Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas vadība ar savām dienesta automašīnām var doties jebkur un tās izmantot pilnīgi jebkādām personiskajām vajadzībām, tostarp arī darba laikā, jo galvenais - lai vajadzības gadījumā ar tām ātri varētu atbraukt atpakaļ: šādu skaidrojumu Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sniedzis administratīvajai tiesai.

Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma administratīvā rajona tiesa ierosinājusi administratīvo lietu saistībā ar Latvijas Bankas vadības nevēlēšanos sniegt ziņas par Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa personiskajām vajadzībām izmantoto dienesta automašīnu Audi A6. No bezmaksas dienesta auto izmantošanas personiskām vajadzībām augstā amatpersona nebija spējusi atteikties, neraugoties uz to, ka tās vidējais mēneša atalgojums ir aptuveni 6400 eiro.

Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu darba dienas vidū devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Izskatot šo pieteikumu, tiesa nolēma ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt prasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzinājumu - atvainošanos un uzaicināt Latvijas Banku sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu līdz šā gada 10.decembrim. Nu Pietiek no tiesas it saņēmis Rimšēviča vadītās iestādes skaidrojumus, ko arī pilnībā publiskojam:

"Izpildot Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesneses E. Apīnes 2014. gada 10. novembra lēmumu par L. Lapsas pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, Latvijas Banka sniedz šādus paskaidrojumus.

Latvijas Banka uzskata, ka L. Lapsas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbildi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, kuru Latvijas Banka saņēma 2014. gada 13. oktobrī, Latvijas Banka sniegusi, 2014. gada 24. oktobrī nosūtot pieteicējam vēstuli Nr. 09.1-21/2014/211. Tas, ka atbildes saturs neapmierina pieteicēju, nenozīmē, ka Latvijas Banka būtu rīkojusies prettiesiski un nebūtu sniegusi atbildi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Pieteicējs savā 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdevis Latvijas Bankai šādus jautājumus:

1)   kāds ir Latvijas Bankas padomes locekļiem noteiktais darba laiks, kas un kādā formā to ir noteicis, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

2)   kādus dienesta transportlīdzekļus, atbilstoši kādiem regulējumiem, ar kādu pamatojumu, kādā apjomā lieto Latvijas Bankas padomes locekļi, lūdzot nosūtīt Latvijas Bankas iekšējos regulējumus, kas to nosaka;

3)   kādu dienesta transportlīdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, iegādes gads, valsts reģistrācijas numurs, krāsa) lieto Latvijas Bankas padomes loceklis A. Sautiņš;

4)   vai minēto transportlīdzekli A. Sautiņam ir tiesības izmantot arī privātām vajadzībām;

5)   kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 ierodoties Mārupē, Meistaru ielā;

6)   kādus darba pienākumus A. Sautiņš veica 2014. gada 19. septembrī no pīkst. 13.00 līdz pīkst. 15.00 uzturoties Mārupē, Meistaru ielā;

7)   ja A. Sautiņš minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām;

8)   kādi pašlaik ir konkrēti A. Sautiņam noteiktie darba pienākumi Latvijas Bankā?

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulē Nr. 09.1-21/2014/211 atbildējusi uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 1. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas darba laiks ir noteikts Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" 7. punktā, paredzot, ka normālais darba laiks Latvijas Bankā ir piecas darbadienas - no pirmdienas līdz ceturtdienai no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 17.30, piektdienās - no pīkst. 8.30 līdz pīkst. 16.15. Pārtraukums ir 45 minūtes laikā no pīkst. 12.00 līdz pīkst. 14.00. Normālais darba nedēļas ilgums - 40 stundu.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 2., 3., 4., un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei, ņemot vērā to pieejamību konkrētā brīdī. 2014. gada 19. septembrī A. Sautiņš izmantoja transportlīdzekli: Audi A6, 2009. izlaiduma gads, valsts reģ. Nr. GA 4459, metāliska pelēka krāsa. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 panta ceturtās daļas pirmo punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība". Transportlīdzekļu izmantošanas apjomi ir atšķirīgi katrā mēnesī, ņemot vērā nepieciešamību.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5., 6. un 7. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņa atrašanās iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi.

Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 8. jautājumu, Latvijas Banka informējusi, ka A. Sautiņš ir Latvijas Bankas padomes loceklis, kurš, ievērojot likuma "Par Latvijas Banku" 28. panta piekto daļu, pilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā. Papildus minētajam A. Sautiņš Latvijas Bankā pārrauga šādus darba virzienus, t.sk. vada par attiecīgajām jomām atbildīgās komisijas: Latvijas Bankas risku pārvaldīšana, darbības nepārtrauktības nodrošināšana, fiziskā drošība, informācijas drošība un informācijas sistēmu darbība un attīstība, Latvijas Bankas finanšu plānošana un izpildes pārraudzība, valsts maksājumu bilance, sadarbība ar citām institūcijām valsts statistikas jomā.

