„Rīgas satiksmes” dati atklāj veselu „īpašo iedzīvotāju” sugu – no tiem soda naudas nav iekasētas
PIETIEK14.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja „parastais iedzīvotājs” nav samaksājis par auto novietošanu Rīgas centra ielu malās vai pārsniedzis apmaksāto laiku, viņa braucamajam pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieki uzstāda riteņa bloķēšanas ierīci, kas tiek noņemta tikai pēc aprēķinātās soda naudas nomaksas. Taču, kā izrādās, aizvadītajos gados ir bijuši desmiti, domājams, pat simti pašvaldības institūciju amatpersonu, to ģimenes locekļu un vienkārši „vajadzīgu cilvēku”, kuri šādās situācijās izmantojuši „glābējzvanu” un uz pašvaldības rēķina tikuši vaļā kā no bloķētāja, tā no soda naudas.
Pietiek rīcībā ir nonākusi daļa no Rīgas satiksmes autostāvvietu informācijas sistēmas datiem, par kuru iespējamo noplūdi tika informēts jau otrdien, kad pēc Rīgas satiksmes vadītāja Leona Bemhena (attēlā) tieša vai netieša rīkojuma (viņš pats to ne noliedz, ne apstiprina) pēkšņi autostāvvietu datu operatoru telpās tika uzstādīta videonovērošanas iekārta un strauji tika veikta informācijas un videonovērošanas iekārtu „profilakse”.
Šie noplūdušie dati rāda, ka situācijās, kad automašīnai uzlikts bloķētājs, bet soda naudu maksāt negribas, „glābējzvanu” Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem, pēc visa spriežot, izmantojuši daudzi desmiti, domājams, pat simti cilvēku, kuru vidū ir gan Rīgas satiksmes vadības pārstāvji, gan viņu ģimenes locekļi, gan uzņēmuma ierindas darbinieki un to radinieki, gan Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki.
Šajos gadījumos, kā rāda noplūdušie dati, bloķētāji automašīnām noņemti, soda naudas no „īpašajiem iedzīvotājiem” nav iekasētas, savukārt datu sistēmā fiksēti visdažādākie attaisnojumi: visbiežāk minēts, ka pēkšņi sabojājies stāvvietu dators, taču tāpat bieži vien izrādījies, ka automašīnas īpašniekam it kā ir abonements vai arī viņš patiesībā samaksājis ar īsziņu.
Pietiek jau ir nosūtījis iesniegumu Valsts policijai, kuram pievienoti Pietiek rīcībā nonākušie dati no Rīgas satiksmes informācijas sistēmas. Kā Pietiek apliecinājuši avoti Rīgas satiksmē, gadījumā, ja Valsts policija vēlēsies šos faktus pārbaudīt nopietni, nebūs grūti noskaidrot, vai katrā konkrētajā gadījumā, kad kā attaisnojums minēts datora bojājums vai abonementa esamība, par šādu datora bojājumu ir ticis saņemts un reģistrēts ziņojums un abonements patiešām ir bijis oficiāli izsniegts.
Pietiek arī nosūtījis Rīgas satiksmes vadībai jautājumus par virkni konkrētu automašīnu un to īpašnieku, kuru braucamajiem aizdomīgos apstākļos noņemti riteņa bloķētāji. Šo personu vidū ir augsta Rīgas satiksmes amatpersona Irina S., viņas dēls Artjoms S., citas augstas Rīgas satiksmes amatpersonas dzīvesbiedre Mārīte D., Rīgas satiksmes analītiķa sieva Karina A., Rīgas domes Satiksmes departamenta darbiniece Jeļena D., kāda pazīstama restorāna saimnieks u.c.
Par šīm un vēl virkni citu personu Rīgas satiksmei ir uzdoti vienādi jautājumi – cik reizes 2011. un 2012. gadā konkrētajām automašīnām Rīgas satiksmes pārraudzītajās automašīnu novietošanas vietās ir uzlikts riteņa bloķētājs, cik no šīm reizēm konkrētais auto īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis aprēķināto soda naudu, bet cik no šīm reizēm soda nauda nav samaksāta un kādu iemeslu dēļ.
Kaut gan, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijā jebkurš interesents var saņemt datus par konkrētam auto reģistrētām soda naudām, pagaidām Rīgas satiksme mēģina aizbildināties, ka, „pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Rīgas satiksme informē, ka tai nav tiesības izpaust pieprasījumā norādīto fizisko personu datus”.
Kā zināms Pietiek, lēmumu par datu neizpaušanu pieņēmis personiski Bemhens, taču ne Rīgas satiksmes preses sekretārs, ne Bemhens otrdien un trešdien nespēja atbildēt uz jautājumu, pamatojoties uz kādām Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām, uzņēmums nevēlas izpaust datus par konkrētiem transportlīdzekļiem uzliktiem sodiem un kuri tieši dati no pieprasītajiem Rīgas satiksmes skatījumā ir fizisku personu dati.
No nākošās nedēļas sākuma Pietiek katru dienu publiskos datus (ieskaitot fotogrāfijas) par kādu konkrētu Rīgas satiksmes amatpersonu, tās radinieku vai citu „īpašo iedzīvotāju”, kam izdevies bez soda naudas maksāšanas vairākkārt atbrīvoties no riteņu bloķētājiem un iztikt bez soda maksāšanas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
