Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadība ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, tostarp arī darba laikā, jo galvenais - lai vajadzības gadījumā ar tām ātri varētu atbraukt atpakaļ: šādu skaidrojumu Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sniedzis administratīvajai tiesai.

Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa ierosinājusi administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim. Nu Pietiek no tiesas it saņēmis Rimšēviča vadītās iestādes skaidrojumus, ko arī pilnībā publiskojam:

"Izpildot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses E. Apīnes 2014. gada 10. novembra lēmumu par L. Lapsas pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, Latvijas Banka sniedz šādus paskaidrojumus.

Latvijas Banka uzskata, ka L. Lapsas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbildi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, kuru Latvijas Banka saņēma 2014. gada 13. oktobrī, Latvijas Banka sniegusi, 2014. gada 24. oktobrī nosūtot pieteicējam vēstuli Nr. 09.1-21/2014/211. Tas, ka atbildes saturs neapmierina pieteicēju, nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pieteicējs savā 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdevis Latvijas Bankai šādus jautājumus:

1)   kāds ir Latvijas Bankas padomes locekļiem noteiktais darba laiks, kas un kādā formā to ir noteicis, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

2)   kādus dienesta transportlīdzekļus, atbilstoši kādiem regulējumiem, ar kādu pamatojumu, kādā apjomā lieto Latvijas Bankas padomes locekļi, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

3)   kādu dienesta transportlīdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, iegādes gads, valsts reģistrācijas numurs, krāsa) lieto Latvijas Bankas padomes loceklis A. Sautiņš;

4)   vai minēto transportlīdzekli A. Sautiņam ir tiesības izmantot arī privātām vajadzībām;

5)   kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā;

6)   kādus darba pienākumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī no pīkst. 13.00 līdz pīkst. 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā;

7)   ja A. Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām;

8)   kādi pašlaik ir konkrēti A. Sautiņam noteiktie darba pienākumi Latvijas Bankā?

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr. 09.1-21/2014/211 atbildējusi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 1. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas darba laiks ir noteikts Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" 7. punktā, paredzot, ka normālais darba laiks Latvijas Bankā ir piecas darbadienas - no pirmdienas līdz ceturtdienai no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 17.30, piektdienās - no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 16.15. Pārtraukums ir 45 minūtes laikā no pīkst. 12.00 līdz pīkst. 14.00. Normālais darba nedēļas ilgums - 40 stundu.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 2., 3., 4., un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014. gada 19. septembrī A. Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6, 2009. izlaiduma gads, valsts reģ. Nr. GA 4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirīgi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5., 6. un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņa atrašanās iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 8. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņš ir Latvijas Bankas padomes loceklis, kurš, ievērojot likuma "Par Latvijas Banku" 28. panta piekto daļu, pilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā. Papildus minētajam A. Sautiņš Latvijas Bankā pārrauga šādus darba virzienus, t.sk. vada par attiecīgajām jomām atbildīgās komisijas: Latvijas Bankas risku pārvaldīšana, darbības nepārtrauktības nodrošināšana, fiziskā drošība, informācijas drošība un informācijas sistēmu darbība un attīstība, Latvijas Bankas finanšu plānošana un izpildes pārraudzība, valsts maksājumu bilance, sadarbība ar citām institūcijām valsts statistikas jomā.

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulei Nr. 09.1-21/2014/211 pievienoja Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtības Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" izrakstu, Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtības Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība" izrakstu un Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" izrakstu.

Ņemot vērā minēto, Latvijas Banka atbildējusi viz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu pēc būtības, atbildot uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

Pieteicējs savā 2014. gada 31. oktobra pieteikumā tiesai norāda, ka Latvijas Banka nav atbildējusi uz 2014. gada 8. oktobra iesnieguma 5. - 7. jautājumu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5. un 6. jautājumu par to, kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica, ierodoties 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 Mārupē, Meistaru ielā un uzturoties tur līdz pīkst. 15.00, Latvijas Bankas informēja pieteicēju, ka iesniegumā minētās amatpersonas atrašanās jautājumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi. Notikuma risināšanā bija iesaistīta arī Valsts policija. Latvijas Bankas sniegtā atbilde sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu - ja iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām Latvijas Banka informējusi pieteicēju, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (tālāk tekstā - Likums) 5.2 panta ceturtās daļas 1. punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība".

