Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadība ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, tostarp arī darba laikā, jo galvenais - lai vajadzības gadījumā ar tām ātri varētu atbraukt atpakaļ: šādu skaidrojumu Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sniedzis administratīvajai tiesai.

Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa ierosinājusi administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim. Nu Pietiek no tiesas it saņēmis Rimšēviča vadītās iestādes skaidrojumus, ko arī pilnībā publiskojam:

"Izpildot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses E. Apīnes 2014. gada 10. novembra lēmumu par L. Lapsas pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, Latvijas Banka sniedz šādus paskaidrojumus.

Latvijas Banka uzskata, ka L. Lapsas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbildi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, kuru Latvijas Banka saņēma 2014. gada 13. oktobrī, Latvijas Banka sniegusi, 2014. gada 24. oktobrī nosūtot pieteicējam vēstuli Nr. 09.1-21/2014/211. Tas, ka atbildes saturs neapmierina pieteicēju, nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pieteicējs savā 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdevis Latvijas Bankai šādus jautājumus:

1)   kāds ir Latvijas Bankas padomes locekļiem noteiktais darba laiks, kas un kādā formā to ir noteicis, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

2)   kādus dienesta transportlīdzekļus, atbilstoši kādiem regulējumiem, ar kādu pamatojumu, kādā apjomā lieto Latvijas Bankas padomes locekļi, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

3)   kādu dienesta transportlīdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, iegādes gads, valsts reģistrācijas numurs, krāsa) lieto Latvijas Bankas padomes loceklis A. Sautiņš;

4)   vai minēto transportlīdzekli A. Sautiņam ir tiesības izmantot arī privātām vajadzībām;

5)   kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā;

6)   kādus darba pienākumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī no pīkst. 13.00 līdz pīkst. 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā;

7)   ja A. Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām;

8)   kādi pašlaik ir konkrēti A. Sautiņam noteiktie darba pienākumi Latvijas Bankā?

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr. 09.1-21/2014/211 atbildējusi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 1. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas darba laiks ir noteikts Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" 7. punktā, paredzot, ka normālais darba laiks Latvijas Bankā ir piecas darbadienas - no pirmdienas līdz ceturtdienai no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 17.30, piektdienās - no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 16.15. Pārtraukums ir 45 minūtes laikā no pīkst. 12.00 līdz pīkst. 14.00. Normālais darba nedēļas ilgums - 40 stundu.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 2., 3., 4., un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014. gada 19. septembrī A. Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6, 2009. izlaiduma gads, valsts reģ. Nr. GA 4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirīgi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5., 6. un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņa atrašanās iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 8. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņš ir Latvijas Bankas padomes loceklis, kurš, ievērojot likuma "Par Latvijas Banku" 28. panta piekto daļu, pilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā. Papildus minētajam A. Sautiņš Latvijas Bankā pārrauga šādus darba virzienus, t.sk. vada par attiecīgajām jomām atbildīgās komisijas: Latvijas Bankas risku pārvaldīšana, darbības nepārtrauktības nodrošināšana, fiziskā drošība, informācijas drošība un informācijas sistēmu darbība un attīstība, Latvijas Bankas finanšu plānošana un izpildes pārraudzība, valsts maksājumu bilance, sadarbība ar citām institūcijām valsts statistikas jomā.

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulei Nr. 09.1-21/2014/211 pievienoja Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtības Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" izrakstu, Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtības Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība" izrakstu un Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" izrakstu.

Ņemot vērā minēto, Latvijas Banka atbildējusi viz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu pēc būtības, atbildot uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

Pieteicējs savā 2014. gada 31. oktobra pieteikumā tiesai norāda, ka Latvijas Banka nav atbildējusi uz 2014. gada 8. oktobra iesnieguma 5. - 7. jautājumu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5. un 6. jautājumu par to, kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica, ierodoties 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 Mārupē, Meistaru ielā un uzturoties tur līdz pīkst. 15.00, Latvijas Bankas informēja pieteicēju, ka iesniegumā minētās amatpersonas atrašanās jautājumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi. Notikuma risināšanā bija iesaistīta arī Valsts policija. Latvijas Bankas sniegtā atbilde sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu - ja iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām Latvijas Banka informējusi pieteicēju, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (tālāk tekstā - Likums) 5.2 panta ceturtās daļas 1. punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība".

