Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai varētu būt tā, ka Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam būtu bijušas personiskas intereses arī saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, kas beidzās ar tās atdošanu „par sviestmaizi” amerikāņu investoriem? Par to liek domāt viena no jaunā romāna „Nauda” (Bailes - 3") sižeta līnijām, kas saistīta ar intrigām, ko izspēlē tādi romāna personāži kā „Ilmārs Rimēvičs”, „Māris Mortensons” un „Grigorijs Kuseļņikovs”, - Pietiek šodien ekskluzīvi publicē jaunās grāmatas prologa sadaļu, kurā „Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis” iepazīstas ar šai tēmai veltītu slepenu dienesta ziņojumu.

Prologs I. Direktors

“Dienesta ziņojums. Slepeni.

Es, Satversmes apsardzības biroja darbinieks …, pildot dienesta pienākumus un Satversmes apsardzības biroja direktora uzdevumu, … gada … … tiekoties ar informācijas avotu “Ojārs” un uzdodot jautājumu par “Citas dēles” bankas akciju paketes pārdošanu, saņēmu šādu informāciju, ko esmu apkopojis šajā ziņojumā. 

Es izstāstīšu, kā patiesībā norisinājās notikumi saistībā ar “Citas dēles” bankas pārdošanu – vai kā nu mēs vēlamies to saukt. Patiesībā tā bija nevis pārdošana, bet gan atdāvināšana – lai gan kaut ko dāvinot, parasti jums neliek apdāvināmajam vēl piemaksāt, kā tas bija šajā gadījumā.

Fakts ir tāds, ka valsts mēģināja banku pārdot jau labu laiku. Taču neviens nopietns pretendents nepieteicās. Neviens, kas par to būtu gatavs maksāt pietiekami labu cenu. Lai Latvijas valsts, kas bija zaudējusi vismaz miljardu saistībā ar “Marex banku”, vismaz šeit nepaliktu mīnusos. Varbūt pat kaut ko nopelnītu un kompensētu “Marex” “glābšanas” radītos zaudējumus.

Vajadzēja meklēt “Citas dēles” bankas pircēju, un tad Valdis Biksnis un Valdis Bebrovskis, kas toreiz vēl bija premjera amatā, piedāvāja banku iegādāties uzņēmējam Jurijam Efleram. Tam bija nauda un varēja būt arī interese.

Bebrovskis nekad nav komentējis savas attiecības ar Biksni, un pats Biksnis vispār nekad nerunā neko lieku, lai kā viņam arī klātos. Tāpēc arī tikai ļoti ierobežots personu loks ir zinājis to, ka viņi abi tolaik bija vismaz labi čomi, ja ne kaut kas vairāk. Viņiem noteikti bija kopīgas intereses.

Tad Bebrovskis spēra lielu soli uz priekšu – es pieļauju, ka tolaik viņš vēl rīkojās pēc labākās sirdsapziņas. Banku tiešām vajadzēja pārdot, lai nebūtu problēmu ar Eiropas Komiteju, un vajadzēja pārdot tā, lai cena būtu kaut cik pieklājīga. Lai neviens nevarētu izteikt publiskus pārmetumus.

Biksnis bija īpašā vietā noorganizējis pusdienas, kurās piedalījās Bebrovskis un Eflers. Viss bija ļoti pieklājīgi un solīdi. Par Efleru specdienestiem jau iepriekš bija palūgta vispārēja informācija – vai ar viņu vispār ir labi tikties.

Specdienesti atbildēja – var tikties. Eflers vairs nebija Krievijas pilsonis, viņam bija nopietni biznesi citur, arī Latvijā. Turklāt toreiz jau bija nodibināts arī Ovena fonds, kurā Eflers reizēm ieguldīja kādu lielāku naudu. Krievu miljardieris Ovens, starp citu, ir Eflera bērna krusttēvs…

Lūk, un šajās pusdienās Efleram tika skaidri un gaiši pateikts – vēlies iegādāties banku? Ņem, tikai iedod pietiekamu cenu, lai mēs esam plusā. Tobrīd vēl “Minimas” traģēdija nebija notikusi, Bebrovskim bija lieli politiskie plāni tepat uz vietas. Tā ka to viņš ļoti skaidri un nepārprotami Efleram pajautāja.

