Rimšēviča lietas galvenā liecinieka iesniegums ģenerālprokuroram: kā mani nakts pratināšanā „apstrādāja” KNAB un policija, lai „izspiestu” vajadzīgās liecības
PIETIEK27.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādas tieši apšaubāmas metodes Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, ieskaitot pat augstāko vadību, izmanto, lai „apstrādātu” cilvēkus un „izspiestu” no viņiem vajadzīgās liecības, - to iesniegumā LR ģenerālprokuroram Jurim Stukānam apraksta bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietas galvenais liecinieks, kādreizējais Trasta Komercbankas valdes loceklis Viktors Ziemelis. Pietiek šodien publicē šo iesniegumu pilnā apmērā:
„2018. gada sākumā ar mani sazinājās mans advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš īsteno manu aizstāvību kriminālprocesā Nr. 118016004514, un informēja mani, ka procesa virzītāja - Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Marija Griškeviča - vēlas nopratināt mani un lūdz saskaņot pratināšanas laiku.
Ar advokāta A. Ponomarjova starpniecību es vienojos, ka mana pratināšana notiks 2018. gada 16. februārī plkst. 10:00 Stabu Ielā 89, Rīgā.
Es informēju savu advokātu, ka plānoju ielidot Rīgā dienu iepriekš, t.i. 2018. gada 15. februāri pa dienu, un piezvanīšu viņam, kad būšu nonācis mājās, lai tiktos ar viņu un pārrunātu nepieciešamās lietas.
2018. gada 15. februāri pēc nolaišanās Rīgas lidostā es izgāju ārā no lidostas ēkas, apsēdos taksometrā un palūdzu taksometra vadītāju aizvest mani mājās - uz Ausekļa ielu 4, Rīgā.
Tomēr pa ceļam no lidostas uz māju taksometru apturēja Ceļu policija. Kamēr Ceļu policijas darbinieki runāja ar taksometra vadītāju, pie manis pienāca man iepriekš pazīstamais Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieks Dmitrijs Strogonovs un vēl divi man nepazīstami cilvēki. Man pateica, ka priekš manis ir kāds priekšlikums, kuru man vēlas izteikt tieši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ēkā.
Es informēju policijas darbiniekus par to, ka nākamajā dienā man ir nozīmēta pratināšana pie viņu kolēģēs Marijas Griškevičas, bet man pateica, ka ir nepieciešams apspriest priekšlikumu tieši šajā dienā. Uz manu lūgumu sazināties ar advokātu man atbildēja, ka priekšlikumu ir jāapspriež bez advokāta klātbūtnes un man ar advokātu sazināties neļaus.
Kad mēs nokļuvām ēkā Rīgā, Stabu ielā 89, kabineta, kurā mani ieveda, ienācu Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis. Viņi divatā sāka man skaidrot, ka notikumu gaita, kas saistīta ar manu statusu kriminālprocesā Nr. 118016004514, kurš ierosināts sakarā ar A/S „Trasta Komercbanka” klientu darbību, var noritēt ļoti dažādi, tajā skaitā pēc scenārija, kas attiecībā pret mani būtu ļoti nelabvēlīgs. Man tika izteikti tieši draudi. Nevarēdams konsultēties ar advokātu, atrodoties vairāku cilvēku — policijas darbinieku — stipra psiholoģiska spiediena iespaidā, es secināju, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir praktiski neierobežotas iespējas maksimāli negatīvi ietekmēt manu turpmāko dzīvi.
Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis paziņoja man, ka viņu rīcībā ir audioieraksts no manas sarunas pirtī Taureņos, un teica, ka no šīs sarunas izriet, ka es devu kukuli Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam. Viņi pieprasīja, lai es sniegtu liecības, kurās es atzīstos, ka it kā esmu devis Ilmāram Rimšēvičam kukuli, lai uzlabotu uzraugošo iestāžu attieksmi pret A/S “Trasta Komercbanka”, kurā es tobrīd strādāju.
Man teica, ka šis priekšlikums man ir ļoti izdevīgs, un, ja es sniegšu vajadzīgās liecības pret Ilmāru Rimšēviču, pret mani neveiks nekādas papildus represīvas darbības jau esošajā kriminālprocesā Nr. 118016004514. Manu uzmanību vērsa uz to, ka šis priekšlikums ir aktuāls tikai tagad, tikai šobrīd, bet vēlāk man vairs nebūs iespējas šo priekšlikumu izmantot, un man būs jārēķinās ar visām mana atteikuma negatīvajām sekām. Man arī izskaidroja, ka es tikšu atbrīvots no atbildības par kukuļdošanu, par kuras veikšanu es liecināšu, jo es labprātīgi tajā atzīšos.
Atrodoties šāda spēcīga spiediena iespaidā, un saprotot, ka mans liktenis faktiski ir šo cilvēku varā, būdams nespējīgs izmantot advokāta palīdzību, es piekritu sniegt tādas liecības, kādas no manis pieprasa.
