“Rīgas siltuma” vadības minstināšanās rada šaubas par radioaktīvās šķeldas jautājuma risināšanu
PIETIEK11.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētāja Normunda Talča (attēlā) minstināšanās un nevēlēšanās nodot sabiedrībai uzņēmuma it kā veiktu pētījumu saistībā ar radioaktīvās šķeldas jautājumu rada ne tikai aizdomas, vai šāds pētījums patiešām ir veikts, bet arī bažas, cik lielā mērā vispār var ticēt uzņēmuma publiskajiem apgalvojumiem šajā jomā.
Pietiek nesen publicēja apjomīgu lasītājas vēstuli, kurā bija izteiktas nopietnas aizdomas par to, vai tiek pienācīgi kontrolēta Baltkrievijas izcelsmes šķelda, ko izmanto valstij un Rīgas pašvaldībai piederošā AS Rīgas siltums.
Vēstulē bija atgādināts, ka radioaktivitātes piesārņojuma līmeņa pārsniegums AS Rīgas siltums dedzinātās šķeldas pelnos tika atklāts 2018.gada 14.jūnijā, kad sadedzinātās šķeldas pelni tika ievesti poligonā Getliņi, jo bija reaģējuši radiācijas monitoringa vārti.
„Tomēr, neskatoties uz to, ka radioaktīvas šķeldas kurināšana, kuras piesārņojuma līmenis vairākas reizes pārsniedz atļauto, ir krimināli sodāma darbība, kā arī neskatoties uz papildus veiktajām darbībām, AS Rīgas siltums katlu mājās joprojām vēl pusotru gadu pēc pārkāpuma konstatēšanas turpinās radioaktīvās šķeldas dedzināšana, kuras rezultātā iegūtā siltumenerģija tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai,” bija norādīts lasītājas vēstulē.
Pēc šīs vēstules publicēšanas Rīgas siltums nāca klajā ar apjomīgu skaidrojumu, cita starpā apgalvojot, ka uzņēmums, „pieaicinot zinātniekus”, esot veicis apjomīgu pētījumu “Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”, kā arī piedalījies Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas pētījumā par pelnu izmantošanas iespējām, kas paredzēja arī pelnu radioaktivitātes izpēti.
„Balstoties uz šiem pētījumiem, veikti virkne soļu, lai uzņēmumā siltumenerģijas ražošanai nenokļūtu radioaktīva šķelda,” apgalvo Rīgas siltuma vadība, norādot, ka lasītājas vēstulē izteiktās šaubas neesot pamatotas.
Taču realitāte ir tāda, ka tieši Rīgas siltuma vadības skaidrojumi un apgalvojumi pašlaik rada aizdomas un šaubas, - uzņēmums nav gatavs ne tikai sniegt detalizētus skaidrojumus, bet pat... nodot atklātībai tā it kā veikto „apjomīgo pētījumu” „“Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem”.
Uz vairākkārtējiem aicinājumiem nekavējoties nodot sabiedrībai šo pētījumu Rīgas siltuma vadība vispirms vairākkārt uzstājīgi piedāvāja interviju un ekskursiju pa uzņēmumu, bet pēc tam paziņoja, ka bez oficiāla informācijas pieprasījuma nekas atklāts vispār netikšot.
Neoficiāla informācija liecina, ka patiesībā „apjomīgais pētījums” ir veikts tikai „ķeksīša” pēc, līdz ar ko tā rezultāti ir tādi, kad tos nav iespējams atklāt sabiedrībai. Uz to norāda tas, ka Rīgas siltuma vadība vismaz pagaidām nevēlas nosaukt arī nevienu no it kā pieaicinātajiem zinātniekiem, kuri esot veikuši šo pētījumu.
Pašlaik Rīgas pagaidu administrācijai un Ekonomikas ministrijai kā Rīgas siltuma kapitāldaļu turētājām jau ir nosūtīti oficiāli pieprasījumi – sabiedrības drošības vārdā nekavējoties nodrošināt, lai uzņēmuma vadība publiskotu visu informāciju par iespējamo radioaktīvās šķeldas izmantošanu.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