Darījuma kārtošanai kā konsultants tika ieteikts Ģirts Bungainis. Toreiz viņš bija kārtīgi piesūcies Bebrovska partijai “Vienība”, dzīvoja labi no konsultāciju pasūtījumiem, apmēram pusi peļņas atdeva atpakaļ caur Arti Pamparu – un visiem viss bija šokolādē.

Šis bankas pārdošanas darījums varēja būt labs peļņas avots gan Bungainim, gan “Vienībai”. Visi būtu bijuši apmierināti, arī valsts netiktu aplaupīta. Taču kaut kas notika. Pagāja divi vai trīs mēneši, un viss pēkšņi mainījās.

Bebrovskim un “Vienībai” bija gadījies labāks piedāvājums, un patiesībā, kā tas noskaidrojās laika gaitā, Bebrovskis Efleru vienkārši un primitīvi uzmeta. Šāda rīcība vispār nav Bebrovska stils, tā ka var droši teikt – kāds viņam izteica īpaši vilinošu piedāvājumu. Vai arī ar kaut ko nobiedēja tā, ka Bebrovskis nevarēja atteikties.

Formāli tas notika tā, ka Efleram neviens neteica – atšujies. Vienkārši Biksnis pagāja malā no sarunas ar Efleru un paziņoja – būs tā, ka latvieši paši nopirks banku! Tādi kārtīgi, solīdi latviešu uzņēmēji. Papildus tam par “Citas dēles” banku sāka interesēties arī eserkini-zaharenki no “Austrumu bankas”.

Uldis Kakarēvičs, kurš ir zināms kā uzticams Andra Smēles cilvēks, vāca kopā šos kārtīgos latviešu uzņēmējus – Uldi Sierkalnu, Māri Mortensonu, Gunti Dāvi, taisīja latviešu apvienību. Jā, un tajā pašā laikā caur Bebrovski parādījās vēl viens pretendents – tie paši ebreji no “Austrumu bankas”. Kas tieši Bebrovskim ar viņiem tobrīd bija – to neviens droši nezināja.

Tad notika “Minimas” traģēdija, prezidents Vērziņš faktiski padzina Bebrovski no premjera amata un ar “Citas dēles” banku visu sāka kārtot Smēle caur Laimdotu Raujumu, kas nāca Bebrovska vietā.

Smēle nekad ar medijiem nav pratis strādāt, taču viņam šoreiz bija labi padomnieki, un viss gāja kā pa sviestu. Efleru sāka atšūt, bet viņš to negribēja saprast – laikam bija noticējis, ka Bebrovskis ir īsts godavīrs un ka viņa vārdam var ticēt. Tad sāka atšūt jau rupjāk.

Vispirms krievu medijos parādījās nopirkts raksts – Eflers patiesībā pērk banku nevis sev, bet Valērijam Marginam. Tad caur saviem ļaudīm Satversmes apsardzības birojā… nu, tādiem kā Aigars Soprāns, kuriem jebkurš var samaksāt, ja tikai cipars pietiekami liels… jā, tātad caur viņiem uztaisīja jaunu, jau ļoti nopietnu SAB atzinumu – tā un tā, Eflers ir Kremļa Tutina draugs, Eflers atmazgā naudu, Eflers pazīst Marginu. Un tā tālāk.

Bet Eflers vienalga negribēja mājienu saprast. Pēc aptuveniem aprēķiniem, viņš šajā pasākumā pavisam oficiāli bija ieguldījis aptuveni miljonu eiro. Un, protams, to visu arī pazaudēja.

Tomēr šajā brīdī, 2014. gada vasaras sākumā, viss vēl nebija skaidrs. Skaidrs bija tikai tas, ka Efleram nekas nespīd, jo ir parādījušies savējie, kam vajag vairāk. Atklāts bija jautājums – kuri ir īstie savējie?

Biksnis ar Mortensonu un pārējiem “latviešu uzņēmējiem” bija viens “savējais”, bet vēl bija arī jaunā premjere Raujuma, kura ļoti pūlējās par labu “Barvik bankai”. Vai tikai tāpēc, ka tur strādāja viņas dēls? Nez vai.

