Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš ceturtdien bija neplānoti izbraucis no valsts, atsakās komentēt no vairākiem avotiem saņemtas ziņas par kratīšanu, kas piektdien notikusi viņa mājās Langstiņos un arī darbavietā. Domājams, ka tagad arī viņa komentāri tik drīz nebūs saņemami, jo pēc atgriešanās Latvijā un astoņu stundu nopratināšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpās viņš biroja darbinieku pavadībā agrā svētdienas rīta stundā tika aizvests nezināmā virzienā - visdrīzāk aizturēts.

"Nesniedzam komentārus un lūdzam jautājumus par KNAB izmeklējošām darbībām vaicāt pašam birojam!" - tas ir viss, ko pašlaik ir gatavs teikt Latvijas Bankas prezidents. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, lai gan plašāku informāciju sniegt atsakās, apstiprina, ka kratīšana patiešām ir notikusi. 

Pēc neoficiālām ziņām, jau kārtējās kratīšanas piedzīvojis arī pazīstamais "polituzņēmējs" Māris Martinsons, turklāt viņš ticis aizturēts, un šīs darbības bijušas saistītas ar Rimšēviča mājās notikušo kratīšanu.

Kā zināms, pirms dažām nedēļām kļuva zināms, ka Norvik bankas īpašnieks - skandalozais uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs starptautiskas tiesvedības ietvaros pret Latvijas valsti cita starpā ir paziņojis, ka no viņa pēdējos divos gados esot vairākkārt izspiesti kukuļi, turklāt izspiedējs lomā bijusi augsta Latvijas finanšu sektora amatpersona.

Šī "vadošā Latvijas amatpersona finanšu sektorā" Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem esot prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu faktisko ietekmi pār komisiju.

Faktiski šī bija ļoti skaidra norāde uz Latvijas Bankas prezidentu Rimšēviču, kurš pēc šo ziņu parādīšanās atklātībā no tām norobežojās.

Interesanti, ka Rimšēvičs Latviju pametis nākamajā dienā pēc tam, kad kļuva zināms, ka tiesa nolēmusi ļaut pret 500 000 eiro lielu drošības naudu pēc astoņarpus mēnešiem no apcietinājuma atbrīvot maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Arī viņu Guseļņikovs bija pieminējis savā sūdzībā pret Latvijas valsti tā sauktajā Winergy lietā.

Jāpiebilst, ka Norvik banka jau vairākus gadus ir viena no īpatnākajām Latvijas kredītiestādēm. Šai sakarā atkārtoti publicējam kāda Pietiek lasītāja iesūtītas pārdomas, ko pirmoreiz publicējām pirms vairāk nekā trim gadiem, 2014. gada beigās:

"Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs (JŠ) aktīvi meklē jaunu stratēģisku investoru Norvikbankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūkst līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brīdināja par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespējas stāvoklī, un faktiski situācija joprojām nav mainījusies, rādītāji joprojām tiek mākslīgi uzturēti.

Uz vasaras beigām J.Šapurovs atrada tādu ieinteresēto personu - Grigoriju Guseļņikovu (GG), kurš sevi pozicionēja kā pieredzējušu baņķieri un pazīstamu krievu izcelsmes „miljonāru". Savu nodomu iegādāties Norvik apstiprināšanai 2013.g.2.oktobrī GG noslēdz ar JŠ aizdevuma līgumu, ar kuru piešķir JŠ aizdevumu EUR 1.000.000,- ar atmaksas termiņu 6 mēneši.

Aizdevuma nodrošinājumam JŠ ieķīlā par labu GG 6.027.346 Norvik bankas akcijas par kopējo nominālvērtību LVL 6.027.346, kas uz to brīdi sastādīja 9% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita. Jāpiebilst, ka darījums (akciju ieķīlāšana) notika rupji pārkāpjot Norvik bankas statūtus, jo saskaņā ar statūtiem akciju ieķīlāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarīts krietni vēlāk jau pēc notikušā darījuma, t.i. akcijas tika ieķīlātas 2013.g.11.oktobrī, nesaņemot tādu piekrišanu.

