“Rīgas siltuma” vadības minstināšanās rada šaubas par radioaktīvās šķeldas jautājuma risināšanu
PIETIEK11.06.2020.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētāja Normunda Talča (attēlā) minstināšanās un nevēlēšanās nodot sabiedrībai uzņēmuma it kā veiktu pētījumu saistībā ar radioaktīvās šķeldas jautājumu rada ne tikai aizdomas, vai šāds pētījums patiešām ir veikts, bet arī bažas, cik lielā mērā vispār var ticēt uzņēmuma publiskajiem apgalvojumiem šajā jomā.
Pietiek nesen publicēja apjomīgu lasītājas vēstuli, kurā bija izteiktas nopietnas aizdomas par to, vai tiek pienācīgi kontrolēta Baltkrievijas izcelsmes šķelda, ko izmanto valstij un Rīgas pašvaldībai piederošā AS Rīgas siltums.
Vēstulē bija atgādināts, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmeņa pārsniegums AS Rīgas siltums dedzinātās šķeldas pelnos tika atklāts 2018.gada 14.jūnijā, kad sadedzinātās šķeldas pelni tika ievesti poligonā Getliņi, jo bija reaģējuši radiācijas monitoringa vārti.
„Tomēr, neskatoties uz to, ka radioaktīvas šķeldas kurināšana, kuras piesārņojuma līmenis vairākas reizes pārsniedz atļauto, ir krimināli sodāma darbība, kā arī neskatoties uz papildus veiktajām darbībām, AS Rīgas siltums katlu mājās joprojām vēl pusotru gadu pēc pārkāpuma konstatēšanas turpinās radioaktīvās šķeldas dedzināšana, kuras rezultātā iegūtā siltumenerģija tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai,” bija norādīts lasītājas vēstulē.
Pēc šīs vēstules publicēšanas Rīgas siltums nāca klajā ar apjomīgu skaidrojumu, cita starpā apgalvojot, ka uzņēmums, „pieaicinot zinātniekus”, esot veicis apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījies Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti.
„Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” apgalvo Rīgas siltuma vadība, norādot, ka lasītājas vēstulē izteiktās šaubas neesot pamatotas.
Taču realitāte ir tāda, ka tieši Rīgas siltuma vadības skaidrojumi un apgalvojumi pašlaik rada aizdomas un šaubas, - uzņēmums nav gatavs ne tikai sniegt detalizētus skaidrojumus, bet pat... nodot atklātībai tā it kā veikto „apjomīgo pētījumu” „“Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”.
Uz vairākkārtējiem aicinājumiem nekavējoties nodot sabiedrībai šo pētījumu Rīgas siltuma vadība vispirms vairākkārt uzstājīgi piedāvāja interviju un ekskursiju pa uzņēmumu, bet pēc tam paziņoja, ka bez oficiāla informācijas pieprasījuma nekas atklāts vispār netikšot.
Neoficiāla informācija liecina, ka patiesībā „apjomīgais pētījums” ir veikts tikai „ķeksīša” pēc, līdz ar ko tā rezultāti ir tādi, kad tos nav iespējams atklāt sabiedrībai. Uz to norāda tas, ka Rīgas siltuma vadība vismaz pagaidām nevēlas nosaukt arī nevienu no it kā pieaicinātajiem zinātniekiem, kuri esot veikuši šo pētījumu.
Pašlaik Rīgas pagaidu administrācijai un Ekonomikas ministrijai kā Rīgas siltuma kapitāldaļu turētājām jau ir nosūtīti oficiāli pieprasījumi – sabiedrības drošības vārdā nekavējoties nodrošināt, lai uzņēmuma vadība publiskotu visu informāciju par iespējamo radioaktīvās šķeldas izmantošanu.
Seko mums 
Un tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Šā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Pensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