“Barvik bankas” īpašniekam Grigorijam Kuseļņikovam, kā mēs tagad visi zinām, bija savas naudas saites ar Rimēviču. Kuseļnikovs viņam maksāja, uz visu ko cerēja, bet neko konkrēti nedabūja. Bet vai tikai ar viņu vien? Nez vai. Taču Raujumas centība galīgi nepatika “latviešiem”, un tie beigu beigās pabrīdināja Raujumu – tev, kundze, ir interešu konflikts.

Nopietni pabrīdināja. Raujuma nekavējoties saprata. Varbūt arī pati viņa to nebūtu uztvērusi pietiekami nopietni, bet šajā laikā sāka regulāri kontaktēties ar Smēli. Regulāri brauca pie viņa uz mājām – uz “Padebešiem”. Vai arī uz bijušā prezidenta Vērziņa “Mājiņām”. Tur konsultējās, tikās, uzklausīja ieteikumus.

Smēlem, protams, bija sava personiskā interese – tāda pati kā parasti. Pienāca brīdis, kad viņš skaidri paziņoja Efleram – vai nu tu man samaksā piecus miljonus eiro un es tev visu ar “Citu dēli” nokārtošu, vai arī banku paņems amerikāņi, bet tev nekas netiks. Galīgi nekas.

Jā, tad jau bija parādījušies amerikāņi, kuri arī pretendēja uz banku. Viņi ar vēstniecības palīdzību vēra visas durvis vaļā ar kāju un uzvedās tā, it kā būtu nonākuši pie kaut kādiem iedzimtajiem, kur visu, ko vajag, var nopirkt par stikla krellītēm, kuras pasniedz cilts vadonim. Kā vēlāk izrādījās, atšķirība tikai tā, ka viņi nevienam netaisījās iedot pat stikla krellītes. Viņi gribēja banku paņemt par velti.

Eflers nav tāds cilvēks, lai kādam pakļautos, – un viņš Smēli vienkārši pasūtīja. Tā pavisam vienkārši. Bet tas nenozīmēja, ka Smēle palika bešā. Jā, piecus miljonus no Eflera viņš nedabūja, bet līdz šim laikam jau bija parunājies ar Mortensonu.

Mortensons un Biksnis šajā laikā bija sapratuši, ka viņiem vieniem pašiem – kā “latviešu uzņēmējiem” – nekas vairs nespīd. Tad nu viņi bija vienojušies ar amerikāņiem, ka tie pēc tam, kad būs pa lēto tikuši pie bankas, pārdos “latviešiem” divdesmit divus ar pusi procentus par sešpadsmit miljoniem. Savukārt “latvieši” viņiem palīdzēs visu sakārtot, lai nebūtu sarežģījumu un lai banku nepaņemtu Eflers vai vēl kāds cits.

Lai gan Korupcijas apkarošanas biroja pārbaude neko neatklāja, faktiski nav nekādu šaubu, ka tieši slavenā Gruzijas brauciena laikā šī vienošanās arī tika panākta. Visādiem derīgiem cilvēkiem līdzi bija paņemts arī nākamais prezidents Vājonis, taču viņš izrādījās tik stulbs, ka uz vietas tika pieņemts operatīvs lēmums viņu šajā lietā vispār neiesaistīt. Toties viss tika norunāts ar Dzintaru Laķi, kurš tolaik vēl bija “Vienības” un Solvitas Āboliņas uzticamības persona.

Tagad šie divdesmit divi ar pusi procenti, kas “latviešiem” bija apsolīti par sešpadsmit miljoniem, ir vērti, nu, varbūt simt miljonus, un šī starpība, šie vairāk nekā astoņdesmit miljoni, tad arī būtu Mortensona, Bikšņa un pārējo peļņa.

Jautājums – kas bija šie “pārējie”. Pirmām kārtām tie bija Smēle. Kvadrāts, kā bieži vien tiek saukts Mortensons, kaut ko viņam bija apsolījis – acīmredzot pietiekami lielu daļu no gaidāmās peļņas.

Vēl bija arī tāds faktors kā Centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimēvičs. Viņš, kā varēja noprast, centās nepalikt zaudētājos nevienā gadījumā. Viņš ņēma ikmēneša maksājumus no “Barvik bankas” Kuseļņikova un cita starpā solīja viņam palīdzību arī “Citas dēles” jautājumā.