Uz to brīdi nepieciešamie minimālie ieguldījumi Norvik banka pamatkapitālā sastādīja aptuveni EUR 30 min. Ņemot vērā to, ka tādu naudas līdzekļu GG nebija, viņš ņem īslaicīgu aizdevumu no Krievijā pazīstama miljonāra P.Kondrašova (PK), kas bija kādreizējais kompānijas Uralkalij akcionārs. Saņemtais aizdevums kopā ir vairāk kā EUR 30 mln. (pēc neoficiālām ziņām EUR 90 mln, turklāt starpība no šīs summas un tās, kas ieguldīta Norvikā, ir tērēta citām un privātām GG vajadzībām, tai skaitā nu jau bankrotējuša vīna veikala iegādē Londonā).

Darījuma būtība bija:

a)   par aptuveni EUR 30 mln kļūt par Norvik banka vairākuma akcionāru, pie kam EUR 28,6 mln tiek iemaksāti pašas Norvik banka pamatkapitālā, respektīvi pašam sev

b)   ņemot vēra to, ka PK izsniegtais aizdevums ir īslaicīgs, ir jāatrod iespēja aizņemtos līdzekļus atgriezt tuvākajā laikā ar Norvik bankas palīdzību, un faktiski jau pie kapitāla "palielināšanas" 2013.gada decembrī tiek noslēgti darījumi, kas šo shēmu palīdzēs īstenot. Galvenā būtība - kapitāls it kā "palielināts", bet faktiski, ar Bankas pašas, t.i., noguldītāju, naudu.

Īstenojot savu shēmu 2013.g.decembrī GG piedalās Norvik bankas izsludinātajā akciju emisijā un iegādājas jauna laidiena akcijas par kopējo summu EUR 28,6 mln, kā arī iegādājas sekojošas akcijas no Norvik banka akcionāriem:

Andrejs Svirčennkovs - 11.363.324 akcijas; Jurijs Šapurovs - 662.768 akcijas; AS Lateko invest - 4.435.198 akcijas; Igors Podgorbunskihs - 630.000 akcijas; Donāts Vaitaitis - 5.681.648 akcijas; Natalja Drozda - 361.569 akcijas,

kas kopā dod viņam līdzdalību 50% + 1 akcija no kopējā Norvik banka balsstiesīgo akciju skaita. Par akciju nodošanu iepriekšējiem akcionāriem apsolīti vairāki bankas aktīvi, nekustamie īpašumi un citi labumi (attiecībā uz vienu no akcionāriem - arī solījums nevērsties pret viņu tā pārkāpumu NB sakarā).

Jau 2014.gada pavasarī tiek izziņots, ka Norvik banka iegādāsies GG aktīvu Krievijā - Vjatka bank, kļūstot par Vjatka bank mātes sabiedrību. Tas nozīmē, ka Norvik banka samaksātu GG par Vjatka bank akcijām pašam Guseļņikovam. Kiprā reģistrētā uzņēmuma Opidius holdings limited akcijas pieder GG. Lieki piebilst, ka Vjatka banka finansiālais stāvoklis ir apšaubāms. Ļoti interesantos un pretrunīgos apstākļos Norvik vienkārši bez FKTK atļaujas došanas veica darījumu un par šo tikai painformēja FKTK tad, kad tas jau bija izdarīts, vēstulei pievienojot Bankas protokolu, kurā minēts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties A.Ruselim, NB Padomes loceklim un K.Zakulim. Vienlaicīgi publiski tika izziņots, ka notikusi Norvik bankas pamatkapitāla palielināšana.