Latvijas Banka vēlas vēlreiz vērst uzmanību Likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kā arī gadījumos, kad tiek sargāta valsts amatpersonu drošība, vai arī amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi. Proti, minētais likums skaidro terminu "transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām", norādot, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām

uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz Likuma 5.  panta ceturtās daļas 1. punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Savukārt atbilstoši atbildes vēstulei pievienotajiem pieteicējam izsniegtajiem dokumentiem (2013. gada 28. februāra Latvijas Bankas valdes kārtībai Nr. 1169/8), piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Latvijas Bankas sniegtā atbilde pēc būtības sniedz atbildi uz uzdoto 7. jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147. panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā .

Pieteicējs savā pieteikumā norāda, ka Latvijas Bankas statuss nedod viņam iespēju Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz iesniegumu - informācijas pieprasījumu, pārsūdzēt kādā augstākstāvošā instancē.

Latvijas Banka paskaidro, ka pieteicēja 2014. gada 8. oktobra pieteikums adresēts Latvijas Bankas prezidentam, kurš sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 26. pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome. Atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu, t.i., padotības kārtībā augstākā iestādē (atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajai daļai tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei (amatpersonai) vai atcelt tās lēmumu). Pieteicējs vairākkārtīgi, t.sk., piemēram, 2009. gada 12. februāra vēstulē Nr. 001.2-08.1/2009/26, kas tika adresēta pieteicējam, kā arī vairāku administratīvo tiesas procesu ietvaros (A42924309, A42975609, A42995809) ir informēts, ka atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei, tādējādi nav pamatots pieteicēja arguments, ka neesot augstākās iestādes (t.i., tiesību subjekta - institūcijas, struktūrvienības vai amatpersonas), kurai iesniegt sūdzību par Latvijas Bankas un tās amatpersonu faktisko rīcību, pie kam pieteicējs ir vairākkārtīgi ticis informēts par to, ka apstrīdēšanas pieteikumu var iesniegt Latvijas Bankas padomei. Pieteicējs nav arī vērsies Latvijas Bankā atkārtoti, lai saņemtu atbildes uz pieteicēja ieskatā neatbildētiem jautājumiem, tādējādi nerisinot prasītāja ieskatā neskaidro situāciju ārpus tiesas, kas būtu efektīvāka procedūra neskaidro jautājumu noskaidrošanai.

Pieejas veids:

Pieteicējs savā pieteikumā tiesai lūdz uzlikt Latvijas Bankai par pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu - atvainoties par prettiesisku rīcību.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbilstoši iepriekš minētajam ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska. Papildus minētajam Latvijas Banka paskaidro, ka Valsts pārvalžu iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9. pants nosaka, ka "morālais kaitējums" šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Ja tiesību aizskārums nav būtisks, tad nav pamata atlīdzināt morālo kaitējumu (piemēram, atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 25. jūnija spriedumam lietā Nr. AA43-0743-09/17 procesuālā termiņa neievērošana par trim mēnešiem netika atzīta par būtisku tiesību aizskārumu, jo pieteicējs būtisku gandarījumu gūst no tā, ka atbildētāja nepamatoto kavēšanos ar administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par prettiesisku). Tāpat neērtības, kas rodas dēļ tā, ka prettiesisks lēmums jāapstrīd vai jāpārsūdz, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu. Tādi apstākļi kā nepieciešamība ar iesniegumiem vērsties institūcijās un tiesā nav uzskatāmi par morālās ciešanas radošiem (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 18. jūnija spiedums lietā Nr. SKA-229/2009, 9. punkts), jo administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir tiesību normās paredzēts privātpersonu tiesību aizsardzības mehānisms, kas pats par sevi nav uzskatāms par pazemojošu un morālās ciešanas izraisošu (Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 28. februāra spiedums lietā Nr. SKA-45/2008, 5.3. punkts).

Ievērojot minēto un to, ka Latvijas Banka, atbildot uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, sniegusi atbildi uz visiem uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, Latvijas Banka uzskata, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms pilnībā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...