Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādas tieši apšaubāmas metodes Valsts policijas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, ieskaitot pat augstāko vadību, izmanto, lai „apstrādātu” cilvēkus un „izspiestu” no viņiem vajadzīgās liecības, - to iesniegumā LR ģenerālprokuroram Jurim Stukānam apraksta bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietas galvenais liecinieks, kādreizējais Trasta Komercbankas valdes loceklis Viktors Ziemelis. Pietiek šodien publicē šo iesniegumu pilnā apmērā:

„2018. gada sākumā ar mani sazinājās mans advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš īsteno manu aizstāvību kriminālprocesā Nr. 118016004514, un informēja mani, ka procesa virzītāja - Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Marija Griškeviča - vēlas nopratināt mani un lūdz saskaņot pratināšanas laiku.

Ar advokāta A. Ponomarjova starpniecību es vienojos, ka mana pratināšana notiks 2018. gada 16. februārī plkst. 10:00 Stabu Ielā 89, Rīgā.

Es informēju savu advokātu, ka plānoju ielidot Rīgā dienu iepriekš, t.i. 2018. gada 15. februāri pa dienu, un piezvanīšu viņam, kad būšu nonācis mājās, lai tiktos ar viņu un pārrunātu nepieciešamās lietas.

2018. gada 15. februāri pēc nolaišanās Rīgas lidostā es izgāju ārā no lidostas ēkas, apsēdos taksometrā un palūdzu taksometra vadītāju aizvest mani mājās - uz Ausekļa ielu 4, Rīgā.

Tomēr pa ceļam no lidostas uz māju taksometru apturēja Ceļu policija. Kamēr Ceļu policijas darbinieki runāja ar taksometra vadītāju, pie manis pienāca man iepriekš pazīstamais Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieks Dmitrijs Strogonovs un vēl divi man nepazīstami cilvēki. Man pateica, ka priekš manis ir kāds priekšlikums, kuru man vēlas izteikt tieši Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ēkā.

Es informēju policijas darbiniekus par to, ka nākamajā dienā man ir nozīmēta pratināšana pie viņu kolēģēs Marijas Griškevičas, bet man pateica, ka ir nepieciešams apspriest priekšlikumu tieši šajā dienā. Uz manu lūgumu sazināties ar advokātu man atbildēja, ka priekšlikumu ir jāapspriež bez advokāta klātbūtnes un man ar advokātu sazināties neļaus.

Kad mēs nokļuvām ēkā Rīgā, Stabu ielā 89, kabineta, kurā mani ieveda, ienācu Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis. Viņi divatā sāka man skaidrot, ka notikumu gaita, kas saistīta ar manu statusu kriminālprocesā Nr. 118016004514, kurš ierosināts sakarā ar A/S „Trasta Komercbanka” klientu darbību, var noritēt ļoti dažādi, tajā skaitā pēc scenārija, kas attiecībā pret mani būtu ļoti nelabvēlīgs. Man tika izteikti tieši draudi. Nevarēdams konsultēties ar advokātu, atrodoties vairāku cilvēku — policijas darbinieku — stipra psiholoģiska spiediena iespaidā, es secināju, ka tiesībsargājošajām iestādēm ir praktiski neierobežotas iespējas maksimāli negatīvi ietekmēt manu turpmāko dzīvi.

Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis paziņoja man, ka viņu rīcībā ir audioieraksts no manas sarunas pirtī Taureņos, un teica, ka no šīs sarunas izriet, ka es devu kukuli Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam. Viņi pieprasīja, lai es sniegtu liecības, kurās es atzīstos, ka it kā esmu devis Ilmāram Rimšēvičam kukuli, lai uzlabotu uzraugošo iestāžu attieksmi pret A/S “Trasta Komercbanka”, kurā es tobrīd strādāju.

Man teica, ka šis priekšlikums man ir ļoti izdevīgs, un, ja es sniegšu vajadzīgās liecības pret Ilmāru Rimšēviču, pret mani neveiks nekādas papildus represīvas darbības jau esošajā kriminālprocesā Nr. 118016004514. Manu uzmanību vērsa uz to, ka šis priekšlikums ir aktuāls tikai tagad, tikai šobrīd, bet vēlāk man vairs nebūs iespējas šo priekšlikumu izmantot, un man būs jārēķinās ar visām mana atteikuma negatīvajām sekām. Man arī izskaidroja, ka es tikšu atbrīvots no atbildības par kukuļdošanu, par kuras veikšanu es liecināšu, jo es labprātīgi tajā atzīšos.

Atrodoties šāda spēcīga spiediena iespaidā, un saprotot, ka mans liktenis faktiski ir šo cilvēku varā, būdams nespējīgs izmantot advokāta palīdzību, es piekritu sniegt tādas liecības, kādas no manis pieprasa.

Pēc tam kabinetā, kurā es atrodos, ienāca man iepriekš nepazīstamā KNAB izmeklētāja Anda Rumjanceva, iepazīstināja ar sevi, apstiprināja visu to, kas man bija stāstīts iepriekš, atskaņoja man audioierakstu no manas sarunas pirtī Taureņos un sāka kārtot ar to saistītos dokumentus.