Spriežot pēc bankas publiskiem paziņojumiem, faktiski kapitāla "palielināšana" notika atkal jau par Bankas pašas naudas līdzekļiem, Bankai tos samaksājot par Krievijas Vjatka bankakcijām, kuras piederēja G.Guseļņikovam un viņa tēva kontrolētajai kompānijai Opidius holdings limited. Interesants fakts - septembra mēnesī, kad K.Zakulis atradies atvaļinājumā, runā, ka FKTK Padome esot pieņēmusi lēmumu nerekomendēt šādu darījumu un atļauja nav tikusi dota. K.Zakulim atgriežoties no atvaļinājuma, acīmredzot pēc A.Ruseļa, I.Rimševica un K.Zakuļa kādas individuālas tikšanās, Norvik ieguvis pārliecību, ka pietiek par šo vienkārši FKTK nosūtīt informāciju zināšanai.

Par pašu GG

Pret GG Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, tai skaitā naudas atmazgāšanu milzīgā apmērā (lietas Krievijā izmeklē FSB).

Ir ziņas, ka paralēles velkamas arī starp GG un Antonovu, kura mērķis ir izmantot šo pašu Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas nolūkos (īstermiņa mērķu sasniegšanai). Viena no versijām, par ko zināja arī FKTK un LB vēl pirms Guseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Guseļņikova stāv Antonova intereses, kura mērķis ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas nolūkos. Banka viņam esot nepieciešama īstermiņa mērķu sasniegšanai.

Saites ar Krājbanku:

1)   Tieši uz Norvik Banku no Krājbankas pēc maksātnespējas pasludināšanas pārgāja vairāki top vadītāji - tai skaitā juristi. Norvik bankas galvenā juriste jau kopš 2012.gada februāra mēneša ir Margarita Mjadzelica, arī - maksātnespējas administratore, kura, kā juristu aprindās zināms, ir viena no tām, kas „zīmējusi" daudzas Antonova Krājbankas shēmas. Par Margaritu Mjadzelicu GG sarunās ir deklarējis, ka viņš labās "atsauksmes" par M.Mjadzelicu saņēmis tieši no Antonova.

Tāpat arī Natālija Losāne, kura arī ir viena no vadošajām juristēm - iepriekš Krājbankā, šobrīd Norvikā.

2)   NB valdē no 18.09 jauns loceklis - Deniss Novikovs. Kārtējais Krājbankas top vadītājs (iepriekš Krājbankas meitas Finasta Asset Management, Finasta atklātais pensiju fondsPadomes priekšsēdētājs u.c. daudzos Krājbankas meitas uzņēmumos). Kārtējais apliecinājums tuvajām GG un Antonova attiecībām (ko faktiski jau GG nemaz neslēpj).

3)   Saikne ir arī VA un GG izvēlētajos juridiskās palīdzības sniedzējos: Antonova advokāts LV: Viesturs Zauls. Strādā kopā ar Aleksandru Berezinu (zvērinātu advokātu birojs IUSTUSKrāmu ielā Vecrīgā, www.lawoffice-iustus.lv). Berezinu izvēlējies Guseļņikovs par savu advokātu. Berezins pārstāv gan GG, gan viņa labo roku kriminālprocesos, tai skaitā, tajā, kas ierosināts par draudu izteikšanu (pēc KL 132.panta). Šis process ierosināts 2014.gada 5.septembrī, ierosinātājs - VP GKP Kriminālmeklēšanas pārvalde par GG un Andrei Danilenko iespējamām prettiesiskām darbībām.

Vēl arī komiska nianse - NB taisās nomāt telpas Krājbankas mājā Skanstes ielā, uz kurām pārvāksies visa NB valde, padome un VIP klientu apkalpošanas pārvalde. Šo ēku nesen iegādājās izsolē no maksātnespējīgās BAB bankas Snoras SIA JD 15Snoras šajā darījumā pārstāvēja juridiskais birojs Tark Grunte Sutkiene (par šo ir informāciju biroja mājaslapā). Tā arī ir vēl viena "sakritība" - Tark Grunte Sutkiene birojs pārstāv ne tikai Snoras, bet arī Norvik- no TGS biroja - zv.adv.Agnese Hartpenga ir NB pilnvarotā pārstāve n-tajās tiesvedībās.