Latvijas Banka vēlas vēlreiz vērst uzmanību Likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kā arī gadījumos, kad tiek sargāta valsts amatpersonu drošība, vai arī amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi. Proti, minētais likums skaidro terminu "transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām", norādot, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām

uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz Likuma 5.  panta ceturtās daļas 1. punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Savukārt atbilstoši atbildes vēstulei pievienotajiem pieteicējam izsniegtajiem dokumentiem (2013. gada 28. februāra Latvijas Bankas valdes kārtībai Nr. 1169/8), piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Latvijas Bankas sniegtā atbilde pēc būtības sniedz atbildi uz uzdoto 7. jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147. panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā .

Pieteicējs savā pieteikumā norāda, ka Latvijas Bankas statuss nedod viņam iespēju Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz iesniegumu - informācijas pieprasījumu, pārsūdzēt kādā augstākstāvošā instancē.

Latvijas Banka paskaidro, ka pieteicēja 2014. gada 8. oktobra pieteikums adresēts Latvijas Bankas prezidentam, kurš sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 26. pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome. Atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu, t.i., padotības kārtībā augstākā iestādē (atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajai daļai tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei (amatpersonai) vai atcelt tās lēmumu). Pieteicējs vairākkārtīgi, t.sk., piemēram, 2009. gada 12. februāra vēstulē Nr. 001.2-08.1/2009/26, kas tika adresēta pieteicējam, kā arī vairāku administratīvo tiesas procesu ietvaros (A42924309, A42975609, A42995809) ir informēts, ka atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei, tādējādi nav pamatots pieteicēja arguments, ka neesot augstākās iestādes (t.i., tiesību subjekta - institūcijas, struktūrvienības vai amatpersonas), kurai iesniegt sūdzību par Latvijas Bankas un tās amatpersonu faktisko rīcību, pie kam pieteicējs ir vairākkārtīgi ticis informēts par to, ka apstrīdēšanas pieteikumu var iesniegt Latvijas Bankas padomei. Pieteicējs nav arī vērsies Latvijas Bankā atkārtoti, lai saņemtu atbildes uz pieteicēja ieskatā neatbildētiem jautājumiem, tādējādi nerisinot prasītāja ieskatā neskaidro situāciju ārpus tiesas, kas būtu efektīvāka procedūra neskaidro jautājumu noskaidrošanai.

Pieejas veids:

Pieteicējs savā pieteikumā tiesai lūdz uzlikt Latvijas Bankai par pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu - atvainoties par prettiesisku rīcību.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbilstoši iepriekš minētajam ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska. Papildus minētajam Latvijas Banka paskaidro, ka Valsts pārvalžu iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9. pants nosaka, ka "morālais kaitējums" šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Ja tiesību aizskārums nav būtisks, tad nav pamata atlīdzināt morālo kaitējumu (piemēram, atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 25. jūnija spriedumam lietā Nr. AA43-0743-09/17 procesuālā termiņa neievērošana par trim mēnešiem netika atzīta par būtisku tiesību aizskārumu, jo pieteicējs būtisku gandarījumu gūst no tā, ka atbildētāja nepamatoto kavēšanos ar administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par prettiesisku). Tāpat neērtības, kas rodas dēļ tā, ka prettiesisks lēmums jāapstrīd vai jāpārsūdz, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu. Tādi apstākļi kā nepieciešamība ar iesniegumiem vērsties institūcijās un tiesā nav uzskatāmi par morālās ciešanas radošiem (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 18. jūnija spiedums lietā Nr. SKA-229/2009, 9. punkts), jo administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir tiesību normās paredzēts privātpersonu tiesību aizsardzības mehānisms, kas pats par sevi nav uzskatāms par pazemojošu un morālās ciešanas izraisošu (Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 28. februāra spiedums lietā Nr. SKA-45/2008, 5.3. punkts).

Ievērojot minēto un to, ka Latvijas Banka, atbildot uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, sniegusi atbildi uz visiem uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, Latvijas Banka uzskata, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms pilnībā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...