Latvijas Banka 2014. gada 24. oktobra vēstulei Nr. 09.1-21/2014/211 pievienoja Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtības Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" izrakstu, Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtības Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība" izrakstu un Latvijas Bankas valdes 2010. gada 27. maija valdes kārtības Nr. 984/2 "Latvijas Bankas darba kārtības noteikumi" izrakstu.

Ņemot vērā minēto, Latvijas Banka atbildējusi viz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu pēc būtības, atbildot uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā.

Pieteicējs savā 2014. gada 31. oktobra pieteikumā tiesai norāda, ka Latvijas Banka nav atbildējusi uz 2014. gada 8. oktobra iesnieguma 5. - 7. jautājumu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 5. un 6. jautājumu par to, kādus dienesta uzdevumus A. Sautiņš veica, ierodoties 2014. gada 19. septembrī pīkst. 13.00 Mārupē, Meistaru ielā un uzturoties tur līdz pīkst. 15.00, Latvijas Bankas informēja pieteicēju, ka iesniegumā minētās amatpersonas atrašanās jautājumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi. Notikuma risināšanā bija iesaistīta arī Valsts policija. Latvijas Bankas sniegtā atbilde sniedz pēc būtības atbildi uz uzdoto jautājumu, proti, ka amatpersonas atrašanās iesniegumā minētajā vietā un laikā bija saistīta ar personiskiem (ārkārtas ģimenes apstākļiem), nevis ar darba uzdevumu vai amata pienākumu pildīšanu.

Latvijas Banka paskaidro, ka, atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu - ja iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona minētajā laikā un vietā nav veicis darba uzdevumus, vai viņš ir informējis par to Latvijas Banku un apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām Latvijas Banka informējusi pieteicēju, ka Latvijas Bankas padomes locekļi, t.sk. A. Sautiņš, lieto Latvijas Bankas amatpersonu un darbinieku pārvadāšanai paredzētos vieglos transportlīdzekļus amata (darba) pienākumu izpildei. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (tālāk tekstā - Likums) 5.2 panta ceturtās daļas 1. punktu par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas. Noteikumi par to, kādus transportlīdzekļus, ar kādu pamatojumu un kādā apjomā lieto Latvijas Bankas amatpersonas, t.sk. Latvijas Bankas padomes locekļi, un darbinieki, ietverti Latvijas Bankas padomes 2010. gada 30. septembra kārtībā Nr. 184/3 "Transportlīdzekļu iegādes, izmantošanas un atsavināšanas kārtība" un Latvijas Bankas valdes 2013. gada 28. februāra kārtībā Nr. 1169/8 "Transportlīdzekļu izmantošanas organizācijas kārtība".

Latvijas Banka vēlas vēlreiz vērst uzmanību Likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma tā lietošana arī gadījumā, ja amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kā arī gadījumos, kad tiek sargāta valsts amatpersonu drošība, vai arī amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi. Proti, minētais likums skaidro terminu "transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām", norādot, ka par transportlīdzekļa izmantošanu darba vajadzībām

uzskatāma ne tikai transportlīdzekļa izmantošana, pildot darba pienākumus, bet arī transportlīdzekļa izmantošana, kas saistīta ar pildāmajiem amata pienākumiem vai izriet no tiem. Atbildot uz pieteicēja iesnieguma 7. jautājumu, Latvijas Banka norādīja, ka iesniegumā minētā persona transportlīdzekli iesniegumā norādītajā vietā un laikā lietoja, pamatojoties uz Likuma 5.  panta ceturtās daļas 1. punktu, kas nozīmē, transportlīdzekļa izmantošanu, kas izriet no pildāmajiem amata pienākumiem, jo attiecīgās amatpersonas amata pienākumi un darba uzdevumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt attiecīgajai amatpersonai iespēju jebkurā brīdī nekavējoties atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas, kas savukārt nozīmē, amatpersonas nogādāšanu no jebkuras vietas uz Latvijas Banku, lai amatpersona nekavējoties varētu atsākt darba pienākumu pildīšanu. Savukārt atbilstoši atbildes vēstulei pievienotajiem pieteicējam izsniegtajiem dokumentiem (2013. gada 28. februāra Latvijas Bankas valdes kārtībai Nr. 1169/8), piesakot transportlīdzekli lietošanai, par to tiek informēta Latvijas Banka.

Latvijas Bankas sniegtā atbilde pēc būtības sniedz atbildi uz uzdoto 7. jautājumu, proti, ka transportlīdzeklis izmantots atbilstoši Likumam un konkrētajā gadījumā iesniegumā norādītajā laikā ir bijusi īslaicīga prombūtne ārkārtēju apstākļu dēļ, kas pēc analoģijas ar Darba likuma 147. panta otro daļu uzskatāma par pienākumu neveikšanu attaisnojamu apstākļu dēļ un ieskaitāma darba laikā .