FKTK loma

Neskatoties uz saņemto pretrunīgo informāciju, mākslīgajām "kapitāla palielināšanām", kas faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, FKTK tomēr ir devis, un joprojām izrāda nesamērīgu labvēlību šim investoram. GG intereses visvairāk (uzskatāmi izmisīgi) aizstāv FKTK vadītājs K.Zakulis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics. Draudzības vārdā arī I.Rimšēvičs noreferencējis G.Guseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku A.Ruseli (kurš šobrīd ir Norvik bankas Padomes loceklis).

Jaunajai GG nostiprinātajai Norvik bankas padomei algu apmērs ir nesamērojams ar jebkādu Latvijas finanšu iestāžu tirgus situāciju, turklāt ar tik sliktiem finansiāliem rādītājiem (kopš GG iegādājies Banku, situācija ar Bankas ieguldījumu portfeli un likviditāti ir tikai pasliktinājusies) ir saprotama vienīgi pie apstākļiem, ka arī pašreizējais akcionāru sastāvs visdrīzāk gatavojas īstermiņa scenārijam attiecībā uz Norviku. Atalgojums pašam GG kā padomes priekšsēdētājam: EUR 50 000 mēnesī, Padomes priekšsēdētāja vietniekam (GG "labā roka" Andrei Danilenko) EUR 15 000 mēnesī, pārējiem padomes locekļiem EUR 10 000 mēnesī. Attiecīgi tikai Padomes atalgojums vien gada griezumā sastāda EUR 1.2 mln.

Arī vēl pirms G.Guseļņikova ienākšanas FKTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar Norvik. Kopš 2012.gada maija - jūnija, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FKTK ir informēta par lielāko daļu Norvik pārkāpumiem, uz kuriem saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem Norvik licence būtu jāanulē (pielikumā viens piemērs). Pēc šīs pārbaudes Norviksaņēma ierobežojumus licencē (kreditēšanas aizliegumu un maksājumu pastiprinātu uzraudzību no FKTK puses).

Šā gada sākumā saskaņā ar vienošanos ar G.Guseļņikovu vēl pirms tā ienākšanas visi minētie ierobežojumi tikuši atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi vairākus kredītus nerezidentiem - Krievijas uzņēmumiem; bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās, kas zināmajos apstākļos un ar GG realizēto shēmu rokrakstu ir arī, iespējams, nekas cits kā līdzekļu aizpludināšana uz pastarpināti tam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Faktiska situācija (fabula):

Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs aktīvi meklē jaunu stratēģisku investoru Norvik bankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūkst līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brīdināja par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespējas stāvoklī.

Līdz ar Grigorija Guselņikova ienākšanu Bankā, FKTK un pārējie atbildīgie varēja nedaudz atviegloti nopūsties, jo vismaz ārēji publika tika mierināta, ka ir taču jauns īpašnieks, jauns valdes priekšsēdētājs, tūliņ tiks stiprināta kapitāla bāze un Norvik kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem. Faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplūdusi, un nav ticamības, ka tas vēl vispār notiks.

Par Norvik bankas finanšu stāvokli, pēc publiski pieejamām ziņām

1. Norvik 2013.gada beigās publiski mierina ar veikto "pamatkapitāla palielināšanu, ienākot jaunam investoram", taču patiesībā 2014.gadā akcionāru sapulcē, apejot likuma normas, tās pamatkapitāls ir samazināts

2014. gada 31.martā tika sasaukta Norvik bankas akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka Norvik bankas iepriekšējo gadu un 2013.gada revidētie zaudējumi kopumā pārsniedza pusi no Norvik bankas pamatkapitāla, kā rezultātā ir iestājušies Komerclikuma 271.panta paredzētie nosacījumi, kas paredz, ka, ja akciju sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no tās pamatkapitāla, ir jāsasauc akcionāru sapulce, kurai jālemj par situācijas risinājumu, kas var izpausties kā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija, reorganizācija, pamatkapitāla izmaiņas, kā ari citos veidos.