Pēc visa spriežot, te viņš nepalīdzēja neko. Ne velti Kuseļņikovs vēlāk apvainojās, ka Rimēvičs naudu ņem nevis par to, ka dara viņam kaut ko labu, bet par to, ka nedara viņam neko sliktu.

Taču Rimēviča kungs bija diversificējies. Viņš, protams, bija daļā pie Mortensona – cik lielā, nav zināms, bet skaidrs, ka viņam kā ilgstošam Mortensona “biznesa partnerim” bija sava opcija. Tomēr tai pašā laikā bija uzņēmēji, kuriem Rimēvičs privāti bija ieteicis – neiesaistieties ar Mortensonu, nekas tur nebūs, tikai visu pazaudēsiet.

Līdztekus tam Rimēvičs bija piedāvājis savu palīdzību arī amerikāņiem. Domājams, ir pietiekami skaidrs – slēptā veidā viņš bija viens no amerikāņu partneriem un saņēma solījumu, ka veiksmes gadījumā paliks daļā.

Pienāca jūlija beigas. Pretendentiem vajadzēja iesniegt galīgos piedāvājumus, un vienīgais derīgais piedāvājums bija Efleram. “Barvik bankai” un Kuseļņikovam reāli nebija naudas, Krievijā viņam neviens vairāk nedeva. Ne čomi, ne kāds cits. Amerikāņiem nauda varbūt arī bija, bet viņi negribēja to tērēt. Reāli viņi gribēja nopirkt banku par to naudu, kas bankā jau bija, bet viņiem vajadzēja stingru atbalstu.

Vienu atbalstu viņi sev bija noorganizējuši. Ne velti SAB direktors Mīzītis ilgus gadus bija staigājis uz ASV vēstniecību un pildījis uzdevumus. Tagad viņam bija dots skaidrs uzdevums – sniegt valdībai atzinumu, ka Eflers ir Krievijas Tutina un Kremļa draugs.

Tās, protams, bija tādas blēņas, ka pat SAB negribēja tādas parakstīt. Realitāte bija pilnīgi cita – Eflers bija no prezidenta Tutina un Krievijas aizbēdzis, kad Tutina draugi gribēja atņemt viņa biznesu. Taču Mīzītis tāpēc arī ir Mīzītis, ka viņam var pavēlēt. Amerikāņi uzspieda – un Mīzītis nomīza. Izdarīja visu, ko viņam lika.

Rezultātā Mīzīša atzinums valdībai bija, ka Eflers ir Kremļa pārstāvis. Bet ar Drošuma policiju amerikāņiem tāds pats joks neizdevās. Tolaik vēl Jāņa Peinika vadītās Drošuma policijas atzinums bija, ka Efleram nav ne vainas. Peiniks par to drīz vien samaksāja ar savu amatu un izlidoja pensijā.

Lai amerikāņi un līdz ar viņiem arī Biksnis ar Mortensonu… nu un tātad arī Smēli tiktu pie bankas par velti, vajadzēja uzspiest vēl vienu reizi. Te izšķirošā bija Smēles palīdzība – tieši 27. jūlijā, īsi pirms valdības sēdes, viņš tikās ar Raujumu.

Vai tā bija korupcija vai šantāža, vai vēl kaut kas – tas nav zināms. Lai gan runā, ka šī Raujumas un Smēles saruna, kas notikusi viņas kabinetā valdības ēkā, ir tikusi ierakstīta un ieraksts kaut kur glabājas.

Rezultāts bija tāds, ka, lai gan formāli Raujuma lēmuma pieņemšanā nepiedalījās interešu konflikta dēļ, viņa izdarīja visu iespējamo, lai tiktu pieņemts lēmums par labu amerikāņiem.

Tātad Smēle bija panācis, ka Raujumas valdība faktiski pārtrauc konkursu un par vienīgo pretendentu izvēlas amerikāņus, kuri vispār nebija iesnieguši piedāvājumu par iegādi un cenu. Līdz ar to Latvijas valsts zaudēja vismaz divdesmit, varbūt četrdesmit miljonus eiro. Ilgtermiņā – vēl daudz vairāk.

Taču beigās sanāca tā, ka ne Mortensons un Biksnis, ne tātad arī Smēle neko neieguva, – sākumā panākuši Eflera uzmešanu, pēc tam amerikāņi uzmeta arī Mortensonu un Smēli. To Smēle nebija gaidījis, bet rezultātā vienīgie ieguvēji bija amerikāņi. Daudziem viņi kaut ko bija apsolījuši, bet rezultātā uzmeta visus.