Pieteicējs savā pieteikumā norāda, ka Latvijas Bankas statuss nedod viņam iespēju Latvijas Bankas rīcību, nesniedzot atbildi uz iesniegumu - informācijas pieprasījumu, pārsūdzēt kādā augstākstāvošā instancē.

Latvijas Banka paskaidro, ka pieteicēja 2014. gada 8. oktobra pieteikums adresēts Latvijas Bankas prezidentam, kurš sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Savukārt, atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 26. pantam augstākā Latvijas Bankas pārvaldes institūcija ir Latvijas Bankas padome. Atbilde uz iesniegumu nav administratīvais akts, un atbildes sniegšana ir vērtējama kā faktiskā rīcība, kuru atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturtajai daļai var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu, t.i., padotības kārtībā augstākā iestādē (atbilstoši Administratīvā procesa likuma 1. panta otrajai daļai tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei (amatpersonai) vai atcelt tās lēmumu). Pieteicējs vairākkārtīgi, t.sk., piemēram, 2009. gada 12. februāra vēstulē Nr. 001.2-08.1/2009/26, kas tika adresēta pieteicējam, kā arī vairāku administratīvo tiesas procesu ietvaros (A42924309, A42975609, A42995809) ir informēts, ka atteikumu sniegt informāciju var apstrīdēt Latvijas Bankas padomei, tādējādi nav pamatots pieteicēja arguments, ka neesot augstākās iestādes (t.i., tiesību subjekta - institūcijas, struktūrvienības vai amatpersonas), kurai iesniegt sūdzību par Latvijas Bankas un tās amatpersonu faktisko rīcību, pie kam pieteicējs ir vairākkārtīgi ticis informēts par to, ka apstrīdēšanas pieteikumu var iesniegt Latvijas Bankas padomei. Pieteicējs nav arī vērsies Latvijas Bankā atkārtoti, lai saņemtu atbildes uz pieteicēja ieskatā neatbildētiem jautājumiem, tādējādi nerisinot prasītāja ieskatā neskaidro situāciju ārpus tiesas, kas būtu efektīvāka procedūra neskaidro jautājumu noskaidrošanai.

Pieejas veids:

Pieteicējs savā pieteikumā tiesai lūdz uzlikt Latvijas Bankai par pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu - atvainoties par prettiesisku rīcību.

Latvijas Banka informē tiesu, ka atbilstoši iepriekš minētajam ir sniegusi atbildes pēc būtības uz visiem pieteicēja uzdotajiem jautājumiem, tādējādi tās rīcība nav prettiesiska. Papildus minētajam Latvijas Banka paskaidro, ka Valsts pārvalžu iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9. pants nosaka, ka "morālais kaitējums" šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Ja tiesību aizskārums nav būtisks, tad nav pamata atlīdzināt morālo kaitējumu (piemēram, atbilstoši Administratīvās apgabaltiesas 2009. gada 25. jūnija spriedumam lietā Nr. AA43-0743-09/17 procesuālā termiņa neievērošana par trim mēnešiem netika atzīta par būtisku tiesību aizskārumu, jo pieteicējs būtisku gandarījumu gūst no tā, ka atbildētāja nepamatoto kavēšanos ar administratīvā akta izdošanu tiesa atzīst par prettiesisku). Tāpat neērtības, kas rodas dēļ tā, ka prettiesisks lēmums jāapstrīd vai jāpārsūdz, pašas par sevi nerada morālu kaitējumu. Tādi apstākļi kā nepieciešamība ar iesniegumiem vērsties institūcijās un tiesā nav uzskatāmi par morālās ciešanas radošiem (Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 18. jūnija spiedums lietā Nr. SKA-229/2009, 9. punkts), jo administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir tiesību normās paredzēts privātpersonu tiesību aizsardzības mehānisms, kas pats par sevi nav uzskatāms par pazemojošu un morālās ciešanas izraisošu (Augstākās tiesas Senāta 2008. gada 28. februāra spiedums lietā Nr. SKA-45/2008, 5.3. punkts).

Ievērojot minēto un to, ka Latvijas Banka, atbildot uz pieteicēja 2014. gada 8. oktobra iesniegumu, sniegusi atbildi uz visiem uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, Latvijas Banka uzskata, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms pilnībā."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

21

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

FotoJa esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Lasīt visu...

15

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

FotoSvētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Lasīt visu...

12

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

FotoCovid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Lasīt visu...

21

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

FotoKatru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Lasīt visu...

12

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

FotoDomas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Lasīt visu...

21

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

FotoValsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...