Pēc tam kabinetā, kurā es atrodos, ienāca man iepriekš nepazīstamā KNAB izmeklētāja Anda Rumjanceva, iepazīstināja ar sevi, apstiprināja visu to, kas man bija stāstīts iepriekš, atskaņoja man audioierakstu no manas sarunas pirtī Taureņos un sāka kārtot ar to saistītos dokumentus.
Pēc plkst. 18:00, kad es joprojām atrodos ēkā Rīgā, Stabu ielā 89, pie manis pienāca KNĀB vadītājs Jēkabs Straume, šajā brīdī klāt bija arī Anda Rurņjanceva, Vitālijs Polovinskis, Dmitrijs Strogonovs, kā arī Inese Gise un Pēteris Bauska. Man vēlreiz teica, ka man jāpieturas pie savām pret Ilmāru Rimšēviču sniegtajām liecībām, pie kam mani atbrīvos no atbildības par manis it kā doto kukuli.
Mani arī brīdināja, lai es tuvākas laikā neko nestāstītu savam advokātam.
Jau vēlu vakarā, tuvāk pusnaktij man teica, ka, lai pamatotu manu šajā vakarā notikušo saskarsmi ar policiju un atrašanos ēkā Rīgā, Stabu ielā 89, mani vajagot formāli nopratināt kādā cita lietā. Pēc tam Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis runāja ar mani par Kazahstānas bankas BTA krimināllietu.
Pēc tam, kad es parakstīju visus dokumentus, kurus man lika parakstīt, man paziņoja, ka es esmu brīvs, un Dmitrijs Strogonovs aizveda mani līdz mājai. Tas bija jau naktī, 2018. gada 16. februārī.
Pēc dažām stundām, t.i. 2018. gada 16. februārī ap plkst. 9:00, es satikos ar savu advokātu, un mēs kopi devāmies pie procesa virzītājas Marijas Griškevičas. Es ļoti piesardzīgi izstāstīju advokātam tikai to, ka pa ceļam no Rīgas lidostas uz savu dzīvokli tiku aizturēts un nogādāts uz policijas ēku Stabu ielā 89, kur Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis pratināja mani par Kazahstānas klientu lietu sakarā ar darījumiem, kas tika veikti caur A/S “Trasta Komercbanka”.
Vēlāk, 2018. gada februāra beigās, kad es satikos ar savu advokātu A. Ponomarjovu sev komfortablākos apstākļos, es sīkāk izstāstīju viņam notikumus, kas norisinājās 2018. gada 15. februāra vakarā un 2018. gada 16. februāra naktī.
2018. gada pavasara beigās un vasaras sākumā es piedalījos arī citās procesuālajās darbībās kriminālprocesā Nr. 16870000618 pie procesa virzītājas Andas Rumjancevas, klātesot prokurorei Viorikai Jirgenai. Ņemot vērā to, ka vairākās procesuālajās darbībās piedalījās procesa virzītāja A. Rumjanceva, kura bija psiholoģiski ietekmējusi mani nakts pratināšanā 2018. gada 15. februārī, es uztraucos par savu drošību, biju iebiedēts un arī turpmākajās pratināšanās darīju to, ko no mani prasīja KNAB darbiniece - nemainīju savas liecības kriminālprocesā Nr. 16870000618, kaut gan biju tās sniedzis tikai un vieriīgi rupja psiholoģiska spiediena iespaidā.
Izvērtējot augstāk minētos apstākļus, esmu sapratis, ka ar mani ir manipulējuši, izmantojot spiedienam manu nepamatoti piešķirto procesuālo statusu vairākos augstāk minētajos kriminālprocesos.
Mani no sākuma pilnīgi nepamatoti padarīja par aizdomās turēto kriminālprocesā pret Ilmāru Rimšēviču, un pēc tam, kad draudu un spiediena rezultātā es nepatiesi atzinos nodarījumā, kuru neesmu darījis, mani atbrīvoja no atbildības par noziegumu, kuru es neesmu veicis.
Turklāt, kaut gan es neesmu darījis neko pretlikumīgu, kopš 2016. gada sakuma es esmu pilnīgi nepamatoti atzīts par aizdomās turēto personu kriminālprocesā Nr. 118016004514, kā arī man precīzi nezināmā laikā esmu atzīts par personu, pret kuru ir ierosināts kriminālprocess sakara ar Kazahstānas klientu darījumiem caur A/S “Trasta Komercbanka”.
Es esmu gatavs sniegt izsmeļošas liecības, lai pierādītu savu nevainību augstāk minētajos kriminālprocesos, bet man ir pamatotas bailes par to, ka policijas darbinieki turpinās izdarīt uz mani prettiesisku spiedienu. Es uztraucos arī par savu, savas ģimenes locekļu un mana advokāta drošību.
Sakara ar augstāk minēto, lūdzu Jūs:
- objektīvi un vispusīgi izmeklēt augstāk minētos kriminālprocesus, kā arī Valsts policijas, KNAB un Prokuratūras darbinieku rīcību tajos;
- izbeigt attiecībā pret mani ierosinātos kriminālprocesus;
- nodrošināt manu, manas ģimenes locekļu un advokāta drošību.”
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