Pretēji acīmredzamajai nepieciešamībai stiprināt kapitālu akcionāri lemj par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzēšot Norvik bankas zaudējumus kapitāla samazinājuma apmērā (principā tiek realizēta acīmredzama finanšu shēma, apejot Komerclikuma normas, kā arī tādējādi notiek izvairīšanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs akcionāra pienākums). Saskaņā ar Latvijas Vēstnesis publicēto paziņojumu, minētais Norvik bankas pamatkapitāla samazinājums ir reģistrēts 2014.gada 12.maijā. Tātad, ņemot vērā 2013.gada beigās notikušo pamatkapitāla palielināšanu, un šodienas faktisko situāciju, Norvik bankas pamatkapitāls faktiski ir krities no EUR 124.746.031,20 līdz EUR 53.462.584,80, kas apstiprina Norvik bankas finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Neskatoties uz 2013.gada decembrī ar jaunā īpašnieka ienākšanu notikušo pamatkapitāla palielināšanu par 31,4 miljoniem eiro, pamatojoties uz 2014.gada 31.marta Norvik bankas akcionāru pilnsapulces lēmumu, Norvik bankas pamatkapitāls tika samazināts vairāk kā divas reizes, t.i par summu EUR 71.283.446,40.

Ar Norvik bankas 2014.gada 9.jūnija ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu pieņemts lēmumus izsludināt papildus akciju emisiju, emitējot 250 000 000 jaunas vārda balsstiesīgās akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību Eur 0,60. Taču līdz pat šim brīdim nav ziņu, ka kāds uz šo emisiju būtu pieteicies (ne pašreizējie akcionāri, ne trešās personas) un pamatkapitāls nav ticis palielināts.

2. Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām LR reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Norvik bankai piemērotais individuālais minimālais rādītājs 2012.gadā bija 12%, savukārt 2013.gadā 11.1%. Bankas faktiskais kapitāla pietiekamības rādītājs bija zem šīs normas un attiecīgi 2012.gadā 8.34% un 2013.gada beigās 10.11% (informācija no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas publicētajiem datiem).

Savukārt, analizējot šī gada pirmo trīs mēnešu Norvik publicētos finanšu datus, secināms, ka tās kapitāla bāze vēl jo vairāk turpina pasliktināties, un proti, pašu kapitāls uz 31.01.2014 bija 55 295 tūkstoši euro, uz 28.02.2014: 55 091 tūkstotis euro, savukārt, uz 31.03.2014 48 724 tūkstoši euro (t.i., tikai divu mēnešu griezumā samazinājums jau par 12%).

Saskaņā ar FKTK mājaslapā (skat. interneta vietni fktk.lv, sadaļa Banku kompass) publicētajiem datiem Norvik ir zemākais kapitāla pietiekamības rādītājs no visām Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas atšķiras no pārējām kredītiestādēm ļoti būtiski.

3. Bankai jau vairākus gadus saskaņa ar publiski pieejamiem finanšu pārskatiem piemērotas pastiprinātās uzraudzības procedūras

Norvik banka savos publiski pieejamos gada pārskatos apliecina (2013.gada pārskatā, skat. pielikums Nr.4, - 17.1pp, un 2012.gada pārskatā - 20.1pp), ka FKTK Bankai ir jau vairāku gadu garumā piemērojusi pastiprinātās uzraudzības procedūras.

