Rimšēvičs kritizē valsts pārvaldes "uzpūšanos", bet Latvijas Banku "piemirst"
PIETIEK15.06.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ija
28.06.2015. 09:26Vai tiešām Valsts banka ir kā valsts valstī, kur nevienam nav nekāda teikšana, un bankas prezidents ir dievs tas augstākais, kurš nosaka savu algu atkarībā no savas apetītes? Ņemot vērā to, ka esam eiro zonā, bankas darba apjoms ir stipri samazinājies un pietiktu ar pusi darbinieku, samazinot arī tās pasakainās algas, tad varētu atlicināt tām profesijām, kurām vēl alga nav atgriezta pirmskrīzes apjomā, un slimiem bērniem nebūtu jāvāc ziedojumi.
real
20.06.2015. 00:28»
vip
Rimsevics neko un nekad pats neattiecina uz sevi
pat deportaciju autors pilknabis latvijas televizija stostijas par,,latvijas bankas,, rimsevica algu baidoties atklat tas piederibu rotsildam vai arabu naftas seihiem.
!
20.06.2015. 00:25»
ha ha ha
Latvijas Banka nav nekāds latvijas kantorelis. Tur priekšnieki sēž pavisam citā zemē un tie nosaka cik tādam dižspeciālistam jāmaksā. Tik pati maksāšana atstāta vietējo reņģēdāju ziņā. Vēmiens nāk uz to feizu skatoties
rimsevics ir rotsilda naudas dileris !
ha ha ha
16.06.2015. 16:44Latvijas Banka nav nekāds latvijas kantorelis. Tur priekšnieki sēž pavisam citā zemē un tie nosaka cik tādam dižspeciālistam jāmaksā. Tik pati maksāšana atstāta vietējo reņģēdāju ziņā. Vēmiens nāk uz to feizu skatoties.
nu
16.06.2015. 14:35Ja PIETIEK uzrakstītu arī tos pašus rādītājus par valsts pārvaldi, tad varētu salīdzināt, bet līdz tam tā ir vienkārša pariešana.
Eesti pank
16.06.2015. 10:54Skat. 56 lpp.
http://www.eestipank.ee/en/publication/annual-report/2013/eesti-pank-annual-report-2013
einars
16.06.2015. 09:33Ko šis rimševics ir derīgu paveicis? Neko, tikai par valsts naudu ilgstoši parazitējis un katrā izdevīgā gadījumā muldējis!
susurs
15.06.2015. 23:03Būtu interesanti zināt cik bijušie komsorgi uc.šai brālībai piederīgie strādā šajā bankā.Priekšnieks jau pats ir no šīs pētniecibcienīgās privileģētās sabiedrības daļas.
Imis
15.06.2015. 21:59Nu ko uzbrūkat, aizvakar deva cerību vējonīc, vakar pasolīja rudā, šodien bij mana kārta. Nū kā sanāca tā sanāca, kaut kā jau mums tā dzīve pie siles jāpārlaiž.
DD1
15.06.2015. 21:33»
Jautājums
Ko dara 570 darbinieki pēc euro ieviešanas? Cik salīdzinoši ir Igaunijā, Lietuvā
Trans Rimševičs var tikai lētu demagogjiju dzīt.
brāļi Ilmāri
15.06.2015. 19:34Ko rejat, tas bija bračka, kas to teica. Viņam ar prātiņu diemžēl ir kā ir. LB ir visu maku centrālais maks, no kura attiecīgi var paēdināt vairāk cilvēkus jeb ierēdņus. Ko tad viņiem tagad bezdarbniekos stāties, labāk lai kalkulē bankā. Es, bračka Ilmārs, svinīgi apsolu, ka nekāda samazināšana nenotiks, jo eiroprezidentūras nodošana ir smalks darbs, kurā nepieciešams ieguldīt lielus LB resursus, kas var ievilkties vairākus gadus. Grūti būs noturēt darbiniekus, bet ar prēmijām mēģināšu stimulēt, it sevišķi sekretāres:)
a
15.06.2015. 18:57»
Mahmud
Man liekas, ka A.Kaimiņam ir laiks aizčāpot pāri skvēram uz LB un iesaistīties šo jautājumu risināšnā
vai patiešām bez "stulbs un vēl stulbāks" shēmas nu nekādi nevar iztikt šajā "valstī"?
Mahmud
15.06.2015. 17:57Man liekas, ka A.Kaimiņam ir laiks aizčāpot pāri skvēram uz LB un iesaistīties šo jautājumu risināšnā!
Pats atbildu
15.06.2015. 17:46»
Jautājums
Ko dara 570 darbinieki pēc euro ieviešanas? Cik salīdzinoši ir Igaunijā, Lietuvā
Igaunijā 2013.gadā bija 233 darbinieki!
http://www.eestipank.ee/sites/eestipank.ee/files/publication/en/AnnualReport/2013/ep2013_eng.pdf
Latvijā ir 2,5 reizes vairāk darba!?!
Jautājums
15.06.2015. 17:39Ko dara 570 darbinieki pēc euro ieviešanas? Cik salīdzinoši ir Igaunijā, Lietuvā?
Spoks
15.06.2015. 17:30Cik operatīvi Rimševičs atbildēja žurnālistiem uz jautājumu par pensiju palielināšanu- pensionāriem nav nekas jāpalielina, pietiks ar esošo. Un to teica valsts ierēdnis, kas uz to pašu pensionāru nodokļu iemaksas rēķina savu gada algu 109109 eiro 2013.gadā ir 2014 gadā paaugstinājis par 30535 eiro un tā ir 139644.eiro.Cienīgs paraugs kā taupīt valsts pārvaldes izšķērdīgo budžetu, pēc Rimševiča teiktā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