Pēc plkst. 18:00, kad es joprojām atrodos ēkā Rīgā, Stabu ielā 89, pie manis pienāca KNĀB vadītājs Jēkabs Straume, šajā brīdī klāt bija arī Anda Rurņjanceva, Vitālijs Polovinskis, Dmitrijs Strogonovs, kā arī Inese Gise un Pēteris Bauska. Man vēlreiz teica, ka man jāpieturas pie savām pret Ilmāru Rimšēviču sniegtajām liecībām, pie kam mani atbrīvos no atbildības par manis it kā doto kukuli.

Mani arī brīdināja, lai es tuvākas laikā neko nestāstītu savam advokātam.

Jau vēlu vakarā, tuvāk pusnaktij man teica, ka, lai pamatotu manu šajā vakarā notikušo saskarsmi ar policiju un atrašanos ēkā Rīgā, Stabu ielā 89, mani vajagot formāli nopratināt kādā cita lietā. Pēc tam Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis runāja ar mani par Kazahstānas bankas BTA krimināllietu.

Pēc tam, kad es parakstīju visus dokumentus, kurus man lika parakstīt, man paziņoja, ka es esmu brīvs, un Dmitrijs Strogonovs aizveda mani līdz mājai. Tas bija jau naktī, 2018. gada 16. februārī.

Pēc dažām stundām, t.i. 2018. gada 16. februārī ap plkst. 9:00, es satikos ar savu advokātu, un mēs kopi devāmies pie procesa virzītājas Marijas Griškevičas. Es ļoti piesardzīgi izstāstīju advokātam tikai to, ka pa ceļam no Rīgas lidostas uz savu dzīvokli tiku aizturēts un nogādāts uz policijas ēku Stabu ielā 89, kur Dmitrijs Strogonovs un Vitālijs Polovinskis pratināja mani par Kazahstānas klientu lietu sakarā ar darījumiem, kas tika veikti caur A/S “Trasta Komercbanka”.

Vēlāk, 2018. gada februāra beigās, kad es satikos ar savu advokātu A. Ponomarjovu sev komfortablākos apstākļos, es sīkāk izstāstīju viņam notikumus, kas norisinājās 2018. gada 15. februāra vakarā un 2018. gada 16. februāra naktī.

2018. gada pavasara beigās un vasaras sākumā es piedalījos arī citās procesuālajās darbībās kriminālprocesā Nr. 16870000618 pie procesa virzītājas Andas Rumjancevas, klātesot prokurorei Viorikai Jirgenai. Ņemot vērā to, ka vairākās procesuālajās darbībās piedalījās procesa virzītāja A. Rumjanceva, kura bija psiholoģiski ietekmējusi mani nakts pratināšanā 2018. gada 15. februārī, es uztraucos par savu drošību, biju iebiedēts un arī turpmākajās pratināšanās darīju to, ko no mani prasīja KNAB darbiniece - nemainīju savas liecības kriminālprocesā Nr. 16870000618, kaut gan biju tās sniedzis tikai un vieriīgi rupja psiholoģiska spiediena iespaidā.

Izvērtējot augstāk minētos apstākļus, esmu sapratis, ka ar mani ir manipulējuši, izmantojot spiedienam manu nepamatoti piešķirto procesuālo statusu vairākos augstāk minētajos kriminālprocesos.

Mani no sākuma pilnīgi nepamatoti padarīja par aizdomās turēto kriminālprocesā pret Ilmāru Rimšēviču, un pēc tam, kad draudu un spiediena rezultātā es nepatiesi atzinos nodarījumā, kuru neesmu darījis, mani atbrīvoja no atbildības par noziegumu, kuru es neesmu veicis.

Turklāt, kaut gan es neesmu darījis neko pretlikumīgu, kopš 2016. gada sakuma es esmu pilnīgi nepamatoti atzīts par aizdomās turēto personu kriminālprocesā Nr. 118016004514, kā arī man precīzi nezināmā laikā esmu atzīts par personu, pret kuru ir ierosināts kriminālprocess sakara ar Kazahstānas klientu darījumiem caur A/S “Trasta Komercbanka”.

Es esmu gatavs sniegt izsmeļošas liecības, lai pierādītu savu nevainību augstāk minētajos kriminālprocesos, bet man ir pamatotas bailes par to, ka policijas darbinieki turpinās izdarīt uz mani prettiesisku spiedienu. Es uztraucos arī par savu, savas ģimenes locekļu un mana advokāta drošību.

Sakara ar augstāk minēto, lūdzu Jūs:

- objektīvi un vispusīgi izmeklēt augstāk minētos kriminālprocesus, kā arī Valsts policijas, KNAB un Prokuratūras darbinieku rīcību tajos;

- izbeigt attiecībā pret mani ierosinātos kriminālprocesus;

- nodrošināt manu, manas ģimenes locekļu un advokāta drošību.”

Novērtē šo rakstu:

117
34

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...