūtījuma līgumu Nr. RD-11-1490-lī „Par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā". Tādējādi Jūsu pieprasītais deleģēšanas līgums (ar to saistītā dokumentācija) jautājumus par sabiedriskā transporta tarifa noteikšanu neregulē, līdz ar ko, RP SIA Rīgas satiksme deleģēšanas līgumu Jums nenosūta.
Attiecībā uz sabiedriskā transporta tarifu, informējam, ka sabiedriskā transporta tarifi tiek noteikti Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumos Nr.341 „Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu" noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar šo Ministru kabineta noteikumu 95.punktu pilsētas nozīmes maršrutos nosaka viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu. To aprēķina, prognozētās kopējās izmaksas attiecīgajā maršruta tīklā dalot ar pārvadāto pasažieru skaitu, t.i., 150 749 507/140 521 123=1,0728 EUR.
Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, piemērojot tarifu gala patērētājam, tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis 12% apmērā, kā rezultātā viena pasažiera pārvadāšanas maksu Rīgas pilsētā ir paredzēts noteikt 1,20 EUR apmērā.
Prognozētās kopējās izmaksas 2014.gadā pa izmaksu struktūru sabiedriskā transporta pakalpojumiem tiek plānotas sekojošas:
- Materiālu un energoresursu izmaksas kopā 23%;
- Personāla izmaksas kopā 35%;
- Pārējās sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksas kopā 19% (iekārtu uzturēšana un remonts, apdrošināšana, elektroniskās norēķinu sistēmas uzturēšana, IT pakalpojumi, transporta izdevumi (nodevas), nekustamā īpašuma nodoklis, darbinieku apmācība, darba aizsardzība, sakari u.c.);
- Līdzekļu vērtību norakstīšana kopā 21% (amortizācija un procentu maksājumi par aizdevumiem);
- Administrācijas izmaksas 2%.
Attiecībā uz Jūsu lūgumu iepazīties ar visiem dokumentiem, kas pamato noteiktos tarifus, norādām, ka tarifa pamatojums ir RP SIA Rīgas satiksme komercnoslēpums.
Vienlaicīgi norādām, ka ar publiski pieejamo informāciju par RP SIA Rīgas satiksme saimniecisko darbību Jūs varat iepazīties RP SIA Rīgas satiksme mājas lapā www.rigassatiksme.lv internetā, savukārt ar citiem publiski pieejamiem dokumentiem par komercsabiedrību RP SIA Rīgas satiksme Jums ir iespējams iepazīties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Komerclikuma 7.pantu „Komercreģistra atklātība", kas paredz, ka ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem."
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