Iespējams, visvairāk zaudējis izrādījās Rimēvičs, it īpaši, ja taisnība versijai, ka viņš Mortensona projektā bija ieguldījis arī savu personisko “melno” naudu. Tā kā amerikāņi Mortensonu uzmeta, Rimēvičs savus ieguldījumus zaudēja, turklāt reizē ar “latviešu uzņēmējiem” amerikāņi, pēc visa spriežot, arī viņam pateica, ka visas iepriekšējās vienošanās vairs nav spēkā. Pasūtīja viņu rupji un tālu.

Jautājums par to, vai kādā brīdī Eflers vērsīsies starptautiskajā tiesā, ir atklāts, bet jebkurā gadījumā, ja viņš uzvarēs, zaudēs nevis amerikāņi, bet jau atkal Latvijas valsts. Smēlem un Mortensonam visus zaudējumus nācās norakstīt.

Tas, kas nav droši zināms, – kur atrodas, domājams, veiktie sarunu ieraksti. Runa ir par diviem būtiskiem ierakstiem. Viens ir pusdienu sarunas ieraksts, piedaloties Biksnim, Bebrovskim un Efleram, kurā Bebrovskis skaidri piedāvā Efleram “Citas dēles” banku. Ir droši zināms, ka šo ierakstu ir piedāvāts izpirkt pašam Bebrovskim, taču viņš to nav uzskatījis par nopietnu kompromatu.

Otrs ieraksts ir Smēles un Raujumas sarunas ieraksts, kurā Smēle, pēc visa spriežot, min konkrētus argumentus, kuru dēļ Raujuma pēc tam neformāli atbalstīja amerikāņus un nolēma pārkāpt visus konkursa noteikumus. Vai ir runa par politiskiem argumentiem? Nē, ņemot vērā apstākļus, ir skaidrs, ka Smēle izteica Raujumai piedāvājumu, no kura nevarēja atteikties.

Apšaubāms, vai, šiem ierakstiem nonākot tiesībsargāšanas iestāžu vai mediju rīcībā, pret kādu no minētajām personām varētu tikt sākts kriminālprocess. Vienīgais izņēmums varētu būt Smēle, ja viņš sarunā būtu bijis nepietiekami uzmanīgs.

Taču ir skaidrs, ka līdz ar to būtu nopietni apdraudēta Bebrovska politiskā karjera un arī Eflers iegūtu faktiski uzvarošu pozīciju iespējamā tiesvedībā ar Latvijas valsti. Tiktu apdraudētas arī amerikāņu intereses, jo viņi turpina tiesāties ar Biksni kā Mortensona marioneti.

Arī viņiem šādu ierakstu nonākšana atklātībā, ļoti iespējams, nozīmētu zaudētu tiesas prāvu pret Biksni un jau pieminēto divdesmit divu procentu bankas akciju faktisku zaudēšanu. Tas viss kopā nozīmē, ka ne viņiem, ne Latvijas valstij nav izdevīgi, lai šie ieraksti tiktu jebkādā veidā publiskoti.

Jāpiebilst, ka tas, kura rīcībā ir šie ieraksti, atrodas ļoti riskantā pozīcijā. Tas, kurš var likt manīt, ka gatavojas šos ierakstus publiskot, sevi var apdraudēt vēl vairāk.

Rīgā, 2015. gada 10. februārī.”

Satversmes apsardzības biroja direktors Jānis Mīzītis atzvēlās krēslā un domīgi noraudzījās uz pirkstiem, kas diemžēl ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk sāka izskatīties pēc sardelēm.

Ziņojumā aprakstītais precīzi atbilda jau iepriekš no citiem avotiem saņemtajai informācijai – un arī “Ojāra” stāstītajā par viņu un vēstniecību zināma kripata patiesības bija, kaut caur un caurēm sagrozīta.

Taču tā nebija problēma. Problēma ļoti precīzi bija aprakstīta ziņojuma beigu daļā – un varēja nešaubīties, ka agri vai vēlu īlens sāks līst ārā no maisa. Jautājums tikai – kā šo īlenu laikus pamanīt un uz to noreaģēt.

Novērtē šo rakstu:

55
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...