4. Bankai no visām Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm vienīgajai saskaņā ar pēdējo abu gadu publicētajiem (2013.un 2012.gada) pārskatiem ir "kvalificēts" auditoru atzinums, jeb - auditoru atzinums, kas izteikts ar piebildēm

Saskaņā ar 2013.gada Norvik bankas finanšu pārskatā norādīto, tās kredītu portfelis sastāda 142 320 000 latu. Savukārt, riska darījumi, kas saistīti ar alternatīvās enerģijas nozari sastāda 39 686 000 latu jeb 28% no minētā kredītu portfeļa. Attiecībā uz šo portfeļa daļu Norvik bankas auditors Deloitte Latvia savā atzinumā norādījis, ka tam "nebija iespējams noteikt, vai 2013.gada 31.decembri nepieciešamas jebkādas korekcijas aktīvu vērtības samazinājumam".

Faktiski tas nozīmē, ka auditors nav izteicis savu vērtējumu (atzinumu) par gandrīz trešo daļu no Bankas kopējā kredītu portfeļa, kas, balstoties uz Bankas rādītājiem, ir pietiekami materiāla jeb būtiska sadaļa, lai atstātu ietekmi uz tās kapitāla pietiekamību un/vai zaudējumu apmēru pārskata gadā. Tāpat 2013.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudējumi būtu palielināmi vēl par Eur 13 280 000.

Deloitte Latvia savā revidenta ziņojumā par Norvik bankas 2012.gada pārskatu ir norādījis iebildi, ka "akcionāra atbalsts", kas uzrādīts Bankas 2012.gada finanšu pārskatā, iespējams, nav attiecināms uz 2012.gadu, jo darījums faktiski tika reģistrēts publiskajos reģistros tikai 2013.gadā, tādējādi Deloitte nevarēja pārliecināties, vai finanšu atbalsta uzrādīšana 2012.gada 31.decembra bilancē ir atbilstoša". Tāpat 2012.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudējumi būtu palielināmi vēl par Eur 12 743 000.

5. Bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Norvik bankas pēdējo divu gadu zaudējumi kopā sastāda vairāk kā 73 miljonus Euro, savukārt, ja tiktu ņemta vērā Deloitte Latvia revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā 99 miljoni euro. No publiskiem Norvik bankas finanšu datiem ir acīmredzams, ka banka nav spējīga absorbēt zaudējumus saprātīgā termiņā.

Atsevišķi pa gadiem:

zaudējumi par 2013.gadu: 18 446 000 latu. Ja Norvik Banka būtu ņēmusi vērā sava auditora Deloitte Latvia piezīmi revidentu ziņojumā par 2013.gada finanšu datiem, tad tās zaudējumu apmērs būtu par 9 333 000 latu lielāks, t.i., 27 779 000 latu.

Zaudējumi par 2012.gadu: 32 951 000 latu. Ja Norvik banka būtu ņēmusi vērā sava auditora Deloitte Latvia piezīmi revidentu ziņojumā par 2012.gada finanšu datiem, tad tās zaudējumu apmērs būtu par 8 956 000 latu lielāks, t.i., 41 907 000 lati.

Vai pie Norvik Bankas rādītājiem un finanšu stāvokļa ir adekvāti noteikt tās akcionāram Grigorijam Guseļņikovam ikmēneša algu EUR 50 000 apmērā, un pārējiem Padomes locekļiem Eur 15 000 un EUR 10 000 algu mēnesī (kas gadā veido EUR 1 140 000 tikai atalgojumā Padomei)?

Neskatoties uz jaunā akcionāra G.Guseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solījumiem, Norvikfinansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldījumi no jaunā akcionāra netiek veikti. Minēto iemeslu dēļ 2014.gada 31.martā tiek sasaukta Norvik akcionāru sapulce, kurai sakarā ar pēdējo gadu ievērojamiem zaudējumiem, kas pārsniedz pusi no Norvik pamatkapitāla, atbilstoši Komerclikuma 271.pantam jālemj par turpmākajām darbībām (likums nosaka, ka norādītajā gadījumā akcionāriem jālemj par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām vai jāpieņem citu lēmumu par sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu). Lai grāmatvediski "uz papīra" atrisinātu milzīgās finansiālās problēmas, tiek nevis ieguldīti Norvik tik nepieciešamie līdzekļi, bet gan nolemts samazināt Norvik pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi (t.i. no 124 746 031,20 EUR līdz 53 462 584,80 EUR).

2014.gada 9.jūnijā notiek jauna akcionāru sapulce, kurā tiek lemts par ievērojamu jaunu Norvik akciju emisiju un pamatkapitāla palielināšanu par 150 000 000 EUR. Līdz pat 2014.gada oktobrim neviens nav iegādājies jaunās akcijas. 2014.gada oktobrī Norvik paziņo, ka Grigorijs Guseļņikovs ir iegādājies un apmaksājis akcijas par summu 69 638 784 EUR. Vienlaicīgi tiek paziņots par to, ka Norvik iegādājusies no kompānijas, ko kontrolē Grigorijs Guseļņikovs un viņa tēvs, tai piederošu Krievijas Federācijas reģionālo banku Vjatka bank.

Minētās Krievijas Federācijā esošās bankas novērtējumu veicis Krievijas Federācijas vērtētājs (par kura objektivitāti, ticamību un vērtējumā izmantotajiem apsvērumiem pie apstākļiem, kad Vjatka banka revidētais pasu kapitāls uz 2013.gada beigām ir tikai ap 46 milj. EUR, ir pamatotas šaubas. Šādam darījumam maksimālais koeficients būtu 0,8 no pašu kapitāla, taču, ievērojot sankcijas pret Krieviju, tendenci, ka Krievijas Centrālā banka aktīvi slēdz nelielas reģionālās bankas, kā arī Krievijas rubļa vērtības samazinājumu, kas ietekmē aizņēmēju maksātspēju un attiecīgi negatīvi ietekme kredītportfeļa kvalitāti, jo ievērojams skaits hipotekāro kredītu ir citā valūtā). Novērtējums Vjatka bankai veikts par cenu, kas tuvu AS Citadele pārdošanas cenai (t.i. ap 70 000 000 EUR).

Minētā darījuma rezultātā Norvik aktīvos ir ieguldīta nevis reāla nauda, kas Norvik vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistīta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošās reģionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādītāji nav spīdoši un ar negatīvu tendenci. Tādējādi:

- ir pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem Norvik pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā,

- neskatoties uz to, ka faktiski Norvik pamatkapitāls nav palielināts reālos naudas līdzekļos, Norvik valde ir apliecinājusi, ka pamatkapitāla apmaksa ir notikusi,

- acīmredzami Norvik ir sagrozījusi faktus, jo visticamāk pirmais ir noticis Vjatka banka akciju iegādei par Norvik noguldītāju līdzekļiem, bet tikai pēc tam Norvik akciju iegāde no tā esošā akcionāra. Tādējādi ir noticis nevis reāls naudas līdzekļu ieguldījums, bet īstenota kārtējā shēma par pašas bankas līdzekļiem

- nav skaidrs jautājums par FKTK atļaujas saņemšanas esamību, kas pie šāda darījuma būtu nepieciešama, ievērojot, ka Norvik aktīvos būs Krievijas Federācijā esoša banka un FKTK būs jāņem vērā arī Vjatka banka rādītājus (šeit visticamāk būs problēmas ar to atbilstību patiesībai, ievērojot vājo sadarbību ar Krievijas uzraudzības institūcijām un banku prasību atšķirībām), jo minētās bankas rādītāji tieši ietekmēs nu jau Norvik rādītājus. Turklāt FKTK atļauja jebkurā gadījumā ir nepieciešama, jo, pirmkārt, minētais darījums ir riska darījums, otrkārt, darījums ar ieinteresēto personu attiecībā pret Norvik

Tāpat paralēli fiktīvajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas Norvik naudu notiek arī Norvikesošo naudas līdzekļu "izvešana" ne tikai caur bankai piederošajiem slēgtajiem fondiem, bet ari caur kredītu izsniegšanu vairāku miljonu apmērā n-tajām Krievijas Federācijā reģistrētajām komercsabiedrībām